Pērn Talsu novada pašvaldība gadu iesāka ar astoņu miljonu iztrūkumu un vadības maiņu. Visu 2024. gadu Talsu novads dzīvoja taupības režīmā, kas nesis cerētos augļus, līdz ar to šogad izdevies pieņemt sabalansētu budžetu. Uzrunājām Talsu novada domes priekšsēdētāju Andi Āboliņu (Latvijas Zaļā partija), lai noskaidrotu, kā noritēja budžeta plānošana.
— Par ko, veidojot budžetu, bija vislielākās diskusijas?
— Sarežģītākais bija sabalansēt budžetu tā, lai nodrošinātu visām iestādēm pamata vajadzības, paredzot finansējumu arī ar pamatfunkcijām nesaistītu vēlmju realizēšanai. Veicot divus budžeta pārrunu apļus, iestāžu vadītājiem izdevās sabalansēt budžetu un sadalīt pieejamo finansējumu.
— Pērn pašvaldība atteicās no brīvprātīgajām iniciatīvām. Vai šogad tās budžetā tika atgrieztas?
— Tās, no kurām atteicāmies pagājušajā gadā, šī gada budžetā nav iekļautas. Ir jāsaprot, ka mums šajā gadā ir jāsāk atdot aizņēmumu, ko aizņēmāmies no Valsts kases pagājušajā gadā. Šogad ir jāatdod mazliet zem miljona, taču nākamajā gadā mazliet virs miljona. Līdz ar to šīs brīvprātīgās iniciatīvas ir pagaidām jāatliek malā.
— Šogad iestādēm jāsamazina izdevumi vairāk nekā pērn?
— Šim apgalvojumam īsti nevaru piekrist. Ja mēs salīdzinām pērn plānoto finansējumu iestāžu izdevumiem ar šī gada plānu, tad kopējais apjoms ir mazliet pieaudzis.
— Vai šogad ir paredzēts finansējums multihalles jautājumam?
— Šobrīd pašvaldībai nav finansiālu iespēju uzsākt šādu apjomīgu projektu. Es noteikti esmu par multihalli, sportu un aktīvu dzīvesveidu mūsu iedzīvotājiem. Taču es esmu arī par pieturēšanos pie realitātes. Mums ir jāsaprot, kurā brīdī un ko mēs varam atļauties.
— Vai budžeta plānošanas, pieņemšanas laikā varēja just, ka ir priekšvēlēšanu laiks un deputāti nevēlējās atteikties no dažādiem plāniem, lai nezaudētu vēlētāju balsis?
— Plānošanas laikā nē, bet pieņemšanas laikā gan to varēja just. Vairāk nekā nedēļu pirms budžeta pieņemšanas mums bija neformāla deputātu tikšanās, kur ikvienam bija iespēja nākt izteikt savus priekšlikumus. Tāpat nedēļu pirms budžeta pieņemšanas mums bija apvienotā Finanšu, Attīstības un Sociālo, izglītības un sporta jautājumu komitejas sēde. Arī tur jebkurš deputāts varēja izteikt savus priekšlikumus, un, iespējams, tie arī tiktu iestrādāti budžetā. Neviens šo iespēju neizmantoja. Daži priekšlikumi izskanēja tieši budžeta apstiprināšanas sēdē, bet lielākā daļa deputātu, protams, neatbalstīja šādus pēdējā brīža piedāvājumus. Tas būtu jādara jau iepriekš.
— Pirms gada jums bija redzējums, ka var strādāt ar mazāku darbinieku skaitu — cik tālu šis plāns ir šobrīd?
— Šis plāns ir realizējies, bet ne pilnīgi. Pie tā ir jāturpina strādāt. Mums visiem ir jāsaprot, ka, ja mēs vēlamies palielināt pašvaldības darbiniekiem atalgojumus, tad mums ir jāsamazina darbinieku skaits amatu katalogā. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Talsu novada pašvaldība iekļuva krīzē — notika straujš amatu atalgojuma pieaugums, bet amatu skaits nesamazinājās. Pašvaldības budžets nevar to atļauties, jo ienākumi nepalielinās. Šogad ir par 3,6 miljoniem lielāki ieņēmumi, bet tiem pretī ir arī izdevumi. Mums ir jāatdod aizņēmums, kā arī ir vēl dažādi faktori, līdz ar to mēs šo pieaugumu pat īsti neizjutīsim. Jā, mēs esam atgriezušies normālā darba režīmā, bet, lai mēs tagad dzīvotu plaši, ar vērienu, to īsti šobrīd nevaram realizēt.
— Atgriežoties piecu darbadienu nedēļā, ir vieglāk aizpildīt pārslogotās darba vakances?
— Vislielākā problēma pagājušajā gadā mums bija tieši juristu sadaļā, jo no sešiem nepieciešamajiem juristiem mums bija tikai divi, kas nozīmē, ka šie darbinieki strādāja ar pārslodzi. Atsevišķos gadījumos arī uz iesniegumiem netika atbildēts laikā, bet šobrīd šī situācija ir mainījusies. Pašvaldība šobrīd strādā normālā darba režīmā. Mums bija konkurss arī uz jurista vakancēm, un jau martā divi juristi uzsāks darba attiecības. Šī situācija stabilizējas, lēnām atgriežamies ierastajās sliedēs. Par citiem amatiem runājot, tur vēl notiek pārrunas vadības līmenī. Piemēram, vai izsludināsim konkursu uz sabiedrisko attiecību vadītāja amata vietu, vai tomēr šos pienākumus pārdalīsim esošajiem darbiniekiem.
