Situācija ar ģimenes ārstu pieejamību reģionos gadiem ilgi ir bijusi viens no sāpīgākajiem punktiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā, un Talsu novads nav izņēmums. Nacionālais veselības dienests (NVD) uzsver, ka situācija tiek pastāvīgi uzraudzīta. Tomēr, analizējot NVD un pašvaldības sniegtās atbildes un vietējo ārstu pieredzi, iezīmējas pretrunas starp to, kā sistēma izskatās «uz papīra» un kā tā darbojas ikdienā.
Pašlaik Talsu novadā praktizē 24 ģimenes ārsti. Lai prognozētu ārstu pakalpojumu pieejamību un plānotu jauno ģimenes ārstu nepieciešamību, NVD katru gadu aptaujā pensijas vecuma ģimenes ārstus par nodomiem sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus. Pirms līguma izbeigšanas ģimenes ārstam ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš rakstveidā jābrīdina NVD.
NVD mājaslapā redzams, ka Talsu novadā deviņās ģimenes ārstu prakses vietās tuvākajos gados tiek prognozēta ārstu maiņa. «Katrā šādā gadījumā, kad ģimenes ārsts pārtrauc līgumattiecības ar valsti (došanās pensijā, cits iemesls), tiek ievērota noteikta procedūra, lai sadarbībā ar pašvaldību nodrošinātu prakses vai pacientu pārņemšanu, lai pacientiem nodrošinātu nepārtrauktu valsts apmaksātu ģimenes ārsta prakses pakalpojumu pieejamību. Līdz ar to iedzīvotājiem nav jāsatraucas par iespējamajām izmaiņām sava ārsta prakses darbībā,» uzsver NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Ģimenes ārste Māra Meldere gan ir kritiska: «Publiski tiek norādītas prakses, kuru ārsti it kā gatavojas doties pensijā, taču, kad parādās jaunais ārsts, pensionēšanās tiek atlikta. Jaunajiem kolēģiem tas padara plānošanu par minēšanas spēli, kur noteikumi mainās procesa laikā. Atliek vien vērot, vai šoreiz prognozes piepildīsies. Tad, iespējams, Talsu novadu sagaidīs pamatīgs pārsteigums — ka primārā veselības aprūpe eksistē ne tikai tabulās, stratēģijās un prezentācijās, bet arī realitātē, kur pacienti nāk katru dienu.»
Vai drīkst neuzņemt praksē?
Viens no jautājumiem, kas visbiežāk uztrauc pacientus, ir «griesti» jeb maksimālais pacientu skaits. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka pilnā ģimenes ārsta praksē ir reģistrēti 800 bērni vai 1800 pieaugušie. Ja ģimenes ārsta praksē reģistrēti gan pieaugušie, gan bērni, tiek noteikta praksē reģistrēto bērnu un pieaugušo skaita proporcija un aprēķināts, vai prakse atbilst pilnas prakses nosacījumiem. «Tomēr būtiski ir zināt, ka praksē var būt reģistrēti arī vairāk nekā 800 bērnu vai 1800 pieaugušo, jo reģistrācija netiek atteikta pacientiem, kuru deklarētā dzīvesvietas adrese atrodas ārsta darbības teritorijā,» uzsver E. Štālberga.
Ģimenes ārsts var nepiekrist pacienta reģistrācijai tikai divos gadījumos. Pirmkārt, ja pacienta dzīvesvieta atrodas ārpus ģimenes ārsta darbības pamatteritorijas. Otrkārt, ja ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto pacientu skaits veido pilnu praksi, bet tas neattiecas uz ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā dzīvojošiem pacientiem (deklarēta dzīvesvieta) un reģistrēto pacientu bērniem, vecākiem vai laulāto.
Ja pacients saskaras ar atteikumu savā deklarētajā teritorijā, NVD aicina sazināties ar Klientu apkalpošanas centru pa tālruni 80001234 vai rakstot e-pastu uz nvd@vmnvd.gov.lv, solot sniegt individuālu atbalstu reģistrācijai.
Kā piesaistīt jaunos ģimenes ārstus?
NVD norāda, ka galvenais ir ārsta personīgā motivācija un vēlme atgriezties dzimtajā pusē, taču neizslēdz arī materiālos stimulus. «Daži jaunie ārsti atzīst, ka atgriežas savā dzimtajā pilsētā, jo vēlas dzīvot un strādāt tieši tur. Citi vēlas nodrošināt pakalpojumu pieejamību teritorijās, kurās ir maz ģimenes ārstu prakšu un šī palīdzība vietējiem iedzīvotājiem ir ļoti nepieciešama. Vēl nozīmīgs ir pašvaldību atbalsts — tiek piedāvātas prakses telpas, dzīvoklis dzīvošanai, atbalsts ģimenei, piemēram, bērnam nodrošinot bērnudārzu vai skolu u.tml.,» skaidro E. Štālberga.
Turklāt ģimenes ārstiem ir iespēja pieteikties uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. Projekta ietvaros tiek sniegts atbalsts ārstniecības personām profesionālās darbības uzsākšanai vai atsākšanai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kā arī paaudžu nomaiņai ģimenes ārstu praksēs.
