Mūsdienās teju visa mūsu dzīve ir cieši saistīta ar digitālo vidi — internets ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Tas sniedz neskaitāmas iespējas: saziņu ar draugiem un ģimeni, mācību materiālu apguvi, izklaidi, pētniecību un radošu pašizpausmi. Taču līdzās plašajām iespējām pastāv arī virkne risku, īpaši bērniem un jauniešiem, kuri arvien biežāk saskaras ar digitālās vides ēnas pusēm. Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) vadītāja Maija Katkovska uzsver: «Svarīga ir vecāku iesaiste, atklātas sarunas un uzticības veidošana.»
Digitālā vide var būtiski ietekmēt ne tikai bērna mentālo un fizisko veselību, bet arī sociālo labsajūtu un pat ģimenes materiālo drošību. Vecākiem jābūt klātesošiem, jāsniedz bērniem padomi un jāizskaidro, kāpēc noteikumi ir svarīgi. «Svarīgi ir nevis pilnībā aizliegt, bet gan izglītot bērnu un veidot izpratni par to, kā rīkoties dažādās situācijās,» teic Maija Katkovska. Uzticības veidošana ir ilgtermiņa process, kas sākas ar atklātām un godīgām sarunām par to, ko bērns redz un dara internetā. Šajā rakstā apskatīsim galvenos riskus, ar kuriem bērni saskaras digitālajā vidē.
Kibermobings — klusā vardarbība
Bērnu pārmērīga aizraušanās ar digitālo vidi un neskaidra robeža starp privāto un publisko ir nopietns risks. Lai gan šķietami bērns vai jaunietis internetā darbojas savā burbulī, patiesībā internets ir pilnīgi publisks. «Bērni bieži domā, ka viņu video vai fotogrāfijas redzēs tikai draugi. Pat viena fotogrāfija, kas nosūtīta kādam vai ielikta grupā, var kļūt publiska un radīt kaitējumu,» skaidro M. Katkovska.
Ilgstoši un nemainīgi viens no izplatītākajiem draudiem, ar ko bērni un jaunieši saskaras interneta vidē, ir kibermobings. Maija Katkovska stāsta: «Tā ir vienaudžu savstarpēja emocionāla pazemošana, viņi viens otram veido viltus kontus, ņirgājas, izķēmo fotogrāfijas, apsaukājas. Tā ir kibermobinga forma, ko bērni un jaunieši izvērš savā starpā digitālajā vidē. Nepatīkamākais, ka, atšķirībā no nievājošas replikas uz ielas vai gaitenī, kas ātri pazūd, internetā publicētais var palikt mūžīgi. Tas sarežģī situāciju un neļauj cietušajam aizmirst pāridarījumu.» Ja reālajā dzīvē bērns var aiziet mājās un atpūsties, tad kibermobinga gadījumā miers nav iespējams — tas var notikt 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. «Tas ir satraucoši un traumējoši. Visu Eiropas Drošāka interneta centru Uzticības tālruņu statistika rāda, ka Eiropas valstīs jau 15 gadus visvairāk zvanu ir tieši par kibermobingu.»
Līdzās emocionālajai vardarbībai digitālajā vidē, bērni bieži saskaras arī ar saturu, kas nav viņu vecumam piemērots. Šāds saturs var būt tikpat traumējošs kā kibermobings — īpaši, ja bērns ar to saskaras bez pieaugušo atbalsta.
Digitālās vides ēnas puses
Vardarbība, paškaitējums, pornogrāfija, radikalizācija, alkohola un citu apreibinošu vielu reklāmas ir bērniem nepiemērots, bet nereti pārāk viegli pieejams saturs interneta vidē. Šāds saturs var būt ļoti traumējošs, atkarībā no tā, kāda vecuma bērns ar to saskaras. «Diemžēl pornogrāfisks saturs bērniem šobrīd ir pārāk brīvi pieejams. Īpaši mazākā vecumā bērni bieži nav gatavi tam, ko var ieraudzīt, un tas var radīt psiholoģisku traumu. Vecākiem baidās teikt, jo vecāku pirmā reakcija nereti ir pārmetumi, dusmas vai ierīču atņemšana. Šādi risināt problēmu ir bīstami — ja bērns nonāk situācijā, kur viņu internetā uzrunā pedofils vai tiek manipulēts, viņš var neuzdrošināties par to pastāstīt,» skaidro M. Katkovska. Bērniem jāpalīdz tikt galā ar redzēto, nevis nosodīt, citādi nerisināta problēma var samilzt: «Bieži bērni mēģina paši atreaģēt — izmēģinot redzēto uz citiem, filmējot vai atkārtojot darbības, kuras nav viņu vecumam piemērotas.
