5. oktobrī apritēja tieši 100 dienas, kopš par Talsu novada domes priekšsēdētāju kļuva Ansis Bērziņš (TNA). Novads nupat bija izkļuvis no krīzes, tādēļ sākot darbu, mērs zelta kalnus nesolīja, bet uzsvēra, ka centīsies deputātus un iedzīvotājus pēc iespējas vairāk informēt par pašvaldībā notiekošajiem procesiem un lēmumiem. Devāmies uz tikšanos ar viņu, lai noskaidrotu, ko izdevies īstenot un kas vēl gaidāms.
«Joprojām ir sajūta, ka es vēl iepazīstos un mēģinu saprast darba lauku, kas ir ļoti plašs,» dalās Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš. «Novads ģeogrāfiski ir liels, jomu, problēmu un vajadzību daudz. Gribas jau, lai viss ir labi un skaisti, bet visu uzreiz izdarīt nevar. Vismaz gribas apzināt un saprast pēc iespējas vairāk. Tāpēc daudz laika esam veltījuši, lai apmeklētu dažādas pašvaldības iestādes, iepazītos, piedalītos pasākumos un sajustu to, kas patiesībā notiek novadā. Dienas ir ļoti intensīvas, kā 8.00 no rīta iesākam darbu, tā vien 20.00 vakarā beidzam, ar brīvdienām ieskaitot. Es ceru, ka tas tomēr normalizēsies, jo šobrīd ir mazliet par traku.»
Ir iedzīvotāji, kas uzskata, ka pēc Anša Bērziņa ievēlēšanas viss grozās tikai ap Sabili, no kurienes nāk mērs. «Joprojām lietas notiek visā novadā,» skaidro priekšsēdētājs. «Bija ļoti interesanta sakritība, ka pirmajā mēnesī, kad jaunais sasaukums sāka darbu, mums mantojumā bija nodoti lēmumi, kuri bija jānovada līdz galam — Sabiles bērnudārza būvniecība, Sabiles vēsturiskā centra inventarizācija. Tie bija jautājumi, kur jau bija iestrādes, un mums bija tikai jāpieliek punkts. Par laimi, bērnudārza jautājumā bija politiska vienprātība visiem, tur nebija domstarpību, un tas būs ieguvums visam novadam. Taču joprojām paliek viens «karstais kartupelis» — Abavas tilts Sabilē. Tuvāko gadu griezumā tur ir nepieciešamas nopietnas darbības, kas prasīs lielus ieguldījumus, un atkal Sabilei, bet tas nav objekts, kas ir tikai vietējiem iedzīvotājiem vajadzīgs. Tas ir starppilsētu savienojums, nemaz nerunājot par to, ka tas savieno pilsētu novada ietvaros, kas mūsdienu apstākļos ir arī militārās drošības jautājums.»
Dienā pārāk maz stundu
Atgriežoties pie solījuma iedzīvotājiem skaidrot lēmumprojektus, sociālajos tīklos manāmi komentāri, ka tomēr to tāpat trūkst. «Ir pilnīgi skaidrs, ka ir vairākas lietas, kur esmu pats uz sevi rājies, ka neesmu paspējis nokomentēt kādas atsevišķas norises vai domes lēmumus,» tā A. Bērziņš. «Vienmēr domāju, ka pēc sēdes vakarā vai nākamajā rītā iefilmēšu skaidrojumu, taču pēc tam ir tāds skrējiens, ka tam vairs neatliek laika. Bet es tāpat cenšos Facebook ar saviem sekotājiem komunicēt un parādīt pasākumus, uz kuriem dodos utt. Es pieņemu kritiku, jo apzinos, ka varu labāk, bet šie pirmie trīs mēneši ir bijuši kā vāveres ritenī. Ja kādreiz es domāju, ka pašvaldību vadītājiem nav problēmu atrast stundu vai divas, lai satiktos ar kādu vai aizbrauktu uz pasākumu, tad tagad es aizvien vairāk apzinos, ka tas ir izaicinājums.» Viens no jautājumiem, kur pats atzīst, ka trūka skaidrojuma sabiedrībai, ir deputātu vairākuma lēmums Rojas apvienības pārvaldes vadītāja amatā neapstiprināt Ivaru Haselbaumu.
Uzņēmējdarbība ir visa atslēga
«Situācija ar budžetu ir nostabilizējusies tādā izpratnē, ka mums noteikti vairs nav jādomā par četru darbadienu nedēļu vai kādu kardinālu izmaksu mazināšanu,» teic mērs. «Bet tas nemaina to, ka, tāpat kā visā valstī, ir jārunā par kādiem taupības pasākumiem. Es domāju, ka Talsu novada pašvaldībā jau diezgan daudz ir izdarīts šajā jautājumā. Tāpēc mūsu variācijas iespējas šajā ziņā ir ierobežotas. Bet jo-projām mēs būsim spiesti meklēt veidus, kā ietaupīt.»
