Foto: freepik.com/Freepik

 Vasaras sezonas tuvošanās bieži vien liek domāt par to, kā organizēt ceļošanu ar suni, lai garais brauciens būtu patīkams gan saimniekam, gan mīlulim. Ir būtiski savlaicīgi sagatavot nepieciešamo dokumentāciju un pārliecināties par dzīvnieka veselības stāvokli, lai izvairītos no sarežģījumiem uz robežas vai galamērķī. Šajā rakstā atradīsi galvenos soļus, kas jāveic pirms došanās ceļā, sākot no juridiskajām prasībām līdz praktiskiem labturības padomiem. Ar noderīgiem padomiem, kā veiksmīgāk sagatavoties ceļošanai ar suni, raksta turpinājumā dalās Dino Zoo Pasaule eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Kādas ir juridiskās prasības un nepieciešamā dokumentācija, ceļojot ar mājdzīvnieku?

Lolojumdzīvnieka izvešana ārpus Latvijas robežām ir atļauta tikai tad, ja dzīvnieks ir identificēts un nodrošināts ar ceļošanai derīgiem dokumentiem. Primārais identifikācijas veids ir suņa čipošana – elektroniskā identificēšana, kuras laikā veterinārārsts zem dzīvnieka ādas ievada sterilu, miniatūru mikroshēmu ar unikālu 15 ciparu kodu.

Tikpat būtisks solis ir šī numura tūlītēja reģistrācija valsts vienotajā sistēmā – Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē. Šis oficiālais reģistrs satur juridiski saistošu informāciju par mājdzīvnieka sugu, šķirni, vecumu, vārdu un, pats svarīgākais, saista šos datus ar saimnieka identitāti un kontaktinformāciju. Bez aktīvas un korektas reģistrācijas LDC datubāzē mikroshēma ir tikai nederīgs numurs, un mājdzīvnieka izvešana no valsts tiek uzskatīta par nelikumīgu, kas var rezultēties ar tūlītēju aizturēšanu robežkontrolē.

Ko sevī ietver Eiropas Savienības lolojumdzīvnieka pase?

Eiropas Savienības parauga lolojumdzīvnieka pase ir galvenais dokuments, kas apliecina dzīvnieka identitāti un tiesības brīvi pārvietoties dalībvalstu robežās. Šajā pasē tiek fiksēta visa oficiālā informācija par veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, un, lai robežas šķērsošana noritētu bez aizķeršanās, saimniekam laikus jāpārliecinās par pilnvērtīgu dokumentu komplektāciju:

• derīga Eiropas Savienības veterinārā pase ar pilnībā aizpildītām un autorizētām sadaļām;
• LDC reģistrētas mikroshēmas numurs, kas skaidri nolasāms ar speciālu skeneri;
• praktizējoša veterinārārsta paraksts un zīmogs par veiktajām vakcinācijām un klīnisko veselības pārbaudi.

Taču pānojot braucienus ārpus Eiropas Savienības robežām, jārēķinās, ka trešo valstu ieceļošanas noteikumi mēdz būt ļoti atšķirīgi un specifiski. Tā kā veterinārajās klīnikās nav iespējams pārzināt katras pasaules valsts unikālās nacionālās prasības, saimniekam vismaz divus mēnešus pirms plānotā brauciena ir nepieciešams sazināties ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kura speciālisti precīzi izskaidros konkrētajā galamērķī spēkā esošos noteikumus.

Piemēram, daudzas trešās valstis pieprasa veikt trakumsērgas antivielu titrēšanas testu (titru), kura laboratoriskā izmeklēšana un rezultātu sagatavošana aizņem aptuveni trīs nedēļas. Papildus tam katras valsts likumdošana var paredzēt specifiskas prasības, piemēram, obligātu attārpošanu pret Echinococcus multilocularis lenteni noteiktas stundas pirms robežas šķērsošanas, tādēļ savlaicīga profilakse un konsultācija ar speciālistu ir galvenais priekšnoteikums mierīgai un drošai ceļošanai ar suni.

Foto: freepik.com/Freepik

Veselības profilakse un vizīte veterinārajā klīnikā

Pirms došanās tālākā braucienā, vizīte pie veterinārārsta ir neatņemams un ļoti būtisks sagatavošanās posms. Veterinārārsts novērtēs dzīvnieka vispārējo veselības stāvokli un palīdzēs saprast, vai plānotā ceļošana ar suni neradīs lieku stresu vai riskus veselībai. Īpaša uzmanība šādu vizīšu laikā tiek pievērsta vakcinācijai, jo bez derīgas potes pret trakumsērgu robežas šķērsošana nav iespējama nevienā Eiropas Savienības valstī. Vairumā gadījumu šai vakcīnai jābūt ievadītai vismaz divdesmit vienu dienu pirms plānotā izbraukšanas datuma, lai dzīvnieka organismā paspētu izveidoties nepieciešamā imunitāte.

