Ja kādreiz nācās doties uz dažādām iestādēm, lai pieteiktos medicīnas vizītēm un izmeklējumiem, tad mūsdienās viss ir viena zvana vai klikšķa attālumā. Tas ietaupa ne vien līdzekļus, kurus citkārt tērējam, pārvietojoties no viena punkta uz otru, bet arī laiku. Taču ir cilvēki, kuriem šāda veida pakalpojumi un iespējas šķiet sarežģītas.
Vietne E-veselība piedāvā ne vien aplūkot izrakstītās receptes, e-nosūtījumus un darbnespējas lapas, bet arī laboratorisko izmeklējumu rezultātus un citus ar medicīnu saistītus pakalpojumus. „E-veselība ir visaptveroša vide, kurā gan iedzīvotāji, gan speciālisti un medicīnas personāls var aplūkot nepieciešamo informāciju par pacientu,” stāsta vispārējā aprūpes māsa Jana Dinsberga.
„Protams, vecāka gadagājuma cilvēki vairāk izvēlas izmeklējumu rezultātus aplūkot un saņemt pie ģimenes ārsta, jo viņiem tas šķiet vienkāršāk. Jāpiebilst, ka E-veselība ir pieejama visiem, kuri lieto Smart-ID vai e-parakstu, taču ne visi to izmanto.”
„Man patīk dažādi jauninājumi ne tikai darbā, bet arī ikdienā. Patīk arī mākslīgā intelekta rīki,” teic talsiniece Anita Rūtenberga. „Tas ļoti atvieglo dzīvi, bet tie ir arī jāprot izmantot. Šobrīd jau, manuprāt, visa ir par daudz — ir jāizvērtē, ko mēs izmantojam.”
„Šad tad es izmantoju digitālos pakalpojumus,” pauž vandzenieks Raimonds Felšs. „Jāsaka gan, ka dažreiz piemirstas — piemēram, Gulbja laboratorijā gāju stāvēt rindā, kā ierasts, un tad kā ar bomi pa pieri, nāca apjausma, ka varēju taču pierakstīties rindā savlaicīgi. Manuprāt, tas ir ļoti ērti, jo tā var ietaupīt laiku.”
„Kad man vajag pierakstīties pie ārsta, es piezvanu un to izdaru,” tā talsiniece Silvija Lauva. „Es vērtēju slikti to, ka mūsdienās daudz kas ir digitalizēts, jo veciem cilvēkiem nav iespējams visu apgūt. Man ir 95 gadi, un es to nevaru. Ne jau viena es tāda esmu, mēs esam vairāki tādi, īpaši lauku reģionos. Ir grūti. Noteikti ir jāatstāj kāda alternatīva. Man palīgā nāk bērni, kad nepieciešams.”
Jaunieši vēlas ārstēties attālināti
„Vecāka gadagājuma cilvēki arī mazāk uzticas digitālajām sistēmām,” bilst J. Dinsberga. „Savukārt jaunāki pat vēlas ārstēties attālināti, kas ne vienmēr ir pareizi. Lai cilvēka veselības stāvokli varētu pareizi novērtēt un uzsākt atbilstošu ārstēšanu, pacientu ir nepieciešams apskatīt un izmeklēt. Citreiz pacienta teiktais nesakrīt ar reālo situāciju, ko redz medicīnas speciālists. Ļoti bieži ir arī tā, ka sievas zvana un stāsta par vīriem vai vecāki zvana un stāsta par bērniem, kuri ir pietiekami lieli, lai paši dalītos savās sajūtās un simptomos. Bieži trešās personas stāstītais atšķiras no pacienta izjūtām. Tāpēc mēs lūdzam pacientus pašus sazināties un izstāstīt, kas noticis, ja tas, protams, ir iespējams.”
Viens no digitālās vides ieguvumiem ir iespēja aplūkot izmeklējumu atbildes no mājām, nebraucot uz stacionāriem vai centrālajām slimnīcām. Viss ir ērti pieejams E-veselībā vai portālā Datamed. „Tālāk jau ģimenes ārsts vadās pēc šiem rezultātiem,” skaidro J. Dinsberga. „Taču ir arī mīnusi. Ja E-veselībai rodas darbības traucējumi, viss praktiski apstājas — personāls neredz, kas pacientam jāveic. Tāpēc papīra formāta nosūtījumi joprojām ir nepieciešami. Tas pats attiecas arī uz receptēm — ja cilvēks aiziet uz aptieku un tajā brīdī notiek kāda ķibele ar E-veselību, farmaceits nevar izsniegt konkrētos medikamentus. Bet es domāju, ka ir apsveicami, ka mūsu valstī šādas sistēmas attīstās un ka šādas elektroniskās receptes var izmantot visās Baltijas valstīs, ne tikai Latvijā.”
Digitāli pieejama vakcinācijas vēsture
Jau kopš 2021. gada E-veselībā pieejami arī vakcināciju dati. „Ļoti bieži cilvēki zvana un vaicā, kad viņiem bijusi revakcinācija,” teic vispārējās aprūpes māsa. „Viņi pat neiedomājas, ka to var aplūkot E-veselībā. Bet jāatceras, ka tur būs pieejama informācija no 2021. gada. Visbiežāk E-veselībā cilvēki aplūko savas darbnespējas lapas — kad tās atvērtas un kad slēgtas. Tam pacienti pievērš lielu uzmanību, bet citām iespējām — mazāk.”
Lai arī liela daļa iedzīvotāju atzīst digitālo pakalpojumu nozīmi ārstniecības vidē, visi aptaujātie uzskata, ka alternatīvai papīra formātā vai iespējai konsultēties un pieteikties vizītei klātienē ir jābūt. „Ja cilvēkam ir apdrošināšana, apdrošinātāji jebkurā gadījumā lūdz pievienot nepieciešamos dokumentus papīra formātā, lai varētu atmaksāt naudu par veikto izmeklējumu vai manipulāciju,” stāsta J. Dinsberga. „Tāpēc papīra formāta nosūtījumus, receptes un citus dokumentus nevajadzētu pilnībā izskaust. Tos var atstāt kā drošības spilvenu gadījumiem, ja sistēmā rodas traucējumi.”
„Zvanīšanas opciju vajadzētu atstāt, jo visi nav tik ļoti mobili un digitāli,” teic Anita Rūtenberga. „Mēs jau šobrīd palīdzam vecāka gada gājuma cilvēkiem maksāt rēķinus e-vidē, kā arī veikt citas nepieciešamās lietas. Domāju, ka jāatstāj drošības garants, ka pats vari piezvanīt. Ir jābūt abām iespējām.”
„Viens ir tas, ka vecākajai paaudzei ir grūtāk pārslēgties,» bilst R. Felšs. „Un arī, ja gadās elektrības pārrāvumi, piemēram, negaidītu vētru laikā, alternatīvām iespējām vajadzētu pastāvēt arī ekstremālās situācijās, kad nav elektrības vai interneta savienojuma.”
/Foto: Canva.com/
Projektu „Veselība tuvplānā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
