Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nolēmis pārtraukt līdzšinējo praksi nodrošināt konteinerus Āfrikas cūku mēra (ĀCM) inficēto mežacūku savākšanai. Taču nemainīgi aktuāls ir jautājums par infekcijas izplatības ierobežošanu, jo Talsu novadā 2026. gadā ĀCM sasniegs slimības izplatības kulmināciju.
«Pēc manām domām, konteineriem vajadzētu palikt, bet, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, arī PVD ir nonācis uz līdzekļu taupīšanas ceļa,» skaidro PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda. «Konteineru uzturēšana un to satura izvešana maksā naudu, līdz ar to dienests skatās, kur var samazināt izdevumus. Līdz šim jau bija iestrādāta zināma kārtība — kad bija nomedīta ar ĀCM inficēta cūka, mēs medniekam samaksājām kompensāciju. Ar mednieku tikāmies pie konteinera vai paši cūku savācām un nogādājām konteinerā. Pēc tam šo saturu aizveda uz blakusproduktu pārstrādes firmu pārstrādāt. Tur arī šie inficētie materiāli tika iznīcināti. Tagad PVD ietaupīs līdzekļus, jo mums nebūs jātērē degviela, kā arī nebūs izdevumi par blakusproduktu izvešanu un iznīcināšanu.»
Vairāk rūpju un bažu
Ja kādā teritorijā atklāj ĀCM, tad tā kļūst par obligāti izmeklējamo teritoriju, kas nozīmē, ka katra nomedītā cūka obligāti jāpārbauda. «Šobrīd gandrīz viss Talsu novads ir obligāti izmeklējamā teritorija, un visas nomedītās mežacūkas obligāti jānodod uz pārbaudēm,» tā I. Koloda.
«Par to mednieks saņem 30 eiro, bet, ja cūka ir inficēta, tad vēl 50 eiro. Tā ir kompensācija par to, ka medījumu vairs nevarēs izmantot savām vajadzībām. Tagad medniekiem par šo naudu būs arī pašiem jāņem lāpstas, jākurina ugunskurs vai savās medību māju bedrēs jāievieto inficētās mežacūkas. Protams, ir mednieki, kas protestē, bet ir tādi, kas pieņem jaunās izmaiņas un saprot, vaicā, kā mēs tālāk darīsim, sadarbojas. Tagad jau zeme atkususi, uzrakt ir vieglāk, bet ziemā, kad ir sals, izrakt neko nevar, tad jākurina ugunskurs. Pie katras mednieku mājas ir arī bedres, kur viņi liek subproduktus — briežu un mežacūku ādas, iekšējos orgānus utt. Bet bažas par to arī, protams, ir, jo šīs bedres tādā veidā var kļūt par ĀCM rezervuāru. Jādomā, kā to risināt — vai nu ar dezinfekcijas līdzekļiem vai pēc laika jāpārbauda saturs, kas noticis ar vīrusu. Arī par sadedzināšanu ir bažas — ja sāksies ugunsnedrošais periods, tad nekāda dedzināšana nevar notikt.»
Saprātīgi izmantojot dienesta līdzekļus
Iepriekš konteinerus izmantoja ne vien nomedītām mežacūkām, bet arī atrastām ceļmalā vai meža ielokā. «Tagad tā vairs nebūs,» bilst pārvaldes vadītājs. «Faktiski šis darbiņš nu ir pašvaldības pārziņā, jo pašvaldībai ir jāatbild par bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu. Kādreiz cilvēkiem maksāja 50 eiro par atrastas cūkas paziņošanu, bet tagad par to vairs nemaksā. Kompensācija ir vien tad, ja šo cūku atradējs arī likvidē. PVD arī tagad, taupot resursus, nebrauc pārbaudīt katru cūku. Izvērtējam situāciju, jo, ja ir zināms, ka kādā pagastā ir ĀCM un atnāk paziņojums par trīs beigtām cūkām, tad ir skaidrs, ka tur noteikti ir ĀCM. Ja kādus trīs mēnešus konkrētajā teritorijā būs klusums un tad atkal parādīsies kāda beigta cūka, tad gan noteikti brauksim pārbaudīt.»
Ja atradējs vai mednieks atsakās likvidēt inficēto cūku, par to jāatbild pašvaldībai. «Mednieki un atradēji pārsvarā ir ļoti atsaucīgi,» atzīst I. Koloda. «Mežacūkas jārok tik dziļi, lai plēsēji tās neizrok un vārnas neiznēsā to, kam jābūt zem zemes. Medniekiem arī nav nekādi sodi par neziņošanu, tas vairāk vajadzīgs, lai slimību kontrolētu un saprastu, kā tā izplatās. Ir dzirdēti gadījumi arī par citiem novadiem, ka ir redzēts bars ar beigtām cūkām, bet neviens neliekas ne zinis. Tas kļūst par ĀCM perēkli, jo vīruss cūku kaulos var saglabāties pat divus trīs gadus. Ja iedzīvotāji būs kārtīgi piestrādājuši, piemēram, kā Mērsraga kolektīvs, kas pirmajā ĀCM vilnī izgāja ķēdītē cauri mežam, savāca visas beigtās cūkas un iznīcināja, tad vīruss ilgi vairs neuzliesmos.»
Viena maza kļūda var nopostīt saimniecību
Šobrīd situācija Talsu novadā nav iepriecinoša. «Visvairāk gadījumu ir Balgales pagastā, tāpat vīruss ir Strazdes, Dundagas, Rojas, Ārlavas pagastā, nesen atklājās arī Abavas pagastā,» informē PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs.
«Raizes ir par to, ka kādā teritorijā ir cūkaudzētājs ar 2000 cūkām, kas ir riska zonā. Mēs šo cūkkopi brīdinām, regulāri atgādinām par piesardzības pasākumiem, jo tādās vietās ir pastiprināti jāievēro tie. Viena maza kļūda, un visa saimniecība var aiziet postā. Nav tā, ka PVD grib visu likvidēt, nē, arī mums ir žēl, ja notiek inficēšanās gadījumi. Pie esošās situācijas, kad visam aug cenas, īpaši — degvielai, es domāju, ka, visticamāk, šādi konteineri vairs nebūs. Bet varbūt notiek brīnums un atgriežas labāki laiki, miera periods. Šobrīd es to neredzu. Mēs bijām pēdējie, kuriem bija konteineri, jo kolēģi citos novados jau piekopa praksi vairs tos neizmantot. Ņemot vērā citu pieredzi, PVD nonāca pie lēmuma konteinerus neizmantot nevienā vietā.»
Šobrīd ir satraukums par to, ka viss novads atkal varētu tikt inficēts. «Vēl nevaram pateikt, vai šis vilnis būs jaudīgāks par pirmo, bet šis noteikti būs ĀCM gads,» tā I. Koloda. «Cerams, ka ne mājas cūkām. Priecē fakts, ka Ģibuļu saimniecība ir atsākusi darbību, tur jau viss notiek. Viņi visu izdarīja, izdezinficēja, ieveda lopus un tagad jau var darboties.»
/Foto: canva.com/
#SIF_MAF2025
