Ikdienā mēs cenšamies meklēt visu, kas skaists. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Tomēr, ja skaistuma ir mazāk, nekā prasa radoša sirds, tad tas jārada pašam. Tādu skaistumu mūsu pusē rada spāriniece Elīna Pētersone, veidojot unikālus zīda ziedus, kuri pat tad, kad ārā aiz loga jau valda pirmsziemas noskaņas un drēgnums, saglabā dabas skaistumu un katras sezonas maigumu.
Viņas aizraušanās ar zīda ziedu veidošanu sākās pirms aptuveni desmit gadiem. «Man bija viens tāds posms, kad es gāju un visu ko mācījos. Gāju gleznot, šūt — mani interesēja viss, kas bija saistīts ar radošumu, ar rokdarbiem. Nokļuvu pie brīnišķīgas skolotājas — Solvitas Gailītes — Latvijā labākās, kas parādīja man mīlestību pret zīda ziediem un to darināšanu. Tā es arī turpināju mācīties,» pastāsta Elīna Pētersone, norādot, ka tas ir smalks, bet bezgala interesants darbs. «Arī pacietību prasošs,« viņa nosaka.
Iedvesma nāk no dabas
Zīda ziedu radīšanā par pamatu var ņemt divas skolas — Japānas un Eiropas. Ja Eiropas skola vairāk pieturas pie dabā sastopamiem ziediem, kas tiek attēloti un no zīda radīti kā viens pret vienu versijas, tad pēc Japānas skolas zīda ziedi tiek veidoti mākslinieciskāki, interesantāki un krāsas nav tādas, kādas tās ir dabā. «Arī tehnikas ir citādas. Es pati izgatavoju gan Eiropas, gan Japānas skolas, tomēr vairāk tieši Eiropas, jo tas pašai sirdij tuvāk. Bet man patīk arī pašai dažādus ziedus izdomāt, izmantot kādas interesantākas krāsas, lai arī tomēr tie ziedi parasti šķiet tādi mākslīgāki,» teic Elīna Pētersone.
Iedvesmu viņa smeļas arī internetā, jo tur var redzēt citu mākslinieku darbus no visas pasaules. Elīna unikālo ziedu veidošanā izmanto dažādus audumus, jo katram ziedam ir jāatrod īstais audums. «Ja pasaka — auduma ziedi — tas daudziem asociējas ar kaut ko mākslīgu, ko var dabūt masveidā, bet šie ziedi ir simtprocentīgs roku darbs. Nevienu ziedu nevar uztaisīt vienādu. Tā kā dabā tas ir unikāls, tā arī no zīda radīts ir unikāls,» pastāsta māksliniece.
Ilūzija par mūžīgu ziedēšanu
Zieds ir radīts tam, lai tas priecētu tikai uz mirkli. Tas ir atgādinājums, ka nekas nav mūžīgs. Elīnas Pētersones radītie zīda ziedi rada ilūziju par bezgalīgu pavasari, bezgalīgu vasaru un bezgalīgu rudeni — bezgalīgu skaistumu, kam nav iespējas novīst.
Lai radītu ikkatru unikālo ziedu, vajadzīgs garš process un jāsāk ar audumu. Baltajam zīda audumam jau sākotnēji ir jābūt iestīvinātam, lai tas ir stingrāks. To panāk ar speciāli sagatavotu šķidrumu. Kādreiz šis iestīvināšanas process tika veidots ar želatīnu, tomēr tas padarīja zīda audumu čaukstīgu. Tālāk vajadzīga piegrieztne. Tās parasti ņem dabā no reālajiem ziediņiem, tos izpreparējot. Tas pat savā ziņā atgādinot biologa darbu. «Visu pārzīmēju, izskaitu, cik šis, cik tas, un tad griežu detaļas pa vienai,» pastāsta Elīna Pētersone. Tālāk visas «detaļas» tiek krāsotas un veidotas, liktas kopā, lai radītu ziedu. Brīnišķīgi skaistā hobija īpašniece atklāj, ka vissarežģītāk ir radīt tieši trauslās vijolītes. «Man patīk ķimerēties, taisīt, darīt. Tas mani kaut kā aizrauj. Citreiz ir tādi sīkumiņi, smalkumi, kas citiem liekas neiespējami, bet man ļoti patīk gan tas process, gan gala rezultāts. Es droši vien gribētu būt juvelieris,» ar smaidu teic Elīna Pētersone.
Viņas radītie zīda ziedi patiesi ir apbrīnas vērti, tāpēc savu krāšņumu citiem tie atklāj izstādēs. «Gribu parādīt, kas ir mans hobijs,» tā Elīna. Tieši šobrīd līdz pat decembrim viņas radītie zīda ziedi aplūkojami Valdemārpilī.
