Pavasaris bija vēss, bet vasara iesākusies ar kārtīgām lietavām. Laikapstākļi jūtami ietekmējuši zālāju pļaušanas sezonas sākumu: ierasts, ka pirmā pļauja iespējama jau maija trešajā dekādē, bet šogad — tikai nedēļu pirms Jāņiem.
Balgales pagastā saimnieko Ingrīda Frīdenberga, kuras zemnieku saimniecība «Purmaļi» dibināta jau 1992. gadā, un tajā pašlaik ir 20 slaucamas govis. Viņa atklāj, ka šajos gados ne reizi nav palikuši bez ievākta siena un tādēļ arī nesatraucas, ka pļauja šogad sākusies vēlāk. Pirmā zāle nopļauta pirmdien. «Kā būs tālāk — grūti pateikt. Laikapstākļus sola vienus, bet dzīvē ir citādāk,» novērojusi I. Frīdenberga.
Saimniecības pārvaldībā ir 14 hektāru bioloģiski vērtīgu zālāju, kas tiek izmantoti gan sienam, gan ganībām, bet pavisam kopā ir ap 30 hektāriem. «Pašiem siens pietiek, un vēl arī citiem pārdodam,» viņa piebilst.
«Purmaļos» sienu vāc rulonos. Ingrīda uzsver kvalitātes nozīmi: «Ja siens nav pilnībā izžuvis, tas sāk pelēt — tādu govīm nevar dot.» Pēc pirmā pļāvuma govis tiek ganītas, un, ja zāle ataug, ganības tiek appļautas atkārtoti, jo «garo zāli govis neēd». Rulonus glabā angārā un ne vienmēr visu savākto ziemā izlieto: pārpalikums noder, ja nākamajā gadā pļauja sliktāka.
Gaida īsto brīdi
Līdzīgs noskaņojums arī ZS «Kļavnieki» Dundagas pagastā. Īpašniece Māra Šleinere pastāsta, ka pagājušajā nedēļas nogalē nopļautas pirmās platības. «Lietus beidzās, nu tad ar steigu!» viņa saka. Savukārt ganības, kas atālā, nopļautas jau lietus laikā, lai līdz sausākam laikam zāle būtu paaugusies.
«Kļavniekos» ir 32 kazas, no kurām 24 slaucamas, kā arī 40 kazlēni un āzis. Saimniecībai pietiek ar pašu pļautajiem zālājiem, jo kazas nav ēdelīgas. Daļu no siena izmanto arī pakaišos. «Laiks rādīs, cik laikapstākļi būs pateicīgi siena žūšanai. Varbūt būsim spiesti taisīt skābbarību, to redzēsim,» viņa saka.
«Nav dramatiski»
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Talsu biroja vadītājs Alfons Spēks vērtē, ka šī gada situācija nav «nepieredzēti slikta». «Pļauja aizkavējusies, bet tā gadās. Ja salīdzina ar citiem gadiem, nav dramatiski,» skaidro A. Spēks.
Kas jāņem vērā — lopbarības zālāju kvalitāte vairs nav tik laba, samazinās barības vielas, izveidojas kokšķiedra. «Varam cerēt uz atāliem, ka tos varēs nopļaut laicīgi un iegūt labas kvalitātes lopbarību,» skaidro Talsu biroja vadītājs. Viņš atgādina, ka pēc pļaujas zemīte jāpabaro, lai iegūtu bagātīgāku zelmeni.
Arī par citām kultūrām runājot, pašlaik nav novērots, ka lietus būtu kaitējis. Visvairāk tas varētu ietekmēt zemeņu audzētājus. A. Spēks gan ievērojis, ka līdz ar darbaspēka trūkumu aizvien vairāk šo kultūru audzē segtās platībās — tuneļos vai siltumnīcās —, līdz ar to arī iespēja ogas pasargāt no lietus.
Uz zālājiem lielāka tehnikas ietekme
Biedrības «Zemnieku saeima» vadītājs Juris Lazdiņš skaidro, ka pērn bija labs lopbarības gads, daļā saimniecību vēl palikuši krājumi, tāpēc šobrīd par trūkumu nav bažu. Lopbarības ražas apjoma ziņā šis varētu būt optimāls gads, taču ir bažas par to, kāda būs lopbarības kvalitāte un kā ražas novākšanas procesā tiks ietekmēti lauki. Augsne ir mitra, tādēļ uz zālājiem redzama lielāka tehnikas ietekme. Varētu būt, ka saimniecībās nākamie zālāju pļāvumi būs nevienmērīgi — kamēr daļā platības zāle būs izaugusi, citviet zālājs tikai ataugs. Tas var radīt papildu sarežģījumus saimniekiem. Lopbarības ievākšana un ražošana turpināsies visu vasaru un iestiepsies arī rudenī. «Zemnieku saeima» norāda, ka par ražas apjomiem un kvalitāti būs iespējams spriest vēlāk, jo noteicošais būs tas, kādi laikapstākļi gaidāmi turpmākajos vasaras mēnešos. Ja tie būs labvēlīgi, lopbarību lielākoties būs iespējams saražot pašās saimniecībās, neizdodot finanšu resursus uz āru.
#sif_maf2025