Diemžēl, atrodoties interneta vidē, saziņa ar svešiniekiem ir neizbēgama. Visbiežāk bērni tiek uzrunāti populārākajās platformās un pārvilināti uz šifrētām saziņas vietnēm. Kad svešinieks iegūst bērna uzticību, slavējot viņu un radot draudzības iespaidu, sākas manipulācija — bērniem sūta citu bērnu kailfoto, radot iespaidu, ka tas ir normāli, un mudina dalīties ar saviem attēliem. Mērķis var būt iegūt bērna kailfoto vai video. Bērni nereti neapzinās, ka tiek filmēti, un šie materiāli var nonākt pedofilu forumos vai apmaiņas vietnēs. Dažkārt tiek solītas dāvanas, lai viņus pierunātu uz nepiemērotām darbībām. Šādos gadījumos ir būtiski pēc iespējas ātrāk ziņot un sadarboties ar policiju, platformām un interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai šādu saturu dzēstu no publiskās piekļuves.
MI — jauns izaicinājums
Digitālās vides attīstība rada arvien jaunus riskus. «Tas, ko mēs redzam, ir satraucoši — mākslīgā intelekta rīki tiek izmantoti, lai radītu saturu, kas kaitē bērniem. Piemēram, veidoti dziļviltojumi, pornogrāfiskam attēlam piemontējot cietušās personas seju. Šādi gadījumi pagaidām ir reti, bet tie jau notiek,» atklāj M. Katkovska. Labā ziņa — līdz ar tehnoloģiju attīstību, Eiropā ir stājies spēkā Mākslīgā intelekta akts, kas nosaka skaidru atbildību rīku izstrādātājiem. Viņu radītās sistēmas nedrīkst tikt izmantotas, lai kaitētu citām personām, un pārkāpumu gadījumā paredzēti nopietni sodi. Tas nozīmē, ka izstrādātājiem ir pienākums sekot līdzi tam, kā viņu tehnoloģijas tiek lietotas, un ieviest mehānismus, kas ierobežo to ļaunprātīgu izmantošanu.
Meklējot risinājumus bērnu drošībai internetā, ir radītas vairākas kampaņas un izglītības programmas, kas veltītas bērnu, pedagogu un vecāku izglītošanai par kibermobingu un drošu interneta lietošanu, piemēram, «Es izvēlos runāt», «Drošāks internets sākas ar Tevi» un «Internets kļūdas nepiedod». Šajās akcijās tiek skaidrots, kas ir emocionālā vardarbība internetā, cik tā ir nopietna un ka tas nav tikai joks. Īpaši tiek uzsvērta arī atbildība tiem, kuri paši iesaistās kibermobingā.
Izglītošanas darbs notiek gan skolās, gan sabiedrībā kopumā, un tajā iesaistās arī sabiedrībā pazīstamas personas, kas dalās ar savu pieredzi.
Digitālā drošība — uzdevums visiem
Pēdējo divu gadu laikā Latvijas Drošāka interneta centrs nav saņēmis nevienu aicinājumu uzstāties kādā Talsu vai novada skolā, atklāj M. Katkovska: «Tomēr Lībagu sākumskolā ir pedagogs, kas darbojas kā brīvprātīgais Drošāka interneta vēstnesis, regulāri apmeklē mācības, saņem aktuālāko informāciju, lai izglītotu bērnus par drošību internetā.»
Lai gan aicinājumi uz skolām izpalikuši, daudzas Talsu un novada izglītības iestādes aktīvi piedalās iniciatīvās, kas veicina bērnu digitālo drošību — Diagnostikas darbā par drošību internetā un medijpratību un Vispasaules Drošāka interneta dienā, kas notika 11. februārī.
Skolotāju izglītošanai ir svarīga loma, lai viņi zinātu, kā rīkoties situācijās, kad bērns saskaras ar kibermobingu, nepiemērotu saturu vai manipulāciju digitālajā vidē. Savukārt ideālā gadījumā vecākiem vajadzētu darboties kopā ar bērnu — pasēdēt blakus, paskatīties un pārrunāt redzēto. Tomēr ikdienā nereti fiziski var neatlikt laika notestēt visas platformas un spēles vai noskaidrot, kā tās darbojas, tāpēc vietnē drossinternets.lv ir sagatavoti špikeri un padomi vecākiem, tur arī uzticības tālrunis 116111 un iespēja ziņot par pārkāpumiem internetā.
Digitālā vide ir daļa ne tikai no mūsu, bet arī bērnu pasaules. Mūsu uzdevums — būt klātesošiem, saprotošiem un gataviem rīkoties. Jo drošība sākas mājās.
