Digitālie risinājumi kļuvuši par ikdienu — tie sniedz ērtības, bet vienlaikus rada arī jaunus riskus. Cilvēki arvien aktīvāk domā par ieguldījumiem, un uzņēmumiem reģionos ir plašas iespējas attīstīties. Par šīm tendencēm stāsta «SEB bankas» prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, kura, viesojoties Talsos, dalījās redzējumā par to, kā mainās mūsu finanšu paradumi, kā attīstās uzņēmējdarbība un kāpēc klātienes saruna ar bankas speciālistu joprojām ir tikpat nozīmīga kā modernākā mobilā lietotne.
Filiāles darbs: Talsi konsultē visu Latviju
«SEB bankas» Talsu filiālē strādā apmēram piecpadmit darbinieku — gan klientu konsultanti, gan zvanu centra speciālisti, gan kolēģi, kas attālināti nodrošina Rīgas biroja funkcijas. «Bieži Rīgas klienti piesakās konsultācijām, bet tās sniedz mūsu kolēģi ārpus Rīgas — arī Talsos. Ja viņiem ir vislabākās zināšanas par konkrēto produktu, viņi konsultē klientus no visas Latvijas,» teic I. Tetere.
Finansēšanas struktūra
Talsu novadā lauksaimniecība tradicionāli bijusi viena no spēcīgākajām nozarēm, un «SEB banka» to ilgstoši aktīvi atbalstījusi. Taču pēdējos gados finansējuma struktūra kļuvusi daudzveidīgāka. «Pagājušais gads mums bija ļoti aktīvs — piešķīrām par 37 % vairāk finansējuma nekā 2024. gadā. Vairāk nekā 1500 uzņēmumi ir finansēti dažādiem mērķiem. Talsos joprojām lauksaimniecība veido lielu finansējuma apjomu, bet ļoti aktīva ir arī tirdzniecība, transports, metālapstrāde, mežizstrāde, kokapstrāde un tūrisms. Finansējums ir sabalansējies,» skaidro bankas prezidente. Šāda dažādība nozīmē lielāku ekonomisko drošību — ja vienai nozarei klājas grūtāk, citas spēj noturēt stabilitāti.
Tetere uzsver, ka Latvijas uzņēmumi ir kļuvuši izturīgāki. «Skatoties uz Latvijas uzņēmumu bilancēm, pēdējo piecu gadu laikā situācija ir ļoti strauji uzlabojusies. Parasti sakām, ka uzņēmums var aizņemties līdz pat trim sava gada peļņām, bet Latvijā uzņēmēji kopumā ir aizņēmušies mazāk nekā 0,7. daļu no gada peļņas. Tas nozīmē, ka kapacitāte attīstībai ir.»
Privātpersonas aizņemas atbildīgāk
Reģionos populārākais aizņemšanās veids ir patēriņa kredīts. Cilvēki to izmanto gan remontiem, gan tehnikas iegādei, gan energoefektivitātes uzlabošanai. «Patēriņa kredīts ir izdevīgs, salīdzinot ar ātro kreditētāju piedāvājumiem. Var aizņemties līdz 25 000 eiro, un likme ir ap 7,5 %. Savukārt energoefektivitātes projektiem likmes ir zemākