Iedomājieties: saņemat «WhatsApp» ziņu – «Sveika, mamm! Es pazaudēju telefonu, šis ir mans jaunais numurs.» Pēc brīža atnāk balss ziņa — jūsu bērna balss lūdz palīdzību. Tik ticami, tik steidzami. Taču tas nav jūsu bērns — tā ir krāpnieka ģenerēta mākslīgā balss.
Šāda shēma, dēvēta par «Hi Mum» krāpšanu, jau šogad Lielbritānijā piemānījusi vairāk nekā 500 vecāku, kuri kopā pārskaitījuši vairāk nekā pusmiljonu eiro. Arī citviet — Vācijā, Nīderlandē, ASV un Austrālijā — reģistrēti līdzīgi gadījumi. Latvijā vēl nav publiski apstiprinātu krāpšanu ar balss klonēšanu, bet CERT.LV jau fiksē manipulācijas mēģinājumus, īpaši caur SMS un e-pastiem.
Balss viltošanai pietiek ar dažām sekundēm. Krāpnieki izmanto mākslīgā intelekta rīkus, kas 3–10 sekunžu ierakstā spēj iegūt pietiekamu materiālu, lai uzģenerētu balsi ar bērnam līdzīgu intonāciju, smiekliem vai šaubām. Parasti pietiek ar sociālajos tīklos publicētiem video vai balss ziņām, lai vecākiem būtu grūti atšķirt viltojumu no īstenības.
Taču ar balsi vien nepietiek — tiek vākta arī publiski pieejama informācija par bērna skolu, draugiem, hobijiem vai dienas ritmu. Kombinācijā ar tipisko bērna valodas stilu un emocionālajiem «atslēgvārdiem» tiek radīts ticams, steidzams scenārijs, kurā bērns it kā lūdz palīdzību vai naudu.
Kā sevi pasargāt?
Neatbildiet uz steidzamiem pieprasījumiem bez pārbaudes. Pirms pārskaitīt naudu vai sniegt informāciju, zvaniet atpakaļ uz bērna zināmo numuru, sazinieties caur citām platformām vai sazinieties ar skolu/draugiem, ja tas iespējams.
Egils Rupenheits, «ESET» sertificētā partnera «NOD Baltic» kiberdrošības tehnoloģiju inženieris iesaka ieviest ģimenes «drošības kodu» — vienošanos par frāzi, ko izmantot tikai krīzes situācijās. Ja saņemat steidzamu ziņu vai balss ierakstu, kas it kā ir no bērna, vienmēr pārbaudiet to caur zināmu numuru vai tiešu kontaktu. Nekad nesteidzieties ar naudas pārskaitījumiem bez pārliecināšanās.
Runājiet ar bērniem par riskiem — par to, ka viņu balss, foto un ieraksti var tikt ļaunprātīgi izmantoti, un ka arī viņiem jābūt piesardzīgiem, ja kāds cits izliekas par ģimenes locekli. Bērnam jāsaprot, ka šāda rīcība — lūgt naudu čatā vai balss ziņā no nezināma numura — nav normāla un nekad nebūtu pieļaujama.
Un vēl — ieteikums ierobežot sociālajos tīklos pieejamo informāciju. Nelikt sociālajos tīklos balss ziņas, video, kur bērns runā, vai informāciju, kas ļautu imitēt viņa personību. Pievērsiet uzmanību tam, kādu informāciju bērns par sevi liek sociālajos tīklos. Jo mazāk datu par jūsu bērnu internetā, jo grūtāk viņa identitāti būs atdarināt. Ja tomēr rodas aizdomas par krāpšanu — ziņojiet CERT.LV, Valsts policijai un nekavējoties sazinieties ar savu banku.
