Mūsdienās medicīna ir ļoti attīstījusies, neskaitāmi daudz medikamentu ļauj ārstēt slimības, mazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti. Līdz ar plašo piedāvājumu pieaug arī risks — bezrecepšu zāles tiek lietotas neapdomīgi, bieži bez konsultācijas ar speciālistu. Lai pievērstu uzmanību šai problēmai, 15. septembrī Zāļu valsts aģentūra (ZVA) kā daļu no vienotas kampaņas Eiropā Latvijā uzsāka informatīvu kampaņu «Zāles nav konfektes».
Kampaņas mērķis ir veicināt atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu Latvijas sabiedrībā un tās galvenais vēstījums: «Zāles nav konfektes. Izlasi lietošanas instrukciju, ievēro norādījumus. Zāles jālieto atbildīgi.» Šī iniciatīva aktualizē jautājumus par pašārstēšanos, sabiedrības veselības pratību un paradumiem, kas nereti balstās nevis uz zināšanām, bet pieņēmumiem.
Zāļu lietošana pieaug
Balstoties uz veiktām aptaujām un ZVA pieejamiem datiem, secināts, ka bezrecepšu zāļu lietošana Latvijā ir augsta un turpina pieaugt. «Bezrecepšu zāļu lietošana katru gadu pieaug, tāpēc mums likās svarīgi atgādināt, ka zāles nav konfektes, ka tās ir jālieto atbildīgi un ir svarīgi pievērst uzmanību,» skaidro ZVA Zāļu reģistrācijas departamenta eksperte Elita Poplavska. Turklāt, pat ja šķiet, ka zāles jau pazīstamas, informācija par tām mēdz mainīties — nāk klāt jaunas blaknes, mijiedarbības riski. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir svarīgi sekot līdzi lietošanas instrukcijām un runāt ar farmaceitu vai ārstu.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes dekāne, profesore Dace Bandere pievērš uzmanību zāļu būtībai: «Ja skatāmies vēsturiski, no sengrieķu valodas, zāles — «phármakon» — ir inde. Svarīgi saprast, ka zāles ir ķīmiskas vielas, ko svarīgi lietot pareizi, kad ir vajadzība, pareizā devā un konsultējoties ar ārstu.» Vienlaikus profesore uzsver, ka no zālēm nav jābaidās — tieši pateicoties medicīnai un farmācijai, cilvēce ir spējusi attīstīties, dzīvot ilgāk un veselīgāk.
Nepieciešamība vai ieradums
Starp visbiežāk lietotajiem bezrecepšu medikamentiem, kas rada vislielāko satraukumu, ir pretsāpju, pretdrudža un kuņģa-zarnu trakta zāles. Šie medikamenti gan būtiski atvieglo dažādus simptomus ikdienā, gan to sastāvā ir aktīvas vielas, kas var radīt blakus efektus. «Ir jāpievērš uzmanība — pareizi lietot zāles, lai nav tā, ka nejauši, nepareizi lietojot, mēs nodarām sev kaitējumu, jo nav tādu zāļu, kurām nav blakus efektu,» norāda E. Poplavska.
Zāļu izvēli nereti nosaka ne tikai medicīniska nepieciešamība, bet arī sabiedrības ieradumi, reklāmas ietekme un pat sezonāla «mode». Uz novērotajām tendencēm, kas mainās līdzīgi kā patēriņa preču tirgū, norāda arī prof. Dace Bandere: «Ja paskatāmies, kādas bezrecepšu zāles lieto šobrīd un kādas pirms pieciem vai desmit gadiem, redzams, ka šo izvēli bieži vien nosaka mārketinga kampaņas.» Rudenī pieaug C vitamīna un saaukstēšanās līdzekļu pārdošana, aptiekās parādās sezonālas atlaides, un cilvēki mēdz iegādāties medikamentus «profilaksei» — pat bez konkrētiem simptomiem. Šāda pieeja var radīt nevajadzīgu zāļu uzkrāšanos mājās un veicināt to lietošanu bez reālas vajadzības.
Tomēr zāles nav patēriņa prece, ko iegādāties «drošībai» vai «katram gadījumam». Tās ir precīzi dozēti līdzekļi, kuru lietošanai jābalstās nevis uz reklāmu, bet uz reālu vajadzību un speciālista ieteikumu.
Atbildīga zāļu lietošana
Lai gan bezrecepšu zāles ir brīvi pieejamas, to lietošana nav jāuztver kā pašsaprotama. Farmaceits aptiekā ir pirmais veselības aprūpes speciālists, pie kura vērsties ar jautājumiem par zāļu izvēli, devu un kombinēšanu. Diemžēl praksē nereti gadās, ka pacients neinformē farmaceitu par jau lietotajiem medikamentiem, bet farmaceits laika trūkuma dēļ nepajautā.
«Ja cilvēks lieto vairākus medikamentus vienlaikus, ir ļoti svarīgi pateikt farmaceitam, ko tieši viņš jau lieto,» uzsver profesore D. Bandere. «Pretējā gadījumā var gadīties, ka cilvēks neapzināti lieto vienu un to pašu aktīvo vielu dažādos zīmolu nosaukumos — piemēram, paracetamolu — un rezultātā pārsniedz drošo devu.»
Bezrecepšu zāles parasti ir paredzētas īslaicīgai simptomu atvieglošanai un pārāk ilgstoši lietotas pretsāpju zāles vai izraisīt tieši pretējo efektu — radīt galvassāpes. «Tam jāseko līdzi, un ir svarīgi, ka darām to atbildīgi,» teic LZA eksperte E. Poplavska. Īpaši jāuzmanās, lietojot deguna pilienus, piemēram, ksilometazolīnu, — ja tos lieto ilgāk par ieteiktajām piecām—septiņām dienām, var attīstīties fizioloģiska atkarība. Ja simptomi nepāriet divu nedēļu laikā, tas var liecināt par nopietnāku veselības problēmu. Šādā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, nevis jāpalielina zāļu deva vai jāmeklē alternatīvas aptiekas plauktos.
Mūsdienu farmācija piedāvā iespējas, bet tikai zināšanas ļauj tās izmantot droši. Zāles nav konfektes, un veselība nav nejaušība — tā ir izvēle, ko veicam ikdienā, pievēršot uzmanību savam dzīvesveidam, kritiski izvērtējot informāciju, konsultējoties ar speciālistiem un atbildīgi lietojot medikamentus.
#SIF_MAF2025
