2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. No tiem 62,8 % bija darbspējas vecumā. 14,8 % bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo Rīgas reģionā. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Rīgas reģionā. Pieaug latviešu īpatsvars, palielinās arī pilsoņu skaits.
Pērn CSP ieviesa jaunu iedzīvotāju skaita novērtēšanas metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu “dzīvības pazīmēm” jeb aktivitāti dažādos reģistros. Jaunā metode ļauj precīzāk novērtēt iedzīvotāju skaitu un migrācijas plūsmas, iegūt ikgadējus detalizētus datus, izmantojot administratīvos datu avotus, tādējādi samazinot respondentu slogu un izmaksas.
2026. gada sākumā 62,8 % Latvijas iedzīvotāju bija darbspējas vecumā (15 līdz 64 gadi). Salīdzinot ar 2025. gada sākumu, to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājās par 0,2 procentpunktiem. Seniori 65 un vairāk gadu vecumā veidoja 22,4 % no visiem iedzīvotājiem, īpatsvaram pieaugot par 0,5 procentpunktiem. Savukārt 14,8 % iedzīvotāju bija bērni vecumā līdz 14 gadiem un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazinājies par 0,3 procentpunktiem.
Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 43,7 gadi. Reģionos tas ir robežās no 42,8 gadiem Rīgas reģionā līdz 46,3 gadiem Latgalē.
Salīdzinot ar 2025. gada sākumu, iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,83 % jeb 15,5 tūkstošiem. Tas ir mazākais iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējo trīs gadu laikā. Mirstībai pārsniedzot dzimstību jeb negatīva dabiskā pieauguma ietekmē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,76 % jeb 14,2 tūkstošiem. Izbraukušo skaitam pārsniedzot iebraukušo skaitu jeb negatīvās migrācijas plūsmas dēļ – samazinājums par 0,07 % jeb 1,3 tūkstošiem.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 931 bērns – par 956 bērniem jeb 7,4 % mazāk nekā 2024. gadā. Samazinājusies mirstība – 2025. gadā reģistrēti 26 109 mirušie, kas ir par 552 jeb 2,1 % mazāk nekā gadu iepriekš.
Pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 13,8 tūkstoši cilvēku – par 875 jeb 6,0 % mazāk nekā 2024. gadā. No citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ieradās 3,3 tūkstoši jeb 24,2 % iebraucēju (par 16,1 % mazāk nekā gadu iepriekš), no tiem visvairāk bija iebraucēju no Vācijas – 739 jeb 22,1 %. No ES kandidātvalstīm ieradās 3,3 tūkstoši jeb 24,1 % iebraucēju, no tiem 2,8 tūkst. no Ukrainas. No Apvienotās Karalistes ieradās 2,2 tūkst. jeb 15,5 % no kopējā imigrantu skaita, no Krievijas – 1,5 tūkst. jeb 10,9 %, no Indijas – 994 jeb 6,8 %.
Pērn no Latvijas izbrauca 15,1 tūkstotis – par 3 820 cilvēkiem jeb 20,2 % mazāk nekā 2024. gadā. Uz citām ES dalībvalstīm 2025. gadā devās 8,3 tūkst. jeb 54,6 % no visiem aizbraucējiem (par 4,7 % mazāk nekā gadu iepriekš).
Starp tiem visvairāk izbrauca uz Vāciju – 2,3 tūkst. jeb 14,9 % no visiem emigrantiem. Uz ES kandidātvalstīm – 2,9 tūkst. jeb 19,1 % no kopēja emigrantu skaita (par 2,0 tūkst. jeb 41,3 % mazāk nekā gadu iepriekš). Uz Ukrainu devās 2,9 tūkst. jeb 18,9 % no kopējā emigrantu skaita, uz Apvienoto Karalisti – 1,4 tūkst. jeb 9,3 %.
Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 17,2 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu (2025. gada sākumā – 17,5 tūkst.).
2025. gadā 7,6 tūkstoši jeb 55,1 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2024. gadu remigrantu skaits ir samazinājies par 2,4 tūkstošiem, un īpatsvars no kopējā imigrantu skaita krities par 12,7 procentpunktiem.
87,9 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš), 8,7 % – Latvijas nepilsoņi (par 0,2 procentpunktiem mazāk), 3,4 % – citu valstu pilsoņi (no tiem 27,4 % Ukrainas kara bēgļi).
Pērn valstī 69,8 % bija pilsētu iedzīvotāji (1 milj. 288 tūkst.) un 30,2 % (557 tūkst.) – lauku iedzīvotāji. Rīgas reģionā dzīvo gandrīz puse (46,0 %) valsts iedzīvotāju, liecina CSP dati.
/Foto no canva.com/