— Vai kādai no iestādēm ļāva atgūt zaudētos darbiniekus?
— Bija atsevišķi gadījumi, kur tiešām bija nepieciešams atgriezt zaudētos darbiniekus pamata funkciju nodrošināšanai. Piemēram, ir nepieciešams atbilstošs skaits kurinātāju, lai nodrošinātu kurināšanas procesu, bet masveidā tas nenotika.
— Kāpēc tik maz redzams Talsu novada mērs, jo arī publiskajos pasākumos novada vadību pārstāv vietnieki?
— Ar sabiedrību es komunicēju nepārtraukti — sākot no iedzīvotāju pieņemšanām, turpinot ar telefona zvaniem, e-pastiem utt. Tāpat man ir sleja ikmēneša pašvaldības izdevumā, kur es informēju par aktualitātēm. Nenoliedzu, ka pagājušā gada novembrī tiešām bija tā, ka neapmeklēju valsts svinīgos pasākumus, jo biju attaisnotā prombūtnē, bet šobrīd es esmu atpakaļ ierindā un jau martā tiksimies tuvākajos pasākumos.
— Kā vērtējat savu darbu, kopš esat mērs?
— Esot tikai gadu šajā amatā, uzskatu, ka galvenais uzdevums ir izpildīts — pašvaldība ir izvesta no lielākās finanšu krīzes Talsu novada vēsturē. Jaunais budžets ir sastādīts, apstiprināts, jāturpina strādāt! Iespējams, varēju kaut ko darīt citādi, piemēram, ja mēs skatāmies mūsu rīcības plānu, pie kā mēs stingri pieturējāmies, — atsevišķas rīcības plāna pozīcijas, iespējams, varēja samainīt ar ko citu. Visspilgtākais piemērs ir četras darba dienas, kas sniedza tādu pašu ietaupījumu kā atalgojuma samazinājums pilnīgi visiem darbiniekiem pašvaldībā par 10%. Ietaupījums būtu aptuveni virs miljona gadā. Jaunā vadība ieteica samazināt visiem atalgojumu par 10%, savukārt vecā vadība stingri pastāvēja uz to, ka ir tomēr jāiet uz četrām darba dienām. Šobrīd atskatoties, es būtu stingri palicis pie 10% samazinājuma, jo tobrīd es cerēju, ka kolēģi, kas iepriekš šeit strādāja, tomēr ir ar lielu pieredzi, tātad viņu viedokli noteikti ir jāņem vērā. Bet tagad es saprotu, ka tas nebija pareizais lēmums. Varbūt tad arī nebūtu tik liela darbinieku maiņa vai darbinieku trūkums, jo tieši četru darbadienu dēļ mēs nevarējām piesaistīt jaunus speciālistus atsevišķos svarīgos posteņos.
— Vai pašvaldība pietiekami atbalsta ģimenes?
— Es teiktu, ka pašvaldība pietiekamā apjomā atbalsta daudzbērnu ģimenes. Ir ēdināšanas pabalsts, ir dažādu pasākumu apmeklēšanas iespējas, bezmaksas sporta izklaides… Bet tas, ko es tiešām gribētu redzēt — lielāku atbalstu vai programmas tieši valstiskā līmenī dzimstības veicināšanai. Dzimstība šobrīd valstī ir katastrofāli zema. Un, ja valsts kopumā neko šajā jautājumā nedarīs, tad nākotne nav tik rožaina, kā mēs to gribētu. Arī Talsu novadā pagājušajā gadā piedzimuši mazliet vairāk nekā 200 bērnu, kas ir 36 % mazāk kā gadu iepriekš. Un tas ir būtisks kritums. Ja mēs paskatāmies vēl 10 gadus atpakaļ, dzimstība bija divas reizes lielāka — ap 400 bērniem. Un tad arī mēs saprotam, kādēļ mums ir jāslēdz skolas lauku reģionos, jo nav jau bērnu. Mēs ļoti nevēlamies skolas slēgt, bet, ja nav bērnu vai skolotāju ir vairāk nekā audzēkņu, tad nav pamats turēt skolu atvērtu.
— Jums ir informācija, ka cilvēki dodas prom no novada?
— Jā, šāda migrācija notiek visu laiku, un, cik man zināms, visā novadā kopumā ap 700 iedzīvotājiem katru gadu samazinās. Ja vecajā novadā iedzīvotāju skaits saruka ap 500 iedzīvotājiem katru gadu, tad tagad, pēc apvienošanas, tie jau ir 700. Vai tā ir migrācija vai mirstības pārsvars pār dzimstību — atbildes šobrīd nav, bet diemžēl šāds samazinājums ir un ne tikai Talsu novadā, bet visā valstī kopumā, izņemot, protams, Rīgu un Pierīgu, kur ir pieaugums.
— Vai kandidēsiet vēlēšanās un cerat uz mēra amatu?
— Es kandidēšu vēlēšanās, bet par rezultātu šobrīd vēl pāragri runāt. Es par to nedomāju, jo negribu dalīt lāci, kamēr tas vēl ir mežā. Ja es biju gatavs vadīt novadu krīzes laikā, tad esmu gatavs to darīt arī mierīgākos laikos.
/Edgara Lāča foto/
#sif_maf2024
