Latvijas pētnieki jau sesto gadu seko līdzi mājas strazdu migrācijas maršrutiem un uzvedībai. Izrādās, ka mājas strazdu, kas dzīvo ap Engures ezeru, un to, kas apmetušies Gulbenē, migrēšanas paradumi atšķiras.
Sarunā LU Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Oskars Keišs atklāj, ka no Gulbenes novada izpētes laukuma strazdi aizlido jau jūnijā, bet Engures ezera apkārtnes — paliek līdz rudenim. Tie, kas no Gulbenes devušies uz Poliju vai Vāciju, tikai oktobrī turpina ceļu uz pārziemošanas vietu Britu salās. Savukārt Engures ezera apkārtnes strazdi rudenī migrē tieši uz Lielbritāniju dažu dienu laikā, turklāt bez apstāšanās. Kāpēc šāda atšķirība? Precīzas atbildes nav. Ir tikai hipotēzes — klimats, laikapstākļu ietekme.
Aicina ziņot
Šis ir jau otrais Latvijas Zinātnes padomes finansēts projekts mājas strazdu pētniecībā. Tajā ap Engures ezeru izvietoti 200 būri, bet netālu no Gulbenes — 100. Aptuveni 70—90 strazdi katru gadu tiek aprīkoti ar ģeolokatoriem — mazām «mugursomiņām», kas sver vien pusotru gramu. Tās neuzrāda datus reāllaikā, jo tad ierīcei būtu nepieciešama smaga baterija, bet ģeolokators uzkrāj informāciju, ko pēc tam, putnu noķerot, iespējams nolasīt institūtā Šveicē.
Vidēji tikai 16 % ar ģeolokatoriem aprīkoto strazdu izdodas noķert atkārtoti, taču šie dati ir zelta vērti — tie ļauj izsekot precīzi, kur putns ir uzturējies katru dienu. Viens šāds ģeolokators izmaksā 100 eiro. O. Keišs skaidro, ka nācies saskarties ar gadījumu, kad kādā reģionālajā avīzē pētnieki nosaukti par «blusu ganītājiem», kas meklē, kā dzīvot no projektu līdzekļiem. Pētnieks atzīmē faktu, ka pirmajā izsludinātājā konkursā no 300 pieteikumiem atbalstu guva tikai 47, tostarp mājas strazdu pētījums, otrajā — vēl mazāk, viņu projekts bija viens no diviem apstiprinātajiem bioloģijas virziena projektiem.
Uz jautājumu, kādi pašlaik ir secinājumi, pētnieks atbild, ka pāragri spriest: «Atšķirības ir, bet, lai veiktu zinātniskus secinājumus, materiāla ir par maz». Tādēļ ik gadu iedzīvotāji ir aicināti ziņot par pamanītiem apgredzenotiem strazdiem savos piemājas dārzos vai apkārtējā vidē. Īpaši par tiem, kuriem krāsaini gredzeni. Par apgredzenotiem mājas strazdiem lūgums ziņot, rakstot uz e-pastu oskars.keiss@lu.lv vai zvanot: 29236300.
Putnu būru efektivitāte un vēsturiskā perspektīva
Būru uzstādīšana ir bijusi nozīmīgs solis — piemēram, Gulbenes novada Zeltleju izpētes laukumā agrāk bija apmetušies tikai daži strazdu pāri, bet tagad izveidota vide 60 pāriem. Ap Engures ezeru izvietotie būri aptver plašāku teritoriju. Katru gadu tiek veikta rūpīga monitorēšana, īpaši intensīva ir ķeršanas un apgredzenošanas fāze — aprīlī, maijā un jūnija sākumā.
Pētnieks pastāsta, ka putnu būru izvietošanai dabā ir sena vēsture. Tādi izvietoti jau pirms divsimt trīssimt gadiem. Piemēram, Nīderlandē, būrus lika ļoti pragmātisku apstākļu dēļ — lai putnus varētu noķert un ēst. «Pagaidīja, kamēr putni paaugušies, lai «novāktu ražu». Igaunijas salās tas pats bija ar pīlēm — lika būrus, lai savāktu olas,» teic O. Keišs, pieminot, ka par Latviju gan šādi stāsti nav dzirdēti. Tagad gan mērķi pavisam citi, par kuriem pirms gadiem trīssimt noteikti būtu bijis grūti iedomāties.
Pētnieks skaidro, ka migrācijas izpēte nav tikai par putniem — tā palīdz izprast lielākus ekoloģiskos procesus. Svarīgi saprast, kā un kad putni migrē, lai, piemēram, nodrošinātu lielāku drošību gaisa satiksmē. Kā norāda pētnieki, strazdu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir samazinājies, iespējams, lauksaimniecības intensitātes dēļ — lielas vienlaidus platības, mazāk barības, mazāk ligzdošanas vietu.
Kas tālāk?
Kad šis pētījums noslēgsies, plāni nākamajam: turpināt pētīt mājas strazdu migrāciju, arī putnu fizioloģiju, enerģijas patēriņu, mazuļu skaita ietekmi uz migrācijas stratēģijām.
