Aprīlī Rojas kultūras centrā ar vietējiem iedzīvotājiem tikās ģimenes uzņēmuma SIA «Sudrablīnis» un «Sudrablīnis holdings» pārstāvji Aivars un Edgars Līņi, lai pastāstītu par ieceri Rīgas jūras līcī audzēt foreles.
Pilnsabiedrība «RBA Musholm», kurā ietilpst AS «Riga Bay Aquaculture» (kompānijas īpašniece ir SIA «Sudrablīnis Holdings») un Dānijas uzņēmums «Musholm», uzvarējusi Zemkopības ministrijas izsludinātajā konkursā «Par tiesībām izmantot divus laukumus Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai». Viens no laukumiem atrodas jūrā apmēram piecus kilometrus no krasta iepretim Rojai, otrs — iepretim Mērsragam.
Rojenieki tika iepazīstināti ar Dānijas uzņēmuma «Musholm» pieredzi akvakultūrā — kopš 1984. gada tas nodarbojas ar varavīksnes foreļu audzēšanu, pārvalda trīs jūras fermas un 14 sauszemes fermas.
Īsumā par foreļu audzēšanu
Jūras akvakultūras attīstīšanai jūras teritorijās aiz piekrastes zonas, netālu no Mērsraga un Rojas ostām, aptuveni 20 metru dziļumā pakāpeniski tiks izvietoti līdz 25 tīklu sprosti ar 160 metru apkārtmēru un 52,5 metru diametru. Sprosts zem jūras virsmas atradīsies apmēram 50 centimetru dziļumā, zemāk apmēram viena metra augstumā atradīsies sprosta margas, bet sprosta kopējais dziļums būs 15 līdz 16 metri.
Audzēšanas sezonas beigās jūrā ir plānots izaudzēt 400 līdz 500 tonnu foreļu, veidojot 2,5 % zivju biomasu uz vienu kubikmetru ūdens, teikts rīkojuma projektā.
Vienas ražošanas periods jūrā ir apmēram astoņi mēneši — no aprīļa līdz decembrim. Atkarībā no zivju izmēra, vienā sprostā var atrasties 100 000 līdz 135 000 zivju. Foreles novāc ar tīklu un sūknē uz kuģa klāja ar ūdeni piepildītās caurulēs. Pilns ražošanas cikls no ikriem līdz tirgojamai varavīksnes forelei, kas sver vismaz divi kilogrami, aizņem apmēram trīs gadus, bet Zemkopības ministrija skaidro, ka «Riga Bay Aquaculture» varēs sākt ražošanu jūras audzētavā jau no pirmā gada, izmantojot smoltus (lašu dzimtas zivju mazuļi, kas fizioloģiski ir gatavi migrācijai uz jūru) no «Musholm» audzētavām Dānijā.
Kādus labumus sola perspektīvā
Vides, resursu un klimata ziņā efektīva zivju ražošana, veselīgi zivju produkti, stabila foreļu piegāde no audzētavas Latvijas zivju pārstrādes nozarei, iespēja piedalīties starptautiskajā akvakultūras nozares attīstībā, uzņēmējdarbības attīstība, darbavietas laukos un mazākās zvejas ostās, starptautiskā konkurētspēja, eksports un ekonomikas attīstība — šādus un vēl citus ieguvumus sola projekta īstenotāji.
«Sākam jau meklēt pirmos divus darbiniekus ar pieredzi kuģot, kuriem jābrauc uz Dāniju apmācīties strādāt,» atklāja SIA «Sudrablīnis» valdes loceklis Aivars Līnis. «Tie cilvēki būs galvenie, kas strādās fermā, uzraudzīs to. Ir jābūt arī angļu valodas zināšanām, pirmās algas varētu būt apmēram no trim līdz četriem tūkstošiem mēnesī. Tā ka šīm radītajām darbavietām būs arī labs atalgojums. Tāpat kā Dānijā, arī mūsu kompānija aktīvi piedalās vietējā dzīvē, skatāmies, kādas problēmas ir vietējiem iedzīvotājiem, — varbūt, piemēram, varam kādu sporta laukumu atbalstīt vai citus pasākumus (balss no tautas: «Varētu mums palīdzēt bērnu laukumu uztaisīt.»). Ādažos palīdzam dažādos pasākumos, piemēram, rīkojot pilsētas svētkus, un tamlīdzīgi. Tā ka sadarbība, es domāju, ir ļoti perspektīva. Tāpat mums ir vajadzīgi ēdinātāji — kad jāveic sezonālie darbi, lai būtu, kas baro mūsu darbiniekus. Varētu būt sadarbība ar vietējām kafejnīcām vai ēdnīcām, arī mazjūras zvejniekiem, izmantot viņu darba resursus, ja viņi to vēlēsies.»
