Līdztekus fiziskajām slimībām vīriešu dzīves ilgumu un kvalitāti ietekmē arī mentālā veselība. No 18. februāra līdz 16. martam norisinājās sociālā kampaņa «Tavs klusums nav spēks», kuru īstenoja Latvijas zāļu ražotājs «Olpha», «Centrālā laboratorija», «Veselības centru apvienība» un «Mēness aptieka». Kampaņa vīriešiem atgādināja — atzīt emocionālas grūtības ir tikpat normāli kā lūgt palīdzību fizisku sāpju gadījumā.
Lai gan sabiedrības izpratne par mentālo veselību pieaug, tomēr šī gada februārī veiktās aptaujas dati atklāj skaudru ainu: tikai katrs septītais jeb 14 % Latvijas vīriešu saskarsmē ar mentālās veselības grūtībām ir meklējuši profesionālu palīdzību. Gandrīz puse (42 %) joprojām uzskata, ka ar šīm problēmām jātiek galā tikai paša spēkiem.
Veselība ir jāskata holistiski, un tā sastāv no trim savstarpēji cieši saistītām dimensijām: fiziskās veselības, mentālās veselības un dzīvesveida. Eksperti uzsver, ka dzīvesveids kalpo kā fundamentāla preventīva pieeja, kas spēj būtiski mazināt hroniska stresa negatīvo ietekmi un novērst mentālās veselības problēmu rašanos vai saasināšanos.
Daudzi vīrieši garīgās veselības problēmas, piemēram, depresiju, joprojām uztver kā vājumu, nevis ārstējamu kaiti. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jānis Mednieks norāda: «Psihiska slimība nav personības daļa! Ja cilvēkam ir apendicīts, viņš nesaka: «es esmu apendicīts», bet gan dodas pie ārsta un šo problēmu risina.»
Klusēšanas cena
Traģisko pašnāvību statistiku (vīrieši veido vairāk nekā 80 % no visiem upuriem) vislielākajā mērā veicina tieši klusēšana. Rīgas Stradiņa universitātes profesors un psihiatrs Māris Taube izgaismo cēloni: «Vīrieši klusībā cīnās ar savām problēmām, bieži mēģina sāpes slāpēt ar alkoholu un visbeidzot izšķiras par šo drastisko metodi kā risinājumu. Sabiedrībai tas ir milzīgs zaudējums, jo galvenokārt tie ir 40, 50 gadus veci vīrieši.»
Māris Taube papildina, ka viens no spēcīgākajiem faktoriem, kas sargā vīrieša veselību, ir socializācija. Mūsdienu sabiedrībā tās nereti pietrūkst, tāpēc sporta zāle vai kopīgas fiziskās aktivitātes var kļūt par to vietu, kur vīrietis socializējas un nepaliek viens ar savām grūtībām.
Kauns, neziņa, gadiem sabiedrībā iesakņojušies stereotipi liedz meklēt palīdzību un mudina cīnīties paša spēkiem. Tā kā vīrieši bieži neatklāj, ka jūtas slikti, ģimenei jāpievērš uzmanība netiešiem signāliem. Par krīzi var liecināt: uzvedības izmaiņas — distancēšanās no citiem, interešu zudums un neraksturīga, riskanta uzvedība; paradumu maiņa — ēstgribas zudums, fizisko aktivitāšu pamešana, ilgstošs bezmiegs; emociju un pašvērtējuma kritums — dusmu uzplaiksnījumi, aizkaitināmība, pausta vientulības sajūta vai nevērība pret savu ārējo izskatu.
Īpaši kritiski, ja izskan domas par rīcību, kas vērsta uz kaitējuma nodarīšanu sev vai citiem. Šādās situācijās nepieciešama tūlītēja reakcija.
Emocijas grauj ķermeni
Mentālā un fiziskā veselība ir nedalāmas. Ignorētas emocionālās problēmas ietekmē hormonālo sistēmu, sirdi, asinsspiedienu un paaugstina iekaisuma procesus organismā. Stresa dēļ mēdz pasliktināties ēšanas paradumi un miega kvalitāte, kas savukārt izjauc pat zarnu mikrobiomu un cukura līmeņa stabilitāti asinsritē. Ja cieš viena no veselības dimensijām, sairst arī pārējās.
SIA «Centrālā laboratorija» laboratorijas vadītāja, ārste Jana Osīte norāda: «Mentālā veselība nav tikai stāsts par sajūtām — tā ir cieši saistīta ar bioķīmiskiem procesiem.» Ja cilvēks emocionāli nejūtas labi, cieš arī viņa kopējā veselība, un otrādi — fiziskas sāpes un slimības atstāj tiešu ietekmi uz mentālo stāvokli.
Jānis Mednieks norāda, ka veselības aprūpes sistēma ir svarīga, tomēr tieši dzīvesveids — miega kvalitāte, uzturs un fiziskā aktivitāte — lielā mērā nosaka mūsu dzīves kvalitāti. Pētījumi apstiprina, ka regulārai sportošanai ir milzīga ietekme uz mentālo stāvokli, jo intensīvas slodzes laikā smadzenēs notiek bioķīmiskas izmaiņas.
Izdalās endogēnie opioīdi — vielas, kas piesaistās pie tiem pašiem receptoriem, pie kuriem piesaistās narkotiskie analgētiķi, dabiski paaugstinot sāpju slieksni un uzlabojot emocionālo pašsajūtu.
Kā palīdzēt nenosodot?
Speciālisti iesaka apbruņoties ar pacietību. «Iespējams, var būt neērti uzsākt sarunu, jo nezinām, ko sacīt, lai atbalstītu. Baidāmies pateikt ko nepareizu. Cilvēki, kuri piedzīvo psiholoģiska rakstura grūtības, vēl pirms nonākšanas pie speciālista bieži vien vispirms uzticas tuviniekiem vai draugiem,» atzīmē «Veselības centru apvienības» psihiatre Marina Veģere.
Sarunu vēlams uzsākt nepiespiestā atmosfērā, kur abi jūtas droši. Svarīgi uzmanīgi uzklausīt, nesteidzinot atklāt detaļas, kam otrs nav gatavs. «Nevajadzētu steidzināt, pārtraukt vai aicināt apspiest emocijas. Precizējoši jautājumi palīdzēs labāk izprast situāciju, taču jābūt uzmanīgiem ar pārlieku uzstājību atklāt visas detaļas,» skaidro psihiatre.
Noteikti jāizvairās no vārdiem, kas mudina apspiest emocijas. Nevajadzētu lietot automātiskas frāzes: «neraudi», «nedusmojies», «nomierinies» vai «saņemies». Tāpat nedrīkst apšaubīt cilvēka bažas («nav vērts uztraukties») vai piedāvāt sausus tūlītējus risinājumus.
Būtiski izrādīt atbalstu un piedāvāt praktisku palīdzību. «Var pajautāt, kāds atbalsts būtu nepieciešams, — iespējams, vajadzīga praktiska palīdzība, piemēram, sameklēt informāciju par speciālista konsultāciju vai doties līdzi vizītē pie ārsta,» iedrošina psihiatre.
Marina Veģere atgādina, ka īpaši svarīgi ir nepadoties pie pirmā noraidījuma: «Arī tad, ja cilvēks uzreiz nav gatavs dalīties, viņš zinās, ka var vērsties pie jums. Iespējams, mēs jūtamies bezspēcīgi, jo nespējam atvieglot otra sāpes, taču patiesas rūpes un ieinteresētība var būt kā pirmais solis ceļā uz palīdzību. Tādēļ svarīgi atgādināt, ka esam līdzās.»
Spert pirmo soli
Spert pirmo soli nozīmē atzīt pašam sev, ka radusies problēma, un uzdrošināties lauzt klusumu atklātā sarunā ar uzticamu tuvinieku. Atbalstu var sniegt gan ģimenes ārsts, gan farmaceits aptiekā, gan speciālisti — psihologi un psihoterapeiti. Akūtās bezizejas situācijās vienmēr pieejams krīžu tālrunis 116123.
Neirologs Jānis Mednieks aicina vīriešus ieviest savā ikdienā «pozitīvās atkarības» — ieradumus, kas palīdz uzturēt dzīves kvalitāti. Tas ietver rūpes par vidi, uzturu un īpaši miegu, jo tajā pavadām trešdaļu dzīves. Svarīgi ievērot miega higiēnu, piemēram, izvairīties no pārmērīgas viedierīču lietošanas pirms naktsmiera.
Ceļš ārā no bedres var sākties ar mazām lietām: kvalitatīvu miegu, fiziskām aktivitātēm un labu uzturu. Kā rezumē profesors Māris Taube: «Varbūt, saskaroties ar mentālās veselības problēmu, pirmajā brīdī vīrietis jūtas apjucis, taču, ja ir paša iniciatīva un apkārtējo atbalsts, var virzīties uz priekšu.»
Klusums nedod spēku. Atļauties lūgt palīdzību ir vīrišķīga rīcība ilgtermiņā.
/Foto ilustratīva nozīme, canva.com/
MAF Mediju atbalsta fonda
ieguldījums no Latvijas valsts
budžeta līdzekļiem.
Par projekta «Veselība tuvplānā»
(Nr. 2025 LV/RMA/1.6.4./004/L3)
saturu atbild SIA «SILK MILK Media»
#SIF_MAF2025