Karīna Spade, divu dēlu mamma (15 un 11 gadi), izglītības psiholoģe:
«Dēli lielāko dienas daļu pavada mācībās skolā un apmeklē sporta skolu, tāpēc daudz laika tehnoloģiju lietošanai neatliek. Mūsu ģimenes ikdiena ir strukturēta — visi zinām, kad ir atpūtas brīži, kuros lietojam tehnoloģijas, un kad jādara nākamie darbiņi. Bērniem nekad nav bijušas grūtības nolikt telefonu vai pārtraukt iesākto spēli, līdzko to lūdzu, tāpēc ģimenē nav noteiktu laika limitu, vien jaunākajam dēlam ir «vecuma ierobežojumi», lai pasargātu no nepiemērota satura.
Jau kopš pirmā telefona iegādes norunājām — spēles lejupielādējam kopīgi, tās apskatot, pārrunājot, vai ir vecumam atbilstošas. Sekoju līdzi tam, kādu saturu viņi patērē, un par to ar bērniem regulāri runājam. Manuprāt, svarīga ir bērnu un vecāku atklāta komunikācija, labvēlīga un ieinteresēta attieksme, bez nosodījuma vai dusmām. Regulāras sarunas. Tas attiecas arī uz ikdienu, draugiem, skolu. Kā teica vecākais dēls: «Svarīgi, ka vecāki zina, ar kādiem draugiem pusaudzis satiekas, ar kādām kompānijām un kā pavada laiku. Ja pusaudzis atrodas pozitīvā vidē, tad arī interneta saturu izvēlēsies sev atbilstošu.»»
Izglītības psiholoģes ieteikums:
- Ļoti svarīgi, lai vecāki novērotu un laicīgi pamanītu, ja tehnoloģijas ietekmē bērna uzvedību, miegu, ēšanas paradumus, sekmes skolā, draudzību reālajā pasaulē, emocionalitāti vai citus ikdienas aspektus. Tie ir signāli — viedierīces tiek lietotas pārāk daudz vai vecumam neatbilstoši.
- Tomēr līdz trīs gadu vecumam bērniņiem nevajadzētu lietot planšetes, telefonu un citas ekrānierīces. Vēlāk tie var būt neilgi brīži ar attīstošām spēlēm latviešu valodā.
- Jāatceras — svarīgs ir samērīgums —, lai bērna ikdienu un intereses nepārņem digitālā pasaule.
Uldis Priekulis, trīs bērnu tēvs (16, 8 un 6 gadi), IT speciālists:
«Vecāko bērnu vairs neierobežojam, taču runājam par krāpšanas shēmām, rage bait (apzināta provokācija — aut.), kādēļ cilvēki veido nepatiesu saturu un krāj klikšķus, kā strādā propaganda un kādi riski pastāv. Jaunākajiem ir laika un satura limits, ko realizējam, izmantojot «Family Link». Ierīču lietošana ir jāierobežo, tā vietā piedāvājot kopīgu laika pavadīšanu, pulciņus, sportu. Nedrīkst vienkārši atņemt nepaskaidrojot.
Sākumā kontrolējām maz, ļāvām bērniem domātu attīstošu aplikāciju, taču bērns intuitīvi bija no tās izgājis un skatījās, piemēram, «YouTube». Tā ir bērnu superspēja — atrast lietas un šortkatus, par ko pieaugušie pat nenojauš. Esmu par satura kontroli — runājam par internetā redzēto, dalāmies ar video un attēliem. Ja bērns nevēlas kopīgi skatīties, neuzbāžamies. Bērniem dabiski gribas dalīties par piedzīvoto un redzēto ar vecākiem, bet, ja sūtīsiet viņus prom, sakot, ka nav laika, kādā brīdī viņi nenāks vairs un ar redzēto nedalīsies.»
IT speciālista ieteikums:
- TikTok nav tikai nevainīgi, dumji jociņi, tā galvenais mērķis ir mērķēta propaganda no mums nedraudzīgām valstīm. Viena no modernās karadarbības komponentēm — cīņa par sirdīm un prātiem.
- MI ir jaudīgs palīgs, kam akli uzticas, — fakti vienmēr jāpārbauda. Bīstama ir cilvēku pieradināšana meklēt atbildes pie MI, nevis domāt pašiem. Bērniem jāmāca faktu pārbaude, salīdzināšana no vairākiem avotiem.
- No krāpniekiem pasargāts nav neviens, tāpēc jābūt veselīgi skeptiskiem pret visu un jāatceras, ka bezmaksas siers ir tikai peļu slazdā. Iesaku sekot drošības blogerim Elvim Strazdiņam soctīklos, tālrunī uzlikt lv izstrādāto DNS ugunsmūri. Nesen uzradies jauns projekts shemas.lv, kur atraktīvā veidā stāsta par krāpšanas shēmām. Sevi jāizglīto nepārtraukti, jo krāpnieki allaž būs soli priekšā.
/Foto: canva.com/
#SIF_MAF2025