«Foreļu audzētava jūrā netraucēs ne kuģošanai, ne zvejniekiem — mazjūras zvejnieki tādā dziļumā iekšā neiet.»
Zvejnieku kolhoza «Banga» pieredze nederēs
Pēc projekta prezentācijas uzdotie jautājumi liecināja, ka rojeniekus bažīgus dara, vai teritorijas attīrīšanas iespējas līcī nebūs problēma. Izrādās, projektam pirms atļaujas saņemšanas ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, tajā iesaistot starptautiski atzītu ekspertu, kam ir pieredze akvakultūras projektu ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanā jūras ūdeņos, un jāsaņem akcepts paredzētās darbības pieļaujamībai. Savukārt uz jautājumu, vai roņi neapdraudēs zivju fermu jūrā, kā tas notiek ar zvejas tīkliem, Aivars Līnis atbildēja: «Būs speciālas roņu atbaidīšanas sistēmas, kas jau veiksmīgi pārbaudītas arī Dānijā. Foreļu audzētava jūrā netraucēs ne kuģošanai, ne zvejniekiem — mazjūras zvejnieki tādā dziļumā iekšā neiet.»
Rojeniekiem vēl atmiņā padomju laikā piedzīvotā neveiksme ar vērienīgo zvejnieku kolhoza «Banga» lašu audzētavas kompleksu Kaltenē, Rīgas līča piekrastē, tāpēc arī neizpalika jautājums, vai, topot šim projektam, ņemta arī pieredze no «Bangas» laikiem. «Viņu pieredzi mēs laikam ņemt vērā nevaram, jo tehnoloģijas šodien ir citas,» bilda A. Līnis, bet tiem, kas šaubās, vai projekts būs ilgtspējīgs un nebūs pirms laika jāmet plinte krūmos, Latvijas akvakultūras aizsācēji optimistiski bilst, ka termiņš zivju audzēšanai divās jūras teritorijās noteikts uz 30 gadiem.
Informācijai:
- Akvakultūra (kontrolēta zivju, ūdensaugu un citu ūdens organismu audzēšana) tiek vērtēta kā produktīva, konkurētspējīga un videi saudzīga zivsaimniecības apakšnozare. Ekonomiskais izrāviens Latvijas un Eiropas Savienības zivsaimniecības nozarē tiek saistīts tieši ar akvakultūras sektoru. Tas veicinātu arī izaugsmi un nodarbinātību piekrastes un citās zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās. Vienlaikus, attīstot akvakultūru jūrā, ir jāvērtē paredzēto darbību ietekme uz vidi. Tiesības izmantot noteiktos jūras laukumus akvakultūras darbību attīstībai iegūs konkursa uzvarētājs tikai pēc tam, kad tiks veikts paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts akcepta lēmums.
- Projekta realizēšanai SIA «Sudrablīnis» nodibinājis 100% Latvijas pilsoņiem piederošu investīciju uzņēmumu SIA «Sudrablīnis holdings». Savukārt akvakultūras projekta praktiskās darbības nodrošināšanai «Sudrablīnis holdings» reģistrējis kompāniju «Riga Bay Aquaculture», kas dibināta ar nolūku attīstīt jūras un saldūdens akvakultūras fermu izveidi Latvijā. «Sudrablīnis» pieder Aivaram un Jeļenai Līņiem, bet «Sudrablīnis holdings» —Aivaram, Edgaram un Artūram Līņiem.
/Autores foto/