Vaicājot, vai priekšsēdētājs saskata veidus, kā piesaistīt jaunas ģimenes novadā, Ansis Bērziņš atbild, ka galvenā atslēga ir uzņēmējdarbība: «Tas no vienas puses ir lauks, kur pašvaldība vismazāk var kaut ko darīt, bet tai pašā laikā mēs varam radīt vidi un sajūtu, ka uzņēmējdarbība šeit ir gaidīta. Jo uzņēmējdarbībai seko cilvēki, kuriem būs darba vietas, un tam sekos arī viss pārējais, kas no tā izriet. Mēs esam atsvaidzinājuši arī uzņēmējdarbības atbalsta komisijas sastāvu, lai oktobrī aicinātu uz pirmo sapulci, iepazītos, sarunātu un saprastu, kā pašvaldība var palīdzēt uzņēmējiem un otrādi. Es domāju, ka liela nozīme ir tajā, kādu signālu pašvaldība raida sabiedrībai — pašvaldība ir formāla un atraidoša vai tomēr ir sajūta, ka tā tevi uzklausīs. Joprojām ne visu var uzreiz risināt un paveikt, bet mēs varam lēnām virzīties vienā virzienā. Tāpat man ir milzīgs prieks, ka līdzdalības budžets virzās uz priekšu un šogad redzēsim jaunus projektus.»
Līdz šim jau sperts solis, lai uzņēmējdarbība varētu attīstīties Rojā, izbūvējot jaunu kabeļlīniju, taču nākotnē vēl daudz jādara. «Viens globālāks jautājums, ko pašvaldība risināt īsti nevar, bet ko mums vajadzētu lobēt un panākt — Stendes industriālās teritorijas apdzīvošana,» tā priekšsēdētājs. «Tas nenotiks šodien, bet pēc dažiem gadiem interese par to varētu būt, arī par dzelzceļu un savienojumu ar Mērsraga ostu. Tur savukārt ir ļoti svarīgs ceļš uz Ķūļciemu, kas joprojām ir grantēts. Ja līdz šim šķita, ka tas ir bezcerīgi, tad es šobrīd tur redzu jaunu pavedienu saistībā ar aizsardzību, civilo drošību, ostu kā vēl vienu atbalsta punktu, caur ko varētu panākt, ka šo ceļu asfaltē. Bet varbūt es tikai sapņoju.»
Jāstiprina centrālās pārvaldes departaments
Mērs atzīst, ka domes sēžu garumi vēl aizvien ir neadekvāti ilgi, jo tur nevajadzīgi tiek iztirzāti lēmumprojekta punkti, kas būtu jādara speciālistu kabinetos pirms domes sēdēm. Tāpat šo 100 dienu laikā priekšsēdētājs secinājis, ka vairāk jāstiprina sadarbība pašvaldības administrācijā: «Mēs bieži vien saskaramies ar to, ka kādu politisku jautājumu gribētu virzīt raitāk uz priekšu, bet tas kaut kur apstājas. Ļoti klibo sadarbība starp centrālās pārvaldes departamentiem, nodaļām, kam tā nevajadzētu būt. Viens uz otru kaut ko gaida, bet tas varētu notikt daudz ātrāk. Reizēm zvans viens vai atgādinājums ir tas, kas tikai nepieciešams.»
Tāpat būs vēl jādomā par izglītības jomu vidusskolas posmā. «Vidusskolu kontekstā mums ir lietas, kas jārisina — vai esam gatavi finansēt skolu tīklu tādā apmērā, kādā tas ir šobrīd, vai tās jāsamazina par pamatskolām,» stāsta A. Bērziņš. «Dundagas vidusskola šobrīd līdz ar nagiem izpilda minimālos kritērijus, bet man ļoti gribētos, lai tur šī skola būtu.»
Taču tikpat daudz simts dienu laikā izdevies arī paveikt: «Šogad īstenojām Dundagas ielas rekonstrukcijas projektu un pašvaldības policijas operatīvo centru Daģu ielā, kur visi atzinumi jau ir saņemti. Ceru, ka mēs to drīz varēsim sākt īstenot. Viens no tādiem «karstajiem kartupeļiem» bija Kubalu skolas stratēģijas apstiprināšana. Es iepriekš nezināju, ka šī ēka ir sliktā stāvoklī, bet es piekrītu, ka tas ir unikāls objekts novadā, tāpēc šobrīd esam uzsākuši nopietni pētīt variantus, kā varētu startēt, lai Kubalu skolu-muzeju tuvākajā laikā pakāpeniski atjaunotu. Manuprāt, smags mājasdarbs, kas izdevās, bija Celtnieku ielas siltuma trases izsole, kas man sākumā šķita kā viens mazs sīkums, bet tas beigās bija ļoti smags jautājums, jo apkure ir viens no pamata pakalpojumiem. Pēc diviem gadiem «Talsu Bio-Enerģijai» beidzas līgums par visu pilsētas apkuri, tāpēc, izsolē nododot vienu mazu siltumtrases gabaliņu, sapratām, kā tas būs pēc diviem gadiem, kad tāds pats process būs jādara visā Talsu pilsētā.»
#SIF_MAF2025
