Nāc gavilēt! — ar šādu saukli noritēja Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Nedēļas vidū «Talsu Vēstis» viesojās galvaspilsētā, kur 38 000 dalībnieku no visas Latvijas mēģinājumu procesos cenšas savu sniegumu noslīpēt līdz perfekcijai. Daļa Rīgā strādā jau vairākas dienas, citi piedzīvojumam pievienojušies vien todien. Talsiniekos mazliet jūtams sagurums, pavisam nedaudz ilgas pēc mājām, taču visapkārt mirdzošas acis — jaunieši piedzīvo vēsturisku notikumu.
Trešdien, 10. jūlijā, bija pirmais koru mēģinājums noslēguma koncertam «Te — aust», un tas sākās ar vairāk nekā 11 000 balsu vienošanos kopīgā lūgšanā Latvijai. Mēs tobrīd vēl tikai tuvojāmies Mežaparka estrādei, un patiesi šķita tik sirreālā sajūta pat kilometra attālumā dzirdam Latvijas himnu, kas piepildīja visu apkārtni, šķiet, aizķērās katrā koku galotnē, zāles stiebriņā un garāmgājējā. «Nāc gavilēt!» aicina svētki, un sirds priekā gavilē ne tikai svētku dalībniekiem.
Noslēguma koncerta «Te — aust»
pamatu veido dažādu paaudžu mūsdienu komponisti, kuri saviem skaņdarbiem izvēlējušies gan ievērojamu dzejnieku rakstītās rindas, gan latviešu tautasdziesmu virknējumus. Gandarījums, ka viņa oriģināldarbs izskanēs Mežaparkā, ir arī kādreizējam talsiniekam Jānim Stībelim. 11 tūkstošu balsu vidū, kas viņam pievienosies, būs arī Talsu novada kori. «Talsu Vēstis» Jāni Stībeli satika pirmajā mēģinājumā, un uz jautājumu, vai zosāda bijusi jau tad, viņš atzīst: «Patīkams adrenalīns pirms uzstāšanās ir vienmēr — tāds bija arī šodien. Esmu iemācījies to pārvērst patīkamā koncentrācijas straumē, lai pirms koncerta tas iedotu tādu mundrumu.
Kad jau bijām sasnieguši estrādi,
tobrīd kopkoris mēģināja Jāņa Stībeļa dziesmu «Upe». «No sirds uz sirdi tek miljoniem strautu un saplūst upē, kas saucas par tautu…». Pēc mēģinājuma kādreizējais talsinieks atzīst, ka, protams, rakstot skaņdarbu, nekad nebija iedomājies, ka tas skanēs Mežaparkā kopā ar tūkstošiem dziedātāju. «Bet to, ka tam ir kora kodols, es jutu uzreiz. Tikai es biju iedomājies gospelkori, kas varētu pievienoties trīsbalsīgi,» atceras Jānis Stībelis. Līdz noslēguma koncertam vēl vairāki mēģinājumi priekšā. «Vēl slīpējam tempus, aranžējumus un diriģentam ļoti svarīga dziedātāju dikcija, lai visas frāzes būtu izdziedātas. Ir vēl, ko darīt.»
Vairāk nekā 17 000 dejotāju no visas Latvijas gatavojas lielkoncertam Daugavas stadionā. Tur satiekam arī Lībagu sākumskolas tautas deju kolektīvu «Dzīpariņš». Ance, Rēzija un Tīna pastāsta, ka iepriekšējā dienā bijušas ļoti sagurušas, jo mēģinājumi ir gari. Bet ir acīmredzams, ka meitenes priecīgas. «Jo mēs šodien brauksim uz zooloģisko dārzu!» viņas iesaucas. Tomēr atzīst, ka ir jau arī prieks par dejošanu un dzīvošanu Rīgā, atpūšanos no ikdienas pienākumiem, ko vecāki vasarā uzticējuši. «Soļi mums juka tikai pirmajos mēģinājumos, nu vairs nē.» Arī vadītāja Sandra Znotiņa novērojusi, ka bērni patiesībā ir ļoti izturīgi: «Ir dažas asariņas vakaros, bet tad mēs samīļojam. Mēs ar bērniem runājam par to, ko nozīmē Dziesmu un deju svētki, bet domāju, ka viņi to noteikti sapratīs, kad uzvilks skaistos tautas tērpus.»
Mikum uzstāšanās kopā ar teātra studiju «Spēle» bija tikai viens no svētku uzdevumiem. Jaunais talants svētkos uzstājas arī kopā ar Talsu novada Bērnu un jauniešu centra pūtēju orķestri Raita Rēriha vadībā.
Ja gatavošanās deju lielkoncertam «Es atvēru Laimas dārzu» notiek jau vairākas dienas, tad kori Rīgā ieradās vien trešdien. «Dejotājiem ir grūtāks process, jo viņiem ir stadiona zīmējumi. Bet mēs varam vairāk izdarīt gada griezumā,» skaidro virsdiriģents Gints Ceplenieks. «Lielie mājas darbi ir izdarīti, tagad mums jāpanāk kopsajūta un jāstrādā pie skaņas, lai koris tiešām ir centrālais.» Gints ir arī Rīgas Doma kora skolas vadītājs, un tajā nedaudz atlikta renovācija, lai svētku laikā izmitinātu talsiniekus. «Es taču nevaru celtniekiem dot atslēgas, kamēr Talsi vēl tur Rīgas atslēgu!» viņš smejas. «Savu kabinetu vairs neatpazīstu. Tas pārtapis par dzīvojamo istabu, guļamistabu un virtuvi reizē. Visi gaiteņi, kabineti pārvērtušies. Bet ceru, ka bērni tur jūtas labi!»
