«Tur vairs nav, ko redzēt,» — ar rūgtumu sirdī laikrakstā vērsās kāda talsiniece, kura visos gadalaikos iemīļojusi pastaigu taku «Rīti» Laidzes pagastā, kas ved cauri gan privātiem, gan valsts īpašumiem Talsu paugurainē. Takā aug meža zemenes, avenāji, baudāma pļavas un meža puķu dažādība, un īpaši — neierasti daudz naktsvijoļu, kas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Pēc Jāņiem bijis nepatīkams pārsteigums — taka nopļauta un platāk, nekā ierasts.
«Tur gājis traktoriņš, pļāvējs trīs joslas līdzās nopļāvis. Nekā tur vairs nav. Naktsvijoles, kas tik tikko sāka ziedēt, ir nopļautas. Palikušas vietās, kur pļāvējs netika klāt. Saprotu, ka nav iespējams zāli pļaut, katrai puķei apbraucot apkārt, bet vai šādi nenotiek aizsargājamo sugu iznīcināšana? Kam tagad šī taka ir interesanta — riteņbraucējiem un skrējējiem?» jautā kundze.
Lai rastu skaidrību, vērsāmies pie Baibas Galnieces, Dabas aizsardzības pārvaldes zālāju biotopu ekspertes no projekta «LIFE IP LatViaNature».
Dabiskie zālāji nav pašpietiekami
«Lai dabiskie zālāji — un tajos mītošās sugas — saglabātos, tie ir jāapsaimnieko. Tas nozīmē — vismaz vienu reizi nopļaut un savākt sienu vai noganīt, vai kombinēt abus veidus. Ja to nedara, zālāji aizaug un ilgtermiņā sugas izzūd,» skaidro B. Galniece. Viņa piebilst — zālāji ir jāapsaimnieko arī tad, ja tur aug īpaši aizsargājamās augu sugas, piemēram, naktsvijoles, jo neapsaimniekošana var paātrināt šo sugu izzušanu.
Vai naktsvijoles ir iznīcinātas?
«Nē, nopļautas nenozīmē iznīcinātas,» skaidro eksperte. «Iznīcināts būtu tad, ja tās būtu izraktas ar saknēm vai naktsvijoles dzīvotne būt uzarta, kultivēta vai apbūvēta. Protams, jāatgādina, ka plūkt īpaši aizsargājamās augu sugas nedrīkst, to skaitā ievākt sēklas, tas ir likumā noteikts. Ja pastaigu takā naktsvijoles ir bijušas iepriekšējos gadus un tās ir ziedējušas, tad noteikti sēklu banka augsnē ir saglabājusies.
Viņa uzsver: ja ir zināms, ka konkrētā vietā aug aizsargājams augs, ieteicams veidot «saliņas», kuras pļaušanas laikā atstāj nenopļautas, ļaujot augiem izziedēt un izsēties. Pēc tam šis saliņas ir jānopļauj. Taču to iespējams izdarīt tikai tad, ja pļāvējam ir informācija. Speciāliste norāda, ka orhidejas, piemēram, plankumainā dzegužpirkstīte, var augt arī ārpus zālājiem, piemēram, ceļmalās un grāvmalās, proti, vidē, kas savā ziņā ir cilvēku ietekmētas. Ja pļāvējs nav informēts, šādas vietas bieži tiek nopļautas nejauši,» norāda Galniece.
Kad pļaut?
Vai labāk pļaut rudenī, kad visas sēkliņas paguvušas nobriest uz izsēties? Galniece norāda, ka tradicionāli un jau ļoti sen zālāji pļauti tad, kad ir vislabākā siena kvalitāte — tātad vasaras vidū. Ir pieļaujams kādu reizi nopļaut arī vēlāk vasarā, bet, ilgstoši pļaujot vēlā vasarā vai rudenī, zālāji zaudē sugu daudzveidību un kļūst vienveidīgi bez krāšņi ziedošiem augiem. «Jāatceras, ka zālājos aug ne tikai «labās» sugas, bet arī ne tās vēlamās jeb sliktās, piemēram, parastā kamolzāle. Var gadīties arī kāda invazīva jeb svešzemju suga kā daudzziedu lupīna, Kanādas zeltslotiņa. Ja gaidīs, kad izziedēs visas «labās», vērtīgās sugas, tad noteikti izziedēs arī «sliktās». Un «sliktās» sugas ir ļoti agresīvas, spēj ātri vairoties, līdz ar to vēla pļaušana nav ieteicama,» viņa paskaidro.
Speciāliste iesaka pamainīt pļaušanas laikus: vienā gadā nopļaut pirms Jāņiem, citā gadā — jūlija vidū. «Augi spēj pielāgoties gan ganīšanai, gan pļaušanai, ja tas nav pārāk intensīvi (bieža pļaušana), tāpat kā cilvēki spēj pielāgoties dažādām situācijām,» saka B. Galniece.
Vai te ir kas vērtīgs?
Tikai retais no mums var lepoties ar labām zināšanām botānikā, tādēļ, lai secinātu, vai piemājas zālienā, dabiskos zālājos vai pastaigu takās aug kādi vērtīgi augi, speciāliste iesaka izmantot «Google Lens». Atverot «Google», meklētāja labajā malā ir fotoaparāta simbols, uz tā uzklikšķinot, var nofotografēt nepazīstamo augu un atrast tā nosaukumu. Pēc tam auga latīnisko nosaukumu ieteicams pārbaudīt vietnē latvijasdaba.lv, lai pārliecinātos, vai Latvijā šāds augs ir sastopams un meklēšanas funkcija nav atradusi kādu ārzemju līdzinieku.
Nav iespējams katrai naktsvijolei apbraukt apkārt, taču pēc ekspertes ieteikuma ir iespējams pamainīt pļaušanas laikus, atstāt nenopļautas ziedošo augu «saliņas», kur vienkopus koncentrējušās visvairāk naktsvijoles, kā arī pirms pļaušanas paskatīties, kas platībā aug. Secinājums — bez pļaušanas neiztikt, bet pārāk bieža pļaušana daudzas reizes sezonā nav savienojama ar sugu daudzveidību.
Uzziņai informācija no enciklopedija.lv: Naktsvijoles dīgst tikai simbiozē ar noteiktām augsnes sēņu grupām, kas nodrošina auga apgādi ar dīgšanai nepieciešamajām barības vielām. Pētījumos secināts, ka vidēji paiet trīs vai četri, citos pētījumos secināts — septiņi — gadi, līdz uzzied no sēklas attīstījies augs. Ap mātesaugu veidojas tikai nedaudzi jaunie augi.
Naktsvijoles apdraud intensīva noganīšana un agra zālāju pļaušana, jo tad, ja ziedkāts tiek bojāts, šajā sezonā tas vairs neataug, tāpēc netiek saražota jauna sēklu paaudze. Sugu nelabvēlīgi ietekmē nepietiekams apsaimniekošanas režīms — pļavu aizaugšana un kūlas slāņa uzkrāšanās, kuras rezultātā jaunajiem augiem ir apgrūtināta dīgšana.
