«Mēs varam būt vienoti Baltu vienības dienā, kurināt ugunskurus un teikt, ka esam brāļi un māsas, lepojamies ar Baltijas ceļu… Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka atbalstām Lietuvu arī brīdī, kad viņu kultūra ir apdraudēta,» atzīst Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons, kurš kopā ar talsinieku, «Kultūrpills Draudzība» veidotāju Andi Grīvu aicināja ikvienu svētdien, 5. oktobrī, pievienoties starptautiskā kultūras solidaritātes akcijā. «Tas nav protests, bet atbalsts. Kultūra ir mūsu valoda, tā vieno, un kultūra ir nākotne, ko sargājam kopā.» 
Kultūras pārstāvji Lietuvā trauksmi sāka celt septembra otrajā pusē, kad izveidojās jauna valdība un nozare nonāca ministra rokās, kuram nav nekādas pieredzes kultūras jomā. Ignots Adomavičs pirms Seima vēlēšanām bija makaronu ražotāja «Bravopasta» komercdirektors, bet vēl iepriekš kā lauksaimnieks bija iesaistīts saldētās pārtikas ražošanā. Pagājušajā nedēļā no kultūras ministra amata viņš atkāpās, taču protestus tas nemazina, jo kultūras nozare ir nodota populistiskas partijas «Nemunas Rītausma» rokās. Tai ir skandaloza slava, antisemītiska retorika, un, kā pēc solidaritātes akcijas sanākušajiem talsiniekiem skaidroja Andis Grīva, lietuvieši cīnās par to, lai nenonāktu tādā pašā situācijā, kā šobrīd Ungārija, Slovākija un Gruzija. Tur sistemātiski tiek stiprināta kontrole pār medijiem, ierobežotas ārvalstu mediju vietnes, top likumdošanas iniciatīvas, kas ierobežo vārda brīvību… «Turam īkšķus, lai tā Lietuvā nebūtu!» sacīja A. Grīva.
Vienotības balss
«Esmu desmit gadus nodzīvojis Lietuvā, un tie, kuri šobrīd iestājas par taisnību, vārda un radošo brīvību, ir mani draugi un ģimenes locekļi. Es domāju, ka šādos brīžos ir svarīgi redzēt starptautisko atbalstu,» tā A. Grīva skaidro vēlmi arī talsiniekus pulcēt solidaritātes akcijā. «Skatoties uz notikumiem mūsu valstī, domāju, ka nav tālu līdz tam, ka arī mums vajadzēs starptautisku atbalstu, un esmu drošs, ka lietuvieši par mums stāvēs, kritīs un darīs visu, kas nepieciešams, lai mūs atbalstītu.»
Svētdien Lietuvā notika brīdinājuma streika akcija, un tieši 14.00 Baltijā un citviet Eiropas pilsētu un ciemu laukumos, muzejos, kultūras centros, mājās un pat automašīnās atskaņoja M. K. Čurļoņa «Jūra». Latvijā akcijai pievienojās Talsi, Liepājas teātris un «Jūra» skanēja arī dažviet galvaspilsētā. Kā savā aicinājumā norādīja Talsu novada muzejs: «M. K. Čurļonis — tā nav tikai Lietuvas kultūras jūra. Tā ir brīvības, spēka un vienotības balss, kas skan tālu aiz Lietuvas robežām.»
«Kultūra nav tikai dziedāšana un dejošana, tie ir arī mediji, un līdz cenzūrai nav tālu. To saprot arī citas nozares, kas arī šobrīd Lietuvā pievienojas protestiem,» teic A. Grīva.
