Nu jau trīs gadus dzīvojam līdzi Ukrainas notikumiem. Prātu un sirdi pārņem neizskaidrojamas šausmas un neizpratne par to, kā pasaulē var būt tik liels ļaunums. Lai vairotu mieru un mīlestību visapkārt, māksliniece Laura Feldberga apceļoja dažādas pasaules vietas, lai vienotā tīklā savītu visas labās domas ar cerību, ka drīz vien iestāsies miers gan debesīs, gan uz zemes.
«Kā jau daudzi cilvēki, 2022. gada pavasarī mēs piedzīvojām šoku, jo sākās karš Ukrainā,» dalās Laura Feldberga. «Visa pasaule sabruka. Arī es sev kā māksliniecei jautāju, ko man darīt, — vai turpināt veidot mākslu kā līdz šim un izlikties, ka nekas nav noticis, vai man pievērsties kara tēmai, bet kā vispār var attēlot karu? Vairāki mākslinieki izvēlējās dokumentālu ceļu, kas ir fotogrāfija, bet mani ļoti uzrunāja brīži, kad cilvēki satikās, lai veidotu aizsargtīklus. Man šķita, ka tie ir mierinoši mirkļi, kuros cilvēki gūst spēku un drosmi, kopā pinot maskēšanās tīklus. Sapratu, ka to var pārvērst mākslas akcijā, lai aicinātu cilvēkus uz kopīgu pozitīvu darbību. Protams, šiem tīkliem nav funkcionālas vērtības, tie nekad netiks izmantoti kā īsti maskēšanās tīkli, bet bija doma, ka tas ir rituāls, ko mēs kopā veicam, cerot, ka ar labajām domām veicināsim mieru.»
«Māksla dod mums cilvēcības sajūtu, kas ir nozīmīga brīžos, kad mēs par to aizmirstam, un, manuprāt, šī instalācija liek mums aizdomāties un nezaudēt cerību, ka vienmēr aiz trokšņiem, tumšiem mākoņiem ir bezgalīgas zilas debesis,» teic Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centra vadītāja pienākumu izpildītāja Santa Lavendele. «Zinot kontekstu, kāds ir šiem darbiem, sapratām, ka šī tēma nav gluži tas, ko mēs ikdienā saprotam ar zilām debesīm virs galvas. Tā ir Ukrainas kara tēma. Māksla diemžēl nevar apturēt karu, bet tā dod mums citas iespējas, kā iestāties par mieru un kā cīnīties pret tumsu.»
Debesis nevar ietekmēt
Izstādes nosaukums «Bezgalīgās zilās debesis. 2022.—2025.» ir kā atgādinājums tam, ka, lai ko cilvēks darītu, lai kādu ļaunumu tajās palaistu, nekas tās nespēs ietekmēt. «Debesīm nekad nevajadzētu būt kaut kam bīstamam, bet diemžēl ir vietas pasaulē, kur tās šobrīd ir draudu faktors. Tāpēc turpināsim ar domām un darbiem šo aizsardzības tīklu pīt un cerēsim, ka miers ir iespējams,» teic māksliniece.
Ikvienam izstādes apmeklētājam ir iespēja tīklā iesiet arī savas gaišās domas. «Projekts ilgst jau trīs gadus, tāpēc šie tīkli ir bijuši daļa no dažādām izstādēm un performancēm,» stāsta Laura Feldberga. «Vistālākais punkts ir Japāna, tīkli ir bijuši arī Amerikā, Vācijā, dažādās vietās Latvijā. Tie nebūtu tapuši, ja katrs cilvēks nebūtu iesējis savu mazo diedziņu. Tam procesam ir jāturpinās un tīklam jāaug lielākam, tāpēc ir tikai loģiski, ka šis tīkls turpinās arī šeit.»
Atklāt «mazās odziņas»
Santa Lavendele atklāj, ka izstāžu iekārtošana kopā ar māksliniekiem, lai arī nereti mēdz būt izaicinoša, vienmēr ir interesantākā daļa, jo tad ir iespējams iepazīt mākslinieku un viņa darbus no citas puses: «Tajā brīdī var uzzināt «mazās odziņas». Arī šoreiz, iekārtojot izstādi, es pamanīju, ka tīklos ir izveidoti burti, un man pat šķita, ka es varu salikt vārdus, tāpēc Laurai jautāju, vai tā ir kāda sākotnējā ideja? Viņa sāka smieties un teica, ka vienā no šiem tīkliem pat esot ievīts vārds «Laura», bet tas nav viņas darbs. «Tas tīkls ir bijis Kuldīgā, un to šovasar 1905. gada parkā ir pinusi kāda cita Laura,» papildina māksliniece. «Tā ir nejauša sakritība, ka vārds «Laura» ir izvietots izstādes stūrī, kas reizē ir kā paraksts. Tā ir kā tāda likteņa piedalīšanās izstādes iekārtošanā.»
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs izstādes izvietošanai nav izvēlēts nejauši. «Šī ir ēka, kas piedzīvojusi visbriesmīgāko, kas var notikt — iznīcību Otrā pasaules kara laikā,» teic L. Feldberga. «Tā ir redzējusi, ko karš nodara cilvēkiem. Uzsākot projektu «Bezgalīgās zilās debesis», es uzreiz zināju — ja šis projekts labi noritēs un daudzi cilvēki tajā piedalīsies, tad būs jāveido liela instalācija, kurai noteikti vislabākā vieta būtu Sabiles sinagogas ēkā. Tā ir ļoti piemērota šādu darbu izvietošanai, jo visapkārt ir logi. Arī pa logiem redzamas debesis, visapkārt ir gaisma, un arī tīkli ir caurspīdīgi, tieši kā logi. Tāpēc saplūst telpas iekšiene ar ārpusi.»
#SIF_MAF2025