Papildu aizsardzība un parazītu kontrole

Dodoties uz ārvalstīm, īpaši Dienvideiropas reģioniem, mīlulis var saskarties ar reģionam specifiskiem parazītiem. Veterinārārsts var ieteikt atbilstošus profilaktiskos līdzekļus, kas var palīdzēt samazināt inficēšanās risku līdz minimumam. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt nepārtrauktu aizsardzību pret ērcēm un blusām, izmantojot skausta pilienus, īpašas pretparazītu kaklasiksnas vai iekšķīgi lietojamus medikamentus.

Svarīgākie veselības profilakses soļi pirms ceļojuma uzsākšanas:

• Vispārējā veselības pārbaude veterinārajā klīnikā, lai izslēgtu slēptas saslimšanas.
• Atbilstoša un termiņos derīga vakcinācija atbilstoši galamērķa prasībām.
• Prettārpu un pretblusu preparātu savlaicīga un regulāra lietošana.
• Pirmās palīdzības aptieciņas sagatavošana mīluļa vajadzībām.

Pirmās palīdzības aptieciņā ieteicams iekļaut sterilus pārsējus, drošus dezinfekcijas līdzekļus brūču apstrādei, kā arī specifiskus medikamentus, ja sunim ir diagnosticētas hroniskas saslimšanas. Ja brauciens plānots uz siltāka klimata valstīm, ārsts var sniegt vērtīgu konsultāciju par to, kā pasargāt dzīvnieku no pārkaršanas un saules dūriena. Šāda visaptveroša pieeja veselības aprūpei bieži palīdz novērst neparedzētas situācijas, ļaujot mierīgi izbaudīt atpūtu.

Foto: freepik.com/Freepik

 Praktiski labturības aspekti un droša pārvadāšana

Lai ceļošana ar suni noritētu bez lieka uztraukuma, liela nozīme ir pareizai transportēšanai un dzīvnieka fiziskajam komfortam visa brauciena garumā. Pārvadājot mīluli automašīnā, ir stingri jāievēro drošības noteikumi, kas pasargā gan pašu dzīvnieku, gan citus transportlīdzekļa pasažierus. Viens no efektīvākajiem un drošākajiem risinājumiem ir speciālu transportēšanas būru vai sertificētu drošības siksnu izmantošana. Būrim jābūt pietiekami plašam, lai suns tajā varētu brīvi piecelties, apgriezties ap savu asi un ērti apgulties, taču tas nedrīkst būt pārāk liels, lai straujas bremzēšanas gadījumā dzīvnieks negūtu traumas.

Pielāgošanās braucienam un stresa mazināšana

Ja suns ikdienā nav radis pie gariem pārbraucieniem, pie transportlīdzekļa un būra tas jāpieradina pakāpeniski un ar pozitīvu pastiprinājumu. Sākotnēji var veikt ļoti īsus izbraucienus ap dzīvesvietu, pakāpeniski palielinot to ilgumu un distanci. Brauciena laikā ir svarīgi ievērot regulāras apstāšanās pauzes – ieteicams ieplānot pieturvietu ik pēc divām līdz trim stundām. Šo paužu laikā dzīvniekam jādod iespēja izkustēties, padzerties svaigu ūdeni un nokārtot dabiskās vajadzības drošā vidē, prom no intensīvas satiksmes.

Lai izvairītos no sliktas dūšas brauciena laikā, nav ieteicams suni bagātīgi barot tieši pirms izbraukšanas. Pēdējai maltītei vajadzētu būt aptuveni trīs līdz četras stundas pirms sēšanās automašīnā. Dzīvnieka komfortu brauciena laikā var ievērojami uzlabot, paņemot līdzi viņa iecienītāko mantiņu vai mīksto segu, kas smaržo pēc mājām.

Pazīstamas smaržas var palīdzēt mazināt trauksmi un radīt drošības sajūtu nepierastā, mainīgā vidē. Tāpat pastāvīgi jāpievērš uzmanība gaisa temperatūrai automašīnas salonā, nodrošinot labu ventilāciju un nekādā gadījumā neatstājot suni vienu pašu slēgtā automašīnā, īpaši siltā un saulainā laikā, jo tas var radīt nopietnus riskus veselībai.

Dino Zoo Pasaule – Tavs uzticamais atbalsts mājdzīvnieku aprūpē

Foto: freepik.com/Freepik

Gatavošanās kopīgam braucienam sākumā var šķist nedaudz izaicinoša, taču, laikus sakārtojot visus nepieciešamos dokumentus un parūpējoties par mīluļa veselību, saimnieks gūst sirdsmieru visam atvaļinājuma laikam. Jāatceras, ka rūpīga plānošana un savlaicīga profilakse ir atslēga, lai ceļošana ar suni kļūtu par patīkamu pieredzi, kas nerada vien lieku stresu.

Ja Tev rodas papildu jautājumi par nepieciešamo aprīkojumu, barības izvēli vai mīluļa sagatavošanu tālajam ceļam, droši konsultējies ar Dino Zoo Pasaule veterinārās klīnikas speciālistiem vai uzdod savu jautājumu ekspertiem dinozoopasaule.lv! Savukārt visu nepieciešamo drošai ceļošanai ar mīluli atradīsi dinozoo.lv un Dino Zoo veikalos visā Latvijā.