Aizvadītais gads iezīmējis dramatisku krāpniecības gadījumu pieaugumu Latvijā — Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā iedzīvotāji krāpniekiem atdevuši 23,7 miljonus eiro, kas ir par nepilniem astoņiem miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Krāpnieki kļūst arvien nekaunīgāki, liekot upuriem šķirties ne vien no bankas uzkrājumiem, bet pat dārglietām un nekustamā īpašuma.
Visizplatītākā metode pērn bija telefonkrāpšana, kas veidoja 55% no visiem gadījumiem. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas. Visbiežāk sastopamie telefonkrāpšanas veidi: viltus zvani komunālo pakalpojumu sniedzēju vārdā (Latvenergo, Elektrum, Enefit, Sadales tīkls); tā dēvētie «šoka zvani» no it kā radiniekiem vai draugiem par ceļu satiksmes negadījumu; viltus zvani no mobilo sakaru operatoriem un viltus zvani no Valsts policijas amatpersonām un citām iestādēm.
Šādu krāpšanu rezultātā iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 13 miljonus eiro. Lielākoties par telefonkrāpšanu upuriem kļuva iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem, īpaši vecuma grupā 70–90 gadi. Šīs personas visbiežāk piekrita krāpnieku piedāvājumiem palīdzēt ar tehniskiem jautājumiem, piemēram, skaitītāju pārbaudi vai nomaiņu, naudas aizplūšanas novēršanu no bankas konta, kā arī finansiālu palīdzību nelaimē nonākušam radiniekam.
Otrs izplatītākais krāpšanas veids bija krāpnieciskās īsziņas, kur cilvēki tika aicināti noklikšķināt uz saites un ievadīt sensitīvus datus. Krāpnieki radīja izdomātas steidzamības situācijas, aicinot ievadīt elektronisko maksājumu un identifikācijas datus, kā arī apstiprināt darbības ar Smart-ID vai bankas datiem.
Pērn reģistrēti 732 krāpniecisko īsziņu gadījumi,
kuru rezultātā iedzīvotāji zaudēja 734 671 eiro. Visvairāk cieta personas vecumā no 40 līdz 59 gadiem, kas skaidrojams ar šīs grupas augstāku finansiālo un digitālo aktivitāti. Jāuzsver, ka šim krāpšanas veidam, izņemot Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vārdā sūtītās īsziņas, nav sezonāla rakstura — īsziņas tiesu, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un kurjerdienestu vārdā tiek izsūtītas visa gada garumā.
Aktuālas bijušas investīciju krāpšanas
Policijas novērojumi liecina, ka aizvien biežāk personas pašas sazinājušās ar krāpniekiem, aizpildot anketas sociālajos tīklos pie reklāmām ar viltus veiksmes stāstiem un sabiedrībā zināmu personu vārdiem. Pēc anketu aizpildīšanas ar personām sazinājās viltus brokeri, kuru darbību rezultātā tika izkrāpti naudas līdzekļi no banku kontiem un noformēti aizdevumi cietušo vārdā. Reģistrēti 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja 6 702 730 eiro. Visbiežāk cieta vīrieši (54%), savukārt cietušo vecums bija no 20 līdz 90 gadiem. Tieši investīciju krāpšanās visbiežāk tiek zaudētas lielākās summas vienas epizodes ietvaros, jo krāpšana notiek ilgstoši, radot ilūziju par peļņas pieaugumu un veiksmīgu ieguldījumu.
Reģistrēti arī gadījumi ar viltus e-pastiem un maksājumu uzdevumiem, fiktīvām loterijām, romantiskās krāpšanas gadījumi un citi.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs uzsver: «Krāpnieku guvums arvien biežāk vairs nav tikai skaidra nauda vai banku kontos esošie uzkrājumi — cilvēki atdod dārglietas, zelta izstrādājumus, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem. Tieši tādēļ aicinām iedzīvotājus būt īpaši modriem un kritiski izvērtēt jebkuru saņemto zvanu, īsziņu vai e-pastu, kuros tiek prasīta personīgā informācija, bankas piekļuves dati vai steidzami lūgta naudas pārskaitīšana.»
/Foto: canva.com/
