Dienu pirms Jūras svētkiem Rojā zvejnieki, jūrnieki, ūdenslīdēji, vēsturnieki un citi interesenti bija aicināti uz tikšanos, lai uzzinātu vairāk par plānoto pazudušo un pamesto zvejas rīku meklēšanu Rīgas jūras līcī. Tie ir atkritumi, kas slēpjas jūras dzīlēs un ne tikai piesārņo dabu, bet arī apdraud biodaudzveidību. Klātesošie ūdenslīdēji vairākkārt norādīja, cik bīstama šādu spoku tīklu izvilkšana ir neprofesionāļiem, tāpēc aicināja — ja kādam ir informācija, kur zvejas rīki jūrā varētu atrasties, dot ziņu projekta ekspertiem.
Spoku tīkli ir jebkurš pamests vai nozaudēts zvejas rīks, kas turpina nekontrolēti zvejot vēl daudzus gadus pēc tā izlikšanas jūrā. Mūsdienās tīklu izgatavošanā pārsvarā izmantota plastmasa, tādēļ tie nesadalās kā, piemēram, kokvilnas tīkli. Tāpat arī nekontrolēti klejojošie tīkli ir ne vien bīstami kuģiem, jo var radīt būtisku kaitējumu, aptinoties ap kuģa dzenskrūvi, bet arī liels drauds Baltijas jūras biodaudzveidībai — ik gadu tīklos sapinas un mirst gan zivis, gan citas jūras radības. «Tas ir strādājošs zvejas rīks, bet to zivi neviens neapēd — tā tur nomirst,» skaidro projekta «Nolietotu un pazaudētu zvejas rīku savākšana un pārstrāde» (COREEL) eksperts Jānis Megnis. Spoku tīkli jūrā paliek dažādu iemeslu dēļ — gan noraujoties, gan dažreiz ar maluzvejniekiem. Baltijas jūras piekrastē ir gana daudz savulaik nogremdēto kuģu vraku, kuros tie aizķeras un «turpina darbu».
«Tas ir strādājošs zvejas rīks, bet to zivi neviens neapēd — tā tur nomirst»
Šis ir projekts, ko ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu īsteno Kurzemes plānošanas reģions kopā ar Igaunijas partneriem. Latvijā izvēlētas divas pilotvietas — Rojas un Salacgrīvas ostas. Projekta mērķis ir uzlabot Igaunijas—Latvijas pierobežas ūdenstilpju vides stāvokli, attīrot ūdeni no pamestiem zvejas rīkiem, nodrošināt atbilstošas un mūsdienīgas nolietotu un pamestu zvejas rīku savākšanas iekārtas četrās vietās Igaunijas—Latvijas programmas reģionā un veicināt atbildīgu nolietoto zvejas rīku pārstrādi.
Tīklu izcelšana no jūras ir gan laikietilpīgs,
gan finansiāli apjomīgs process. Kā uzsvēra ūdenslīdēju uzņēmuma «DTSDIVE» projektu menedžere Žanna Šendeļeva, neprofesionālim tas ir arī bīstams process. Tīklu izcelšana pa spēkam vienīgi tehniskajiem ūdenslīdējiem, kuriem ir speciālas zināšanas un tehnika. «No malas izskatās, kas tad tur ir — no ūdens vienkārši izvilkt objektu. Taču viens solis, un pats būsi tajā tīklā. Līdzīgi, kā mēs visi protam gatavot, taču ne katrs var strādāt restorānā, — arī šis darbs nav amatieriem, citādi tas var beigties ļoti slikti,» saka Ž. Šendeļeva. Arī redzamība jūrā ir slikta, turklāt Latvijas laikapstākļos ir pavisam īss periods, kad var piedalīties meklēšanā. Lai zem ūdens identificētu zvejas rīkus, izmanto dažādu tehniku. Vai pārmeklētajā teritorijā patiešām kas ir, saprotams vien atgriežoties birojā un pārskatot uzņemto materiālu. Reizēm meklējums ir bez rezultātiem, bet reizēm top skaidras vietas, kur vērts atgriezties.
Šogad no dažādiem avotiem tiks vākta un apkopota informācija, kur pamestie zvejas rīki atrodas, bet nākamgad paredzēta to fiziska izcelšana. Projekts noslēgsies 2027. gada nogalē. Jānis Megnis norāda, ka padarītā darba apjomu izšķirs kuģa pieejamība, un aicina ikvienu, kam ir informācija par tīkliem jūrā, rakstīt uz e–pastu anete.jansone@kurzemesregions.lv.
Viens no nozaudētajiem zvejas rīkiem jeb «spoku tīkliem» no jūras Engures pusē tika izcelts pērn. Tā kopējas garums bija vairāk nekā 280 metri, un tas atradās dziļumā no aptuveni 5 līdz 10 metriem. Spoku tīkls jūrā ir atradies kādu laiku un radījis draudus videi.
/Izmantots publicitātes foto/
#sif_maf2025
