Biofarmācijas uzņēmuma «MSD» dati liecina, ka aptuveni 80 % cilvēku dzīves laikā inficējas ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas var izraisīt vēža risku. Viens no veidiem, kā pasargāt sevi no šī vīrusa, ir vakcinācija, taču ne visi šādu izvēli veic.
«Lai piesaistītu pēc iespējas vairāk pacientu, pērn paplašinātas valsts apmaksāto vakcīnu iespējas,» stāsta ģimenes ārste Māra Meldere.
«Vakcinācija joprojām tiek nodrošināta meitenēm un zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem ieskaitot, bet paplašinātas arī citas grupas — paaugstinātam riskam pakļautie iedzīvotāji un sievietes un vīrieši līdz 25 gadu vecumam. Pieaugot piedāvājumam, ir palielinājies arī pieprasījums pēc vakcīnām. Arvien vairāk tiek vakcinēti arī zēni. Mīts, ka šī ir tikai meiteņu pote, ir mazinājies.»
Stereotips par to, ka CPV vakcīna paredzēta tikai meitenēm zināmā mērā radies katras valsts atšķirīgo vadlīniju dēļ. «Latvijā līdz šim nebija izstrādātas vadlīnijas, ka šī vakcinācija ir nepieciešama zēniem, lai gan Rietumeiropā, piemēram, Vācijā, mēs jau pirms vairākiem gadiem vakcinējām zēnus no deviņu gadu vecuma pret šo saslimšanu. Latvijā ir sava likumdošana, savas vadlīnijas,» tā M. Meldere.
Par vakcināciju jāsāk domāt agrā vecumā
Vakcīna izstrādāta, lai pasargātu pret CPV, kas var attīstīties par rīkles, dzemdes kakla un anālās atveres vēzi. Inficēties var dzimumkontakta rezultātā, taču vīrusu iespējams iegūt arī tiešā kontaktā ar inficēta cilvēka ādu. «Šī ir dzimumneitrāla vakcinācija,» skaidro M. Meldere. «Par šo vakcināciju jāsāk domāt jau 12 gadu vecumā — jo agrāk, jo labāk. Vakcīna efektīvāk spēj pasargāt, pirms vīruss ir iekļuvis mūsu organismā. Ir vairāk nekā 200 CPV tipu. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Ar šo vakcīnu aizsargājam cilvēkus pret bīstamākajiem tipiem. Vakcinācija ir nozīmīga arī tad, ja šis vīruss ir iekļuvis cilvēka organismā, jo tādējādi mēs viņu varam pasargāt no citiem vīrusa tipiem.»
Vakcinācija nav vienreizēja, tā ir kursa veida. «Pacientam ir jāsaņem divas vakcīnas, vismaz ar sešu mēnešu intervālu,» skaidro ģimenes ārste. «Pat ja pirmā vakcīna ir saņemta 12 gados un par otro pacients domā 25 gados, tas nenozīmē, ka kurss būs jāsāk no jauna. Pacientam vienkārši jādodas saņemt otro vakcīnu. Citās valstīs Rietumeiropā var atšķirties vakcinācijas shēma, jo tur pēc 15 gadu vecuma jāsaņem jau trīs vakcīnas. Revakcinācija nav nepieciešama, jo pētījumi rāda, ka šo vakcīnu iedarbība ir pietiekami ilga, lai cilvēku pasargātu no šiem bīstamajiem vēža veidiem. Vakcīnu var saņemt visi, ar dažiem izņēmumiem — ja ir akūta, smaga saslimšana, ja pacientam ir alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām, kā arī grūtnieces mēs nevakcinējam.»
Prezervatīvi nav efektīvs aizsardzības līdzeklis
Diemžēl pat tad, ja cilvēks ir vakcinējies, ar CPV tāpat ir iespējams inficēties. «Bet jāatceras, ka vakcinācija ir tā, kas pasargā no visbīstamākajiem vīrusa tipiem,» bilst M. Meldere. «Tas ir drošākais veids, kā sevi pasargāt. Arī Latvijā šī slimība ir ļoti izplatīta. Daudzi par to uzzina 30, 40 gadu vecumā, jo ar šo vīrusu var inficēties agrā jaunībā, taču pazīmes vai simptomi var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Šis vīruss ilgi var klusēt mūsu organismā.»
Ģimenes ārste stāsta, ka pēc vakcīnas saņemšanas pacienti var saskarties ar blaknēm: «Parasti blaknes ir vieglas, pārejošas — nogurums, var būt jutīgums vakcinācijas vietā. Bet ieguvums ir daudz lielāks nekā blaknes. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka vakcinācija ir visdrošākais veids, kā sevi aizsargāt. Prezervatīvi neaizsargās pret šo vīrusu simtprocentīgi. Tie var aizsargāt vien daļēji.»
Lai saņemtu vakcīnu, pacienti aicināti vērsties pie sava ģimenes ārsta, kas sniegs informāciju par vakcinācijas iespējām, kā arī atbildēs uz jautājumiem par nepieciešamajām vakcīnas devām.
/Edgara Lāča foto/
MAF Mediju atbalsta fonda
ieguldījums no Latvijas valsts
budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Veselība tuvplānā»
(Nr. 2025 LV/RMA/1.6.4./004/L3)
saturu atbild SIA «SILK MILK Media».
