Ir minēti vairāki formāli iemesli, kas Talsu novadu noveda finanšu krīzē, taču kāda «Talsu Vēstu» lasītāja izsaka savu neticību, ka vainīga tikai izpildvara. Viņas jautājums — tieši kuri lēmumi un kuru partiju balsojumi noveda pie finanšu krīzes? Kā tas var būt, ka neviens nav uzņēmies par to atbildību?
Lasītāja raksta: «Es pat teiktu, ka atkāpšanās no amata ir mazākais, kā atbildības uzņemšanās var izpausties, šādiem cilvēkiem būtu jāstāv tālu no domes aparāta un novada vadības. Priecātos redzēt politiķus, kas māk atzīt kļūdas skaļi un pateikt, ko mainīs, ja pašiem nav atbildības paiet malā un ļaut citiem strādāt.»
Uz šiem jautājumiem atbild politiskie spēki, kas piedalījās «Talsu Vēstu» priekšvēlēšanu diskusijā un bijuši līdzšinējā domē. Atbildes iesniegtas rakstiski.
«Jaunā Vienotība»: — Izsmeļoša informācija par iemesliem, kāpēc Talsu novada pašvaldībai 2024. gads bija finansiāli smags, ir publicēta un skaidrota pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē — piemēram, 20.02.2024. rakstā «Kāpēc šī gada pašvaldības budžeta sabalansēšana ir bijusi tik sarežģīta?», kā arī informatīvajā izdevumā. Atbildot uz jautājumu, kā šāda situācija ir radusies, jāatzīst, ka lēmumu pieņemšanā, tajā skaitā balsojot par daudzkārt piesauktajiem atlīdzības noteikumiem un amatu katalogiem, ir piedalījušies visu politisko spēku deputāti, ieskaitot tos, kuri vada pašvaldību šobrīd. Jāatgādina, ka kopš 2022. gada Talsu novada pašvaldību vada «Latvijas Zaļās partijas» pārstāvis.
Struktūras reorganizācija Talsu novada pašvaldībā bija jāuzsāk savlaicīgāk — jau 2021. gadā, uzreiz pēc novadu apvienošanas. Tā kā tas savlaicīgi netika izdarīts, 2024. gadā, vienlaikus sakrītot vairākiem budžetam nelabvēlīgiem apstākļiem, reformas bija jāveic jau steidzamības kārtā.
Liela daļa pasākumu, kas 2024. gadā būtu jāveic izdevumu optimizācijai, bija ieplānoti jau šī budžeta izstrādes sākuma posmā, taču ieviesa šos pasākumus jau cita domes vadība, tostarp finansiālās situācijas stabilizēšanas plānā izdarot arī virkni neveiksmīgu korekciju, piemēram, nosakot «lineāru» amatu samazināšanu un neizvērtējot, vai attiecīgie atlaižamie darbinieki nav akūti nepieciešami pašvaldības funkciju izpildei.
«Zaļo un Zemnieku savienība»: — Talsu novadā iedzīvotāju nodokļu ieņēmumi 2023. gadā bija labāki, nekā plānots, tāpēc ziņa, ka budžetā pietrūkst vairāku miljonu, daudziem bija pārsteigums. Tā laika domes vadība Eva Kārkliņa (ievēlēta no NA, nomainījusi trīs partijas, šobrīd pārstāv JV), priekšsēdētāja vietnieki Aldis Pinkens (JV), Lauris Pīlēģis (MTN) sākotnēji noliedza finanšu problēmas. Signāli, ka pašvaldībai trūkst naudas, gan bija jau agrāk. Likums skaidri nosaka, ka par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un finanšu vadību atbild domes priekšsēdētājs, viņu virzītie lēmumi arī noveda pie finanšu krīzes. Kādā intervijā, E. Kārkliņa pauda: «Es tikai šodien vēl būšu deputāte, pēc tam likšu mandātu nost. Tā kā nebūšu amatpersona, ne man pienākums jums kaut ko skaidrot.» Jāatzīst, ka tā laika domes priekšsēdētāja E. Kārkliņa pretēji savam sacītajam mandātu nenolika un tagad startē no partijas «Jaunā Vienotība» saraksta, kopā ar tā laika viņas vietnieku A. Pinkenu.
«Talsu novada attīstībai»/«Latvijas attīstībai»: — Jautājums, protams, ir komplekss, taču ļoti īsā un vienkāršotā versijā to varētu izskaidrot šādi: finanšu krīzes galvenais iemesls bija tā brīža domes vadības pieņemtie lēmumi par pašvaldības personāla izmaksu (algu) celšanu 2023. gadā, neņemot vērā finansiālās iespējas. Salīdzinoši īsā laikā radās straujš izmaksu kāpums, kam līdzās bija nepamatoti optimistiski saplānoti ieņēmumi, kā rezultātā 2024. gads iesākās ar vairāku miljonu eiro iztrūkumu.
Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»: — Finanšu krīze Talsu novada pašvaldībā izveidojās neprasmīgas finanšu pārvaldības rezultātā. Faktisko krīzi mēs piedzīvojām 2024. gadā, bet tās cēloņi izveidojās jau 2023. gadā. Likums nosaka, ka par budžetu atbildīgs ir domes priekšsēdētājs. 2023. gada budžeta sagatavošanas, apstiprināšanas un izpildes laikā, kā arī 2024. gada budžeta sagatavošanas laikā tā bija Eva Kārkliņa. Katram gadam, atkarībā no nepieciešamības, tiek noteiktas prioritātes. Atbilstoši tām tiek plānoti finanšu līdzekļi izdevumos, ņemot vērā pieejamos naudas līdzekļus. Pašvaldības naudas līdzekļu atlikums uz 2023. gada sākumu uzturēšanas izdevumu segšanai bija 5,9 miljoni. Par 2023. gada naudietilpīgāko prioritāti tika noteikta darbinieku atlīdzības palielināšana par 6 miljoniem vairāk nekā 2022. gadā, vienlaikus pieaugot pārējiem izdevumiem par 2,6 miljoniem. Turklāt uz gada beigām palielinājās neapmaksāto rēķinu apmērs. Salīdzinot 2023. gada ieņēmumus ar 2022. gada ieņēmumiem, ieņēmumu pieaugums bija 4,6 miljoni. Pašvaldības naudas līdzekļu atlikums uz 2024. gada sākumu uzturēšanas izdevumu segšanai bija 0,9 miljoni. Skaidri saprotot, ka uz 2024. gada sākumu jau nepietiek naudas kārtējo rēķinu apmaksai un darbinieku atlīdzības izmaksai, janvārī darbiniekiem vēlreiz tiek pacelta alga. Kas rezultējās ar 8,3 miljonu trūkumu, jo ar plānotiem ieņēmumiem nevarēja nosegt nepieciešamos izdevumus. Izpildvaras darbinieki par esošo situāciju vairākkārtīgi informēja Evu Kārkliņu un Aldi Pinkenu. Nekā savādāk kā par neprasmi, augstprātību un nespēju atzīt kļūdas to nevar nosaukt.
Par 2023. gada budžeta apstiprināšanu balsoja «Jaunās Vienotības», «Latvijas Zaļās partijas», «Mēs — Talsiem un novadam» deputāti.
«Mēs — Talsiem un novadam»: — Talsu novada finanšu problēmas nav radušās vienā gadā vai vienas domes vadības dēļ. Tā ir sarežģīta situācija, kuras saknes meklējamas daudz dziļāk un senāk — vēl pirms novadu reformas 2021. gadā, apvienojot novadus bez finanšu audita, līdz ar to nebija skaidrs, kāda ir situācija visos apvienojamos novados. Būtisku iespaidu uz budžeta izdevumu daļu atstāja 2022. gadā S. Pētersones vadībā izstrādātie un vēlāk deputātu vienbalsīgi, bez iebildumiem apstiprinātie pašvaldības administrācijas amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikumi. Tas bija nepieciešams, lai 2027. gadā atalgojums pašvaldībā sasniegtu normatīvajos aktos noteikto līmeni, kā arī lai nodrošinātu, ka visu apvienoto novadu darbiniekiem vienādos amatos būtu līdzīgs atalgojums. Balsojums ir publiski pieejams, un ikviens var pārliecināties ka visas partijas un klātesošie deputāti to atbalstīja.
Saistībā ar to, ka Finanšu nodaļas atbildīgās personas nesniedza pilnīgu informāciju, problēma tika pamanīta tikai pie budžeta sastādīšanas. Mūsu atbildība ir tā, ka to laicīgi nepamanījām un līdz ar to nespējām savlaicīgi rīkoties.
«Latvijas Zaļā partija»: — Partijas viedoklis ir tāds, ka kļūdas pieļāva iepriekšējā domes lēmējvaras vadība, lielākoties konkrēti Aldis Pinkens, kas «izstūma» cauri domei paša izstrādātos atlīdzības noteikumus ar pārāk strauju atalgojuma pieaugumu visiem darbiniekiem amatu katalogā, un pašvaldības budžets nespēja to iznest.
Raksts 2023. gada sākumā portālā jauns.lv vēsta, ka «veiktās izmaiņas paredz, ka no šī gada palielināsies pašvaldības darbinieku atalgojums. Aptuvenās prognozes liecina, ka tas šā gada budžetā prasīs aptuveni četrus miljonus eiro.» Citāts: «Pārējos gadījumos atalgojums var palielināties līdz 20 %: tas ir palielinājums, ko varam atļauties, ņemot vērā budžeta iespējas. Ar šo noteikumu ieviešanu mēģinām risināt personāla jautājumus, jo pašlaik neesam ļoti pievilcīgi darba ņēmējiem,» piebilst domes priekšsēdētājas vietnieks Aldis Pinkens (JV).»
Diemžēl precīzu aprēķinu tā laika vadībai nebija, beigās finansiālā ietekme bija pat lielāka, ap pieciem miljoniem eiro, un pašvaldības budžets tādus tēriņus nevarēja atļauties. Tādēļ arī sākās finansiālas problēmas jau 2023. gada beigās, kad pašvaldība nespēja izmaksāt darbiniekiem prēmijas.
/Arhīva foto/