Vairāku tūkstošu kopkorī ieraudzīt savējos nepavisam nav viegli. Te mēģinājumam gatavi Talsu pamatskolas puiši. Viņiem šonedēļ vēl viens priecīgs notikums — Koru konkursa finālā Talsu pamatskolas zēnu koris ieguva Sudraba diplomu. To nopelnīja arī Mērsraga vidusskolas 5. — 12. klašu koris.
Odeta, Martins un Hugo no Talsu Valsts ģimnāzijas tautas deju kolektīva «Sprīdīši» atklāj, ka šorīt bijis jāceļas astoņos, lai paspētu uz brokastīm un mēģinājumu. «Nav nemaz tik grūti pamosties, pat gribas ātrāk piecelties,» atklāj bērni. Visvairāk atmiņā palikšot iegūtie suvenīri, koncerti un nakšņošana svešā skolā kopā ar kolektīvu. Pārsteidz, ka mazie dejotāji nevis min, cik tūkstoši vai miljoni piedalās svētkos, bet tiešām zina, ka tie 38 000. Esot gan grūti to aptvert, jo tas ir vairāk nekā Talsu novadā iedzīvotāju. Uz jautājumu, vai gribēšoties piedalīties arī citus gadus, sejas paliek mazliet bēdīgākas: «Mēs gribētu, bet diez vai sanāks — svētki notiek ik pēc pieciem gadiem, bet mūsu kolektīvs ir tikai līdz 6. klasei.» Pēc mūsu mierinājuma, ka ir taču citi kolektīvi un tā var dejot līdz sirmam vecumam, visi trīs solīja par to padomāt.
Teātra studijas «Spēle» vadītāja Ziedīte Začeste (no labās), saņemot XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pateicību par paveikto svētku radīšanā, par kopā būšanu un ieguldījumu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā.
Vienu no Vērmanes dārza skatuvēm rotā talsinieka Andra Vikaiņa un bērnu radītais mākslas darbs, kurā no pudeļu korķīšiem dažādās krāsās lepni gozējas gailis.
Teikts, ka laikmetīgās dejas izrāde «Kastaņa puslode» ir ceļojums caur mūžsenām tēmām un tās, satiekoties ar jaunajiem dejotājiem, iegūst citu elpu. Un tik tiešām, mūsu ciemošanās reizē 7. jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā «Ķīpsala» uz šīs izrādes ģenerālmēģinājumu pārņēma patiesi iespaidīgas emocijas par to, ko spēj deja un kustība. Kādu stāstu tā sev nes līdzi. Kā bērniem mirdz acis un kādu iedvesmu šāda pieredze, uzstājoties kopā ar tūkstošiem citu, rada. Talsu novadu dejas izrādē pārstāvēja 46 dejotājas no mūsdienu deju studijas «Elfas».
Svētku gaidīšanas laikā cauri visai Latvijai ripoja «Savīšanās ceļa» auto, apciemojot arī Talsu novadu, lai katrs kolektīvs īpaši apgleznotu savu pērli. Tagad visas pērles no Latvijas kolektīviem savītas kopobjektā «Vijums» Vērmanes dārzā.
Satiekot svētku dalībniekus, vairāki priecīgi par dzīvošanas apstākļiem Rīgas Doma kora skolā — visi aprūpēti, sātīgi paēdināti, brīvo laiku papildina dažādas aktivitātes, spēles… Un, lai gan mēģinājumos bērniem vajag izturību, enerģijas viņiem gana, piemēram, brīvos brīžus viņi pavada pagalmā, spēlējot bumbu.
Rojas Mūzikas un mākslas skolas kora diriģenti Inesi Ozoliņu sastopam brīdī, kad viņa no kopkora pagājusi maliņā, lai paklausītos, kā skan no skatītāju puses. «Ir ļoti labi!» viņa atzīst. « Varu roku uz sirds likt un teikt, ka rojenieki ir riktīgi malači! Šorīt, atvadoties no vecākiem, vienam otram bija asariņa, bet visi ir dziedāt griboši un smaidīgi. Es vakar, gludinot savu tērpu, uzlika Raimonda Tigula «Lec, saulīte!» un man jau bija svētku sajūta — gribas, lai tādu piedzīvo arī bērni.»
«Pirms 35 gadiem kopā ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem atguvām savu brīvību, kuras nozīmību šajās dienās kara ēnā sajūtam īpaši,» norāda organizatori. Tāpēc orķestru koncerta noslēgumā pievienojas arī talsinieks Intars Busulis, lai kopā ar kolēģiem un kaimiņvalstu orķestriem, ļoti jaudīgi izpildītu dziesmu «Atmostas Baltija».
/Foto: Terēze Matisone, Sanitas Liepiņas un Montas Megijas Učelnieces teksts/
