ASV un Izraēlas uzbrukums Irānai ir kļuvis par faktoru, kas ietekmējis energoresursu cenas arī Latvijā. Kamēr publiskajā telpā izskan prognozes par strauju degvielas cenu kāpumu, Latvijas uzņēmēji un eksperti situāciju vērtē piesardzīgi, aicinot iedzīvotājus neradīt mākslīgu ažiotāžu. Eksperti pagaidām neprognozē degvielas deficītu.
Degvielas un gāzes cenu svārstības Latvijā ir tieši atkarīgas no globālajiem procesiem Austrumos, kurus vietējie tirgotāji un patērētāji praktiski nevar ietekmēt. ASV un Izraēlas militārās darbības Irānā ir kļuvušas par izšķirošu faktoru, kas šūpo biržas cenas. Kā norāda SIA «Kurzemes sēklas» valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls, prognozēt tālāko attīstību ir ārkārtīgi grūti, jo lielvalstu vadītāju rīcība mēdz būt strauja un grūti prognozējama.
«ASV prezidenta rīcība ir tik neparedzama, ka nevari zināt, kas notiks rīt. Ir jābūt gaišreģim, lai kaut ko uzminētu,» atzīst uzņēmējs.
Turpmākā cenu dinamika
būs atkarīga no situācijas attīstības Irānā, un šobrīd to precīzi prognozēt ir ļoti sarežģīti. Ja konflikta puses uzsāks sarunas un vienosies par pamieru, tas būtu pozitīvāks scenārijs gan reģiona valstu iedzīvotājiem, gan energoresursu patērētājiem visā pasaulē. Taču, ja raķetes vienlaikus nogremdēs vairākus tankkuģus un nopietni sabojās naftas termināļus vai ieguves laukus, tas būs pavisam cits scenārijs, saka AS «Olerex» un SIA «Kool Latvija» stratēģijas direktors Aleksejs Švedovs. «Šādā gadījumā desmit centu pieaugums varētu šķist tikai nenozīmīga epizode daudz straujāka cenu lēciena priekšā,» atzīst A. Švedovs.
Apskatot situāciju (raksts top 4. martā) un vaicājot par novērojumiem DUS «Kurzemes sēklas», šobrīd situācija ar degvielas cenām ir salīdzinoši mierīga, jo tās pēdējo dienu laikā kāpušas par dažiem centiem. Piemēram, 5. martā no rīta dīzeļdegviela maksāja vidēji 1,62 eiro par litru, savukārt 95. markas benzīns — 1,60 eiro un 98. markas benzīns — 1,67 eiro par litru. Raksta tapšanas brīdī publiskajā telpā izskanēja informācija, ka tuvākajās dienās cenas varētu turpināt pieaugt.
Tajā pašā laikā A. Kiršentāls pauž neizpratni, kāpēc cenas nekrita zemāk brīdī, kad nafta biržās bija lēta. Viņš uzsver, ka jebkurā gadījumā valsts budžets no cenu kāpuma nezaudē, jo akcīzes nodoklis nodrošina stabilus ieņēmumus, kamēr visu cenu pieauguma smagumu iznes gala patērētāji — uzņēmumi un privātpersonas.
Aicina neradīt ažiotāžu
Viens no lielākajiem riskiem cenu stabilitātei ir pašu iedzīvotāju rīcība. Pieredze rāda, ka bailes no dārdzības var radīt ažiotāžu, cilvēkiem steidzot iepirkt degvielu lielos daudzumos. Tomēr šoreiz satraukums neesot tik liels kā pirms četriem gadiem, kad sākās karš Ukrainā.
Tāpat A. Kiršentāls skaidro, ka degvielas uzkrāšana mājas apstākļos nav risinājums. Pirmkārt, drošības riski, jo liela apjoma degvielas uzglabāšana ir bīstama. Otrkārt, neloģiska ekonomika. «Visam mūžam uz priekšu nenopirksi,» atzīmē Kiršentāls, aicinot iedzīvotājus nesatraukties un neizraisīt lieku traci. «Brauksim, cik varēsim! Dzīve jau ar to neapstāsies,» mierina uzņēmējs.
Ķēdes reakcija ekonomikā
Lielas bažas rada degvielas cenas ietekme uz kopējo dzīves dārdzību. Ja tās turpinās pieaugt, tas neizbēgami sadārdzinās visus pārējos produktus un pakalpojumus, jo degviela ir kritiska sastāvdaļa visās piegādes ķēdēs un ražošanas procesos.
Vietējie uzņēmēji, lai nodrošinātu stabilitāti, izvēlas uzticamus piegādātājus. Piemēram, SIA «Kurzemes sēklas» tas ir AS «Virši», kas ļauj operatīvāk risināt problēmsituācijas, ja tādas rodas. Lai gan pašlaik izskan cerīgas prognozes, ka konflikts varētu nomierināties, Latvijas sabiedrībai un uzņēmējiem atliek vien sekot līdzi tirgus svārstībām, uz kurām tiešu sviru mums nav.
Pieaug arī gāzes cenas
Īpašas bažas ir par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm. Galvenais jautājums šobrīd nav par pieejamību, bet par cenu, par kādu šo resursu varēs iegādāties. Piemēram, Nīderlandes biržā «Title Transfer Facility» dabasgāzes cena otrdien (3. martā) pieauga par vairāk nekā 33 % pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40 %.
«Īstermiņā cenu kāpums skars visus energoresursus — gāzi, naftu un arī elektroenerģiju. Lielākais pieaugums būs vērojams naftas un dabasgāzes tirgū, savukārt elektroenerģijā tas būs mērenāks, taču arī elektroenerģijai redzama augšupejoša tendence. Prognozes šobrīd izteikt ir sarežģīti, jo nenoteiktība ir augsta. Tomēr, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, var secināt — ja konflikts ilgs līdz mēnesim, tirgus pakāpeniski stabilizēsies un cenas normalizēsies. Ja tas ieilgs ilgāk par mēnesi, cenu pieaugums var nostiprināties.
Svarīgi arī saprast, ka šobrīd redzamais vairumtirdzniecības cenu kāpums nekavējoties neatspoguļosies iedzīvotāju rēķinos — martā noteikti nē. Ietekme varētu parādīties tikai pēc apkures sezonas beigām un tikai tiem klientiem, kuri izvēlējušies biržai piesaistītu tarifu. Klientus ar fiksētas cenas līgumiem šīs svārstības neietekmēs. Tāpat jāuzsver — šobrīd nav faktisku dabasgāzes piegāžu pārtraukumu Eiropai un dabasgāzes pieejamība Latvijā nav apdraudēta,» ziņu portālam «Delfi» skaidroja enerģētikas uzņēmuma «Elenger» valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.
/Foto: canva.com/
#SIF_MAF2025
