Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā

Ārpasaules mūzika Tiguļkalnā

Komponista Raimonda Tigula iedibinātā tradīcija rīkot brīvdabas koncertus Tiguļkalnā kā magnēts pievelk klausītājus. Pasākuma laiks jau piecpadsmito reizi arī šogad nemainīgs – pirmā jūnija sestdiena. Piedzīvotā maģija augstākajā Talsu pakalnā liek aizrauties elpai, atslēgties no ikdienas rūpēm un piedzīvot dvēseles lidojumu kādā citā – tikai Tiguļkalnā piemītošā – dimensijā.

 

SVARĪGA KOPĀ BŪŠANA

Mūziķis un komponists Raimonds Tiguls ir šī muzikālā piedzīvojuma (viņam nepatīk vārds “koncerts” – A. K.) idejas autors un organizators, un viņš pats skaitļiem uzmanību nepievērš. “Man nav tik ļoti svarīgas jubilejas – ne manas, ne notikumu, es uz to nekoncentrējos,” uzsver R. Tiguls. Arī šoreiz viņš darbu veic ar tādu rūpību kā katru gadu. “Es uz lietām skatos mazliet citādi. Veidojot Tiguļkalna kopā sanākšanu, vairāk lieku uzsvaru uz izjūtām un noskaņu, ko tajā vakarā var piedzīvot. Mans mērķis ir atrast garīgo līdzsvaru kopā būšanai. Un tam nav nekāda sakara ar to, kas tur būs viens īpašs. Tas ir par ko citu.”

Viss aizsākās 2012. gadā, kad mūziķis Tiguļkalnā izmēģināja savu instrumentu hangu. Radās iecere ik vasaru Tiguļkalnā vienkopus pulcēt mūziķus, ar kuriem sadarbības projektos atspoguļojas gan komponista daiļrades daudzpusība, gan Latvijas dabai, tautai, kultūrai un dzīvesziņai raksturīgās sajūtas un īpašais skanējums.

Lai arī programma katru gadu atšķiras un tiek pieaicināti aizvien jauni mākslinieki, ir tradīcijas, kas šo notikumu padara nemainīgu. Regulārie pasākuma apmeklētāji zina, ka viss sāksies ar Imanta Ziedoņa ierunātām epifānijām, kas skanēs pāri koku zariem, līdz pārņems skatītāju uzmanību, pēc tam sekos namatēva hanga spēle un visiem zināmās dziesmas “Četri vēji” izpildījums. “Tas paliek nemainīgi. Tas ir saaudzis kopā ar šo notikumu.” Pārsvarā pasākumā izskan tieši Raimonda Tigula komponētie skaņdarbi.

 

INTRIGA UN PIEMIŅA

Ja pērn kā īpašu notikumu varēja uzsvērt Maestro Raimonda Paula muzicēšanu pasākumā, kas izraisīja lielu saviļņojumu, tad, iespējams, šogad tie būs mūziķi no Berlīnes, kas komponistu ir uzrunājuši, jo iemīlējušies viņa mūzikā. Neko gan tuvāk Raimonds Tiguls pirms koncerta stāstīt nevēlas. “Lai saglabājas kāda intriga.” Zināms ir tikai tas, ka arī šie mūziķi izpildīs Tigula skaņdarbu savā redzējumā. Kāds tas būs – to piedzīvosim klātienē. Atsevišķs stāsts šogad pasākumā būs veltīts nesen aizsaulē aizgājušajai rakstniecei Norai Ikstenai, kas bija tuvs Raimonda draugs.

“Mēs noteikti pieminēsim Noru ar skaņdarbiem.”

Jautāts par sajūtām, kādas ir, gatavojoties notikumam, komponists atbild: “Katrā ziņā man ir liels prieks, ka mani draugi mūziķi katru gadu brauc, vienmēr ierodas arī kāds jauns sadarbības partneris. Man ir prieks, ka šis pasākums Tiguļkalnā izvērties par īpašu arī klausītājiem. Lielais plāns ir radīt balansu cilvēkos un dot harmonijas izjūtu šajā laikā, kurā dzīvojam, – kad pasaule brīžiem iegriežas nesaprotamos virzienos.”