Ceļā uz cenzūru
Lietuvas kultūras darbinieki apbrīnojami īsā laikā apvienojušies protestam, un arī kino darbinieki sarīkojuši 5. oktobra kino festivālu, kurā 42 režisori bez maksas rādīja 41 filmas visā Lietuvā un tikās, diskutēja ar skatītājiem. «Arī mana mīļotā Ieva (montāžas režisore Ieva Veiverīte (Veiveryte) — S.L.) no Talsiem aizbrauca uz Lietuvu rādīt savu filmu,» stāsta Andis Grīva. «Protesti ir dažādi, bet nozare cer, ka tai izdosies vairs nebūt pašpasludinātas partijas pārziņā. Tā ir Satversmes tiesas sodīta par antisemītiskiem izteicieniem, tā ir absolūti prokrieviska, homofobiska un visādi citādos veidos valstij nedraudzīga — šķeļ nepārtraukti tautu un ļoti aktīvi melo. Tādas partijas pārziņā nedrīkst būt kultūras ministrija. Kultūra nav tikai dziedāšana un dejošana, tie ir arī mediji, un līdz cenzūrai nav tālu. To saprot arī citas nozares, kas arī šobrīd Lietuvā pievienojas protestiem. Paldies talsiniekiem, kuri atnāca! Paldies arī tiem, kuri sociālajos tīklos dalījās ar ierakstu! Un paldies arī Talsu novada pašvaldībai, kas publicēja ziņu savos kanālos, tāpēc cilvēkiem bija iespēja uzzināt par to, kas notiek, jo par notiekošo Lietuvā šobrīd ziņās daudz nerunā.»
Talsi kļūst par balsi
Starptautiskajā kultūras solidaritātes akcijā piedalījās ap 20 interesentu — gan nozares pārstāvji, gan kultūras baudītāji un draugi. «Līdzko kultūru sāk pārvērst skaitļos un naudas izteiksmē, sākas problēmas,» tā Andžejs Beļēvičs min, kāpēc ieradies atbalstīt kolēģus Lietuvā. Viņam pievienojas Uldis Jaunzems-Pētersons, kura vadītais Talsu novada muzejs atbalstīja Anda Grīvas iniciatīvu 5. oktobrī vienoties akcijā. «Piemēram, Armands «Kurtē» nebūtu priecīgs, ja kādu dienu ienāktu ministrijas pārstāvji un teiktu: «Tā, Armand, te ir apstiprinātais dziesmu saraksts, ko tikai varat izpildīt.» Vai arī: «Iesniedziet programmu, ko varam apstiprināt!» Izklausās utopiski, bet tas patiesībā notiek — Ungārijā pavisam noteikti. Arī Latvijā visi muzeji gaida uz izmaiņām Muzeju likumā, jo šobrīd notiek politikas jaukšanās kultūrā.»
Novērtē brāļu atbalstu
Svētdienas vakarā Ieva Veiverīte, esot ceļā no Pasvales, kur rādīja savu filmu, uz Viļņu, lai tiktos ar citiem režisoriem, balss ziņā atzīst, ka ir ļoti nogurusi, taču pateicīga par Talsu atbalstu. «Ar Talsu novada muzeja ierakstu sociālajos tīklos cilvēki bija dalījušies vairāk nekā 100 reižu, lietuvieši bija ļoti priecīgi un rakstīja: «Paldies, brāļi, par atbalstu!». Tas mums tiešām daudz nozīmē, ka mūs atbalsta citās valstīs un īpaši — Latvijā, kur mēs visus uzskatām par brāļiem. Ir forši just, ka esam redzami un dzirdami, es Talsu atbalstu ļoti sirsnīgi novērtēju.»
Ieva skaidro, ka šis ir komponista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa jubilejas gads, un tam veltīti pasākumi notikuši visā Lietuvā. «Taču mūsu bijušais kultūras ministrs par viņu runāja ne visai labas lietas. Sacīja, ka tikai cilvēki lielajās pilsētās, piemēram, Viļņā un Kauņā, dzirdējuši un redzējuši Čurļoņa darbus, taču visi citi nabaga cilvēki par viņu neko nezina. Tā nav tiesa. Tāpēc mūsu Kultūras asamblejas iniciatīvas grupa izvēlējās viņa simfonisko poēmu «Jūra», kas šobrīd ir kā simbols. Mēs arī esam kā jūra un gribam kustināt viļņus. Lai Čurļoņa «Jūra» skan pa visu Lietuvu un pasauli, lai tā nes mūsu kultūru un vērtības, kas mums svarīgas!»
#SIF_MAF2025