Ģimenes ārsta praksei arī maksā ikmēneša fiksēto piemaksu par prakses un personāla darbības nodrošināšanu lauku teritorijā atkarībā no pamatteritorijas iedzīvotāju blīvuma un reģistrēto pacientu skaita.
Ārsta perspektīva
Pretstatā institucionālajam optimismam, ģimenes ārste Dr. M. Meldere piedāvā daudz skarbāku redzējumu: «Skatoties uz situāciju Talsu novadā, kļūst skaidrs, ka problēma nav atsevišķs gadījums, bet sistēma. Atbalsts ģimenes ārstiem šeit pārsvarā ir sastopams dokumentos, paziņojumos un, iespējams, kādā mapē ar uzrakstu «veselības jautājumi». Ikdienas praksē to atrast ir ievērojami grūtāk. To labi ilustrē infrastruktūras un pieejamības jautājumi. Pat tad, ja risinājumi ir vienkārši, praktiski un paredzēti pacientu vajadzībām, process mēdz iestrēgt tik ilgi, ka rodas iespaids — galvenais ir nevis rezultāts, bet pats process. Alternatīvi risinājumi vai dialogs šādos gadījumos parasti paliek teorētiskā līmenī. Manā gadījumā visi uzlabojumi praksē — telpu pielāgošana, aprīkojums un pieejamības nodrošināšana — ir veikti par pašu līdzekļiem. Tas ļauj secināt, ka ģimenes ārsts Talsu novadā ir universāls speciālists: ārsts, projektu vadītājs, investors un reizēm arī optimists ar labu pacietību. Objektīvi rodas sajūta, ka atbalsts praksēm ir selektīvs, bet komunikācija — epizodiska.»
Ārste uzsver — ja pašvaldība patiesi vēlas piesaistīt un noturēt jaunus ģimenes ārstus, ar paziņojumiem vien nepietiek. «Noderētu arī reāli lēmumi, praktisks atbalsts un sadarbība, kas nav balstīta uz cerību, ka viss kaut kā «pats atrisināsies»,» mudina aizdomāties M. Meldere.
Pašvaldība vieš cerību
Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš uzsver, ka ģimenes ārsti ir valsts paspārnē, līdz ar to pašvaldības iespēja palīdzēt un iesaistīties ir ierobežota. «Ģimenes ārstu pieejamība iedzīvotājiem mums ir ļoti svarīga, tāpēc pašvaldība, cik nu var, cenšas arī iesaistīties. Bet tiešu «instrumentu», lai liktu ģimenes ārstiem nākt strādāt uz Talsu novadu, mums nav. Piemēram, pašvaldība nodrošina, ka ģimenes ārstiem ir pieejama 50 % atlaide telpu nomai. Ja pienāks brīdis, kad jutīsim, ka situācija kļūst kritiska, piemēram, ja attīstības centros vairs nebūs pieejami ģimenes ārsti, es neizslēdzu, ka pašvaldībai tādā brīdī būs jādomā par jaunām atbalsta programmām ģimenes ārstu prakšu atvēršanai, iekārtošanai u.tml.,» spriež A. Bērziņš. Tajā pašā laikā viņš aicina atcerēties, ka no likuma izpratnes viedokļa ārsta darbs ir arī bizness. Privāta prakse, kas savas izmaksas sedz no valsts dotācijām un pacientu iemaksām.
«Skatoties sarakstu, kur norādīti ģimenes ārsti, kuri tuvākajos gados varētu doties pensijā, situācijas ir dažādas. Ir vietas, kur redzam, ka ārsts pats jau ir izaudzinājis jauno maiņu, un, manuprāt, tas ir brīnišķīgi — pats labākais, kas var būt! Ir ārsti, kuri nesteigsies doties pensijā un, visticamāk, arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpinās strādāt, un pieļauju, ka arī pacienti par to būs tikai priecīgi. Runājot par lielākajām vietām, kas norādītas NVD informācijā, iespējama nomaiņa varētu būt Valdemārpilī un Dundagā. Laiks rādīs, kā viss notiks ar ārstu aizvietošanu, bet galvenais, ka šajās vietās pašlaik ir divas ārstu prakses, kas nozīmē, ka kopienas nepaliks bez ģimenes ārsta,» tā A. Bērziņš.
Savukārt runājot par praktisko pieredzi, kā tas ir noticis līdz šim un visdrīzāk notikšot arī turpmāk, ir cilvēciskā faktora pielietošana. Proti, pašvaldības darbinieki, kuri paši meklē, zvana un uzrunā ģimenes ārstus no kaimiņu novadiem, pagastiem. «Tā tas notika arī Sabilē, kad līdzšinējie divi ģimenes ārsti devās pensijā, un, pateicoties pārvaldes vadītāja iniciatīvai, Sabilē pašlaik ir pieejama ģimenes ārste. Domāju, ka šādā veidā, mums, pašvaldības darbiniekiem, arī turpmāk nāksies iniciatīvu ņemt savās rokās, lai iedzīvotāji nepaliktu bez pieejama ģimenes ārsta,» teic A. Bērziņš.
/ Pievienotā karikatūra radīta ar mākslīgo intelektu/
#SIF_MAF2025
