Attēlā no kreisās: izstādes kuratore Kristīne Maslovska, fotogrāfiju autores Antoņina Ivanova, Olga Mirošņičenko un izstādes apmeklētāja ukrainiete Inna, kura radusi mājvietu Rojā. Autores foto
13. decembrī Rojas egles iedegšanas svētku gaisotnē Rojas kultūras centrā tika atklāta mirkļizstāde «Latvija ukraiņu acīm», ko veido sešu dažādas paaudzes Rojas pagastā dzīvojošo ukraiņu iemūžinātie skati no Latvijā redzētā un piedzīvotā. Raibajā «Ziemassvētku Rūķu ciema» tirdziņa jūklī kultūras centra laukumā «Talsu Vēstis» tikās ar divām izstādes «Latvija ukraiņu acīm» fotogrāfiju autorēm un izstādes kuratori Kristīni Maslovsku.
«Tā, kurā kartupeļi!» smejas Antoņina Ivanova, kad jautāju, kuras viņas fotogrāfijas redzamas izstādē. Viņai it kā liesajā Kaltenes piekrastes zemītē kartupeļi padodoties raženāki nekā Ukrainā. Tāpat arī tomāti, ar kuriem vēl joprojām mielojoties. Viņa piebilst, ka citā fotogrāfijā redzamais puika uz Rojas zilā sivēna esot viņas mazdēls, kurš bijis atbraucis ciemos. «Dievs mūsu māju ir pasaudzējis, tā vēl joprojām ir, tikai tagad tukša,» saka Antoņina, kura ir no Mariupoles un kuras ģimenei, karam sākoties, nācies slēpties mājas pagrabā. Viņa ar vīru radusi patvērumu Kaltenē. Pati esot pensijā, jo 68 gadi, bet vīrs gan vēl strādājot. Savukārt dēls ar ģimeni pārcēlies uz Norvēģiju un atgriezties Ukrainā neplāno. Viņš teicis, ka negribot zaudēt vēl vienu māju, divas jau zaudējis — otro no tām uzcēla novembrī, bet februārī jau tā bija nopostīta. Antoņina bilst, ka viņiem Norvēģijā ejot ļoti labi, un rāda telefonā fotoattēlu, kurā redzama mazdēla aizraušanās ar kanoe laivošanu. «Mums ar vīru šeit ļoti patīk, Latvija ir vislabākā valsts!» saka ukrainiete un velta lielu paldies vietējiem iedzīvotājiem par sirsnību un palīdzību. «Nezinu, vai mums būs lemts atgriezties savās mājās Ukrainā,» viņa teic un skumji piebilst, ka visvairāk nomācot domas par to, ka būs zaudējuši savas saknes.»
Mums sarunas laikā pievienojas Olga Mirošņičenko, kurai izstādē iekļautas 19 fotogrāfijas. «Visas!» viņa saka, kad jautāju, kura bilde viņai vismīļākā. «Tur, kur es dzīvoju Ukrainā, tādu dabas skatu nebija kā Latvijā. Te — jūra, kāpas, saullēkti, saulrieti, mežs…» viņa neslēpj sajūsmu. Olgai ir 49 gadi, viņa ir no Starobiļskas, kas atrodas Luhanskas apgabalā, un, sākoties karam, rada mājvietu Rojā.
«Karam sākoties, vairākas ukraiņu ģimenes patvērumu ir radušas Rojā un Rojas pagastā, Latvija jau vairākus gadus ir viņu mājas,» teic izstādes kuratore Kristīne Maslovska. «Bez Antoņinas un Olgas foto autori ir arī Viktorija Diubkina un trīs jaunieši: 14 gadus vecā Viktorija Podlutska, Tanja Spivakova, kurai 15 gadi, un 16 gadus vecais Kirils Žilenko. Mirkļizstāde ir veidota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un tapusi sadarbībā ar Latvijas Mazpulkiem un vietējās kopienas pārstāvjiem. Izstādē, kurai ir pop-up formāts, visas 27 fotogrāfijas veido kā kompaktu sirds formas plakātu, ko vienā gabalā var pārvietot. Un tas simbolizē to, ka, sākoties karam, ukraiņiem bija jāspēj savu dzīvi iepakot tā, lai to var paņemt līdzi mirklī, kad jādodas prom, bet paņemt līdzi var tikai pašu svarīgāko un nozīmīgāko.»
#SIF_MAF2025
