20. janvārī norisinājās kārtējā Talsu novada pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta komisijas sēde, kur pulcējās gan pašvaldības darbinieki, gan uzņēmēji. Tika pārspriesti divi jautājumi — par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās un par 2026. gada pašvaldības budžeta izstrādi.
«Vēlējāmies par pašvaldības līdzdalības izvērtējumu kapitālsabiedrībās sniegt plašāku informāciju komersantiem, jo jau kādu laiku tiek uzdots jautājums, vai pašvaldībai to ir jāturpina darīt vai arī tajā ir kaut kas maināms. Jāņem vērā, ka šī tirgus nepilnība ir visā Latvijā,» ievadā sacīja Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA). Tā kā reizi piecos gados nepieciešams izvērtēt pašvaldības dalību savās kapitālsabiedrībās, pērn tas arī paveikts. Plašāk ar izvērtējumiem klātesošos iepazīstināja Talsu novada pašvaldības Kapitālsabiedrību pārvaldības speciāliste Lelde Andersone.
Līdzdalības izvērtējums SIA «Talsu namsaimnieks»
Vispirms tika sniegta informācija par SIA «Talsu namsaimnieks». Izvērtējumā skatīti siltumenerģijas apgādes, namu pārvaldīšanas un nedzīvojamā fonda apsaimniekošanas pakalpojumi. Uzņēmuma izvērtējuma rezultātā kopumā secināts, ka līdzdalība ir jāsaglabā, bet tajā pašā laikā ir nišas, kurās būtu jāveicina uzņēmēju ienākšana. Piemēram, namu pārvaldīšanā.
«Pašvaldībai ir jāizdomā stratēģija, kā informēt dzīvokļu īpašniekus, lai viņi pārņemtu pārvaldīšanu savās rokās, tādējādi sniedzot iespēju SIA «Talsu namsaimnieks» no tās iziet,» skaidroja L. Andersone.
«Šis ir kā signāls uzņēmējiem! Ja komersanti būtu aktīvāki un šo jomu pārņemtu, mēs no šī segmenta varētu iet ārā,» sacīja A. Bērziņš.
Uzņēmējus interesēja, kā pašvaldība plāno veicināt to, lai šajā nozarē ienāk jauni komersanti. Lai gan konkrētas atbildes domes vadībai nebija, izpilddirektora vietnieks attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos Valdis Bārda uzsvēra, ka ar šo jautājumu jābūt ļoti uzmanīgiem, jo pastāv risks: «Daudziem patīk salīdzināties ar citām valstīm, piemēram, Igaunijā jau aptuveni 20 gadus pašvaldības nepiedalās šajā jomā. Bet mums šeit pastāv risks. Diemžēl daudzu gadu garumā iedzīvotāju neizpratnes dēļ ir ļoti daudz nesakārtotu ēku, kuras komersantiem nav nododamas. Līdz ar to ir cītīgi jāstrādā, lai šīs ēkas sakārtotu.» A. Bērziņš norādīja, ka, viņaprāt, galvenā iniciatīva pārņemšanas jautājumā jāuzņemas pašiem uzņēmumiem.
Savukārt par nedzīvojamā fonda apsaimniekošanu izvērtējumā tika secināts, ka nav ievērots konkurences neitralitātes princips, tāpēc pakalpojuma sniedzējs ir jāizvēlas publiska iepirkuma procedūrā. Šāda situācija esot četriem objektiem, tāpēc pavasarī tikšot izsludināts iepirkums.
Arī SIA «Talsu ūdens»
ir 100 % Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība. Galvenais ir centralizētais ūdenssaimniecības pakalpojums. Secināts, ka tirgū pastāv nepilnības, un, tā kā ūdenssaimniecības pakalpojums ir būtisks, pašvaldībai tas ir jāsaglabā.
Savukārt runājot par papildu pakalpojumiem, ir dažādi secinājumi. Ir tādi, kas nerada konkurenci, un ir tādi, kuriem nepieciešams regulāri vērtēt konkurences neitralitātes riskus, kādi varētu rasties.
«Ņemot vērā, ka abi uzņēmumi ir pašvaldības kapitālsabiedrības, vai nav domāts par to apvienošanu?» vaicāja uzņēmējs Andis Araks.
Domes vadība sacīja, ka par šādu variantu līdz šim nav domāts. «Manuprāt, nevajadzētu visu laiku aizrauties ar pārmaiņām. Vajag, lai tagad nostabilizējas iepriekšējā reorganizācija,» pauda V. Bārda. Tomēr pašvaldības pārstāvji sacīja, ka priekšlikums ir sadzirdēts un turpmāk arī tiks ņemts vērā un izvērtēts.
Uzņēmēji ar pašvaldības pārstāvjiem runāja arī par ūdens tarifu un to, cik būtiski tā pieaugums ietekmē uzņēmēju darbību. «Gribētu, lai arī pašvaldība dara visu, lai ūdenssaimniecības uzņēmuma darbība tiktu padarīta pēc iespējas efektīvāka,» pauda Ingus Veckāgans, SIA «Banga Ltd» direktors.