Nevar noliegt, ka Tiguļkalna pasākums ir izvērties par tādu kā kvalitātes zīmi mūzikā, tāpēc vaicāju, vai nav grūti noturēt latiņu, katru gadu organizējot un pieaicinot arvien jaunus mūziķus. “Es varu pilnīgi droši pateikt, ka tas man neuzliek ne mazāko spiedienu. Nekad tā nav bijis,” pārliecināts par labo kvalitāti arī šī gada koncertā ir mūziķis.

Uz jautājumu, vai vispār vairs var pārsteigt mūsdienu klausītāju, mākslinieks atbild sev ierastajā manierē, ka tas nav aspekts, uz kuru koncentrējas, tomēr ir pārliecināts, kāda ir formula, lai uzrunātu cilvēku sirdis: “Klausītājs jūt, vai tu nāc ar tīru sirdi. Man patīk, ka Tiguļkalna koncertos es parādu savu redzējumu par mūziku, un mana daiļrade ir ar plašu diapazonu – no elektroniskās mūzikas līdz pat akadēmiskai. Arī šogad būs elektroniskie skaņdarbi. Šogad esmu jaunos meklējumos, kas ir balstīti gan uz akadēmisko, gan elektronisko mūziku, kas veido tādu žanrisku saplūšanu.”

Pasākumā būs dzirdams gan ērģeļu skanējums, ko savā laikā Tiguļkalnā aizsāka ērģelniece Iveta Apkalna, gan, kā jau ierasti, izskanēs arī tie darbi, kurus skatītāji vēlas dzirdēt katru gadu. To pirmatskaņojumus klausītājiem bija iespēja dzirdēt tieši Tiguļkalnā, bet tālāk jau tie aizgājuši plašajā pasaulē. “Es parasti programmu mēģinu salikt tā, lai no mūzikas izveidojas stāsts.”

Tiguļkalnā apmeklētāji sāk pulcēties jau vairākas stundas pirms notikuma, lai tiktu pie sēdvietas. /Terēzes Matisones foto/

PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA

“Ja es būtu klausītājs, man pašam nebūtu tik nozīmīgi, kas tur būs un ar ko pārsteigs. Man liekas, ka svarīgāka ir kopā būšana. Man patīk, ka saglabājas mazliet intrigas – tā ir daļa no kopā sanākšanas,” saka Raimonds Tiguls.

Šis nav koncerts klasiskajā izpratnē, kur tiek tirgotas biļetes, pārbaudītas somas vai numurētas sēdvietas. Tiguļkalna brīvdabas pasākumā cilvēki pulcējas jau vairākas stundas pirms notikuma, izklājot savus plediņus vai saliekamos krēslus, nereti arī izveidojot tādas kā piknika vietas ar līdzpaņemtiem gardumiem.

Runājot par īpašiem notikumiem, kas dažreiz pasākumos norit paralēli muzikāliem piedzīvojumiem, Tiguls atklāj, ka klausītāji sūta daudz vēstuļu, tomēr pats īpašākais notikums bijis bildinājums: “Es bildināju savu sievu Kitiju pasākuma laikā. Ar to arī pietiek. Bet šī nav tā reize, kad vēlos ko pārspīlēt ar īpašiem notikumiem. Man gribas, lai šis pasākums ir tāda tīra manta, jo tādu šobrīd pasaulē maz – viss ir drusciņ speciāli, lai pārsteigtu un nezin ko pateiktu.” Tāpēc pasākumā nenotiek nekāda tirdzniecība un nav ieejas maksas.

Šogad Tiguls ir ļoti pateicīgs saviem draugiem Talsu novada pašvaldībai, “Vika Wood”, “Latvijas gāzei”, “Rūrei”, “Woltec”, “Visual Media” un brāļiem Jānim un Arnim Apsīšiem. “Bez viņiem svētki nebūtu bez maksas,” uzsver Raimonds. Parasti kāds no atbalstītājiem koncertā rāda arī savu muzikālo sniegumu.

Raimondam Tigulam ir vēl kāds īpašs notikums profesionālajā dzīvē. Arī Tiguļkalnā liels uzsvars likts uz kormūziku, kas pašam tuva, un jaunums, ko uzzinājis pavisam nesen, komponistu ļoti iepriecinājis: “Šī gada sākumā bija Latvijas kormūzikas balvas pasniegšana, kurā paziņoja, ka es esmu atskaņotākais latviešu kormūzikas autors pasaulē.”