Pašvaldības budžets 2026
«Man pašvaldības budžeta sastādīšana ir kaut kas jauns un eju cauri šim procesam pirmo reizi, paralēli visu skatoties un mācoties. Biju cerējis, ka līdz šim mirklim mums būs lielāka skaidrība par visu, bet tā nav. Pašvaldībai budžets ir jāapstiprina līdz 18. februārim. Novada saimniecība ir liela, vajadzību ir daudz — jumti, bruģīši, instrumenti, gultiņas, un kas tik vēl nē, plīst un lūst, un tek visās malās, tā ka vajadzību ir bez sava gala. Mēs par 2026. gada budžeta prioritātēm esam izvirzījuši trīs tēmas: ilgtspējīgas izglītības vides nodrošināšana; sabiedrības drošība; ekonomiskā attīstība,» informēja A. Bērziņš.
Stāstot vairāk par pirmo tēmu — ilgtspējīgu izglītības vides nodrošināšanu —, tika pieminēta Sabiles bērnudārza būvniecība, skolu tīkla sakārtošana (tā skars gan vidusskolu, gan pamatskolu, gan pirmsskolu) un ieguldījumi izglītības iestādēs.
«Daudzās ir dažādas problēmas un nedienas, kas jārisina. Ir jautājumi, kas nav risināti gadiem, un ir tādi, kas parādījušies nesen. Mēs izglītības jomu gribam izvirzīt kā prioritāti, lai mūsu bērni, jaunieši var mācīties atbilstošā vidē, vismaz elementāri, ja ne moderni sakārtotā vidē. Lai nav situāciju, kad skolu dežurantiem jāstaigā ar bļodām, lai vāktu tekošu ūdeni no griestiem,» pauda A. Bērziņš.
No lielākiem šogad plānotajiem darbiem tika pieminēta arī Talsu pamatskolas fasādes darbu projektēšana un telpu risināšanas jautājums Talsu Mākslas skolai.
Nākamā tēma — sabiedrības drošība. Šogad tiks pabeigts operatīvais centrs Daģu ielā, uz kurieni pārcelsies Talsu novada Pašvaldības policija. Šogad uzsāksies publisko patvertņu atjaunošanas projekts. Pašvaldība apņēmusies palīdzēt Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām, līdz ar to pieteikusies četrām mašīnām, ko iespējams dabūt no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta. Lai brigādei būtu vieta, jānodrošina arī telpas, un šie jautājumi jau ir procesā. Plašas diskusijas izvērtās par to, kā panākt, lai daudzdzīvokļu namos tiktu atbrīvotas platības to pagrabos, lai «X stundas» gadījumā iedzīvotājiem būtu, kur patverties. Tāpat no uzņēmēju puses izskanēja aicinājums, ka pašvaldības darbiniekiem, kuri atbild par civilo aizsardzību, nepieciešams sniegt plašāku informāciju gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
Trešā tēma — ekonomiskās attīstības sekmēšana. «Protams, ka būtiskākais šajā jautājumā ir ceļi un to stāvoklis. Mēs ļoti gribētu šī gada budžetā atrast iespēju ieguldīt naudu ielu un ceļu sakārtošanā. Viena no tām ir Stendes tranzīta iela — Brīvības iela (no dzelzceļa sliedēm virzienā uz Talsiem). Pavasarī ar to startēsim projektu konkursā. Protams, šogad tiks pabeigta Dundagas ielas, Talsos, 2. kārta. Tālāk ir jautājums, cik daudz vēl varēsim izdarīt novadā, bet to sapratīsim, kad būs lielāka skaidrība par budžetu. Droši vien nepateikšu neko jaunu, bet kā «sāpīgākās» vietas saredzam Talsos Fabrikas ielu (jāizlemj, kā to darīt — vienkārši atjaunot virskārtu, kas būtu krietni lētāk, vai otrs variants ir to darīt ar milzīgu finansējumu, bet pašvaldība tādā gadījumā to nevar atļauties). Tāpat arī Draudzības iela, Saules iela un K. Mīlenbaha iela Talsos. Sabilē tranzīta iela un Valdemārpilī arī jāsāk domāt par tranzīta ielas virskārtas atjaunošanu,» uzskaitīja A. Bērziņš.
Nākamais lielais solis, pie kā pašvaldība šogad plāno uzsākt darbu, — izpētes, sagatavošanās darbi apvedceļa izstrādei. Proti, jau pirms daudziem gadiem Talsos bija plānots izveidot apvedceļu, bet tas joprojām nav paveikts. Līdz ar to lielās transporta tehnikas brauc cauri Talsiem pa Rīgas ielu, līdz satiksmes rotācijas aplim pie DUS «Neste», un tālāk pa Raiņa ielu. Lai novirzītu šīs smagās tehnikas kustību pirms Talsiem, lai tā neiebrauktu pilsētā, nepieciešams apvedceļš. Tam ir divi varianti — no satiksmes rotācijas apļa pie DUS «Circle K» virzienā uz Raiņa ielu; no pagrieziena uz Mundigciemu virzienā uz Raiņa ielu.
Tāpat domes vadība cer, ka pašvaldības budžets ļaus atjaunot konkursu «Dari Talsu novadam», kas ir atbalsts jaunajiem uzņēmējiem.
/Foto no uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju tikšanās reizes 2025. gada novembrī. Autore: Paula Kārkluvalka/
#SIF_MAF2025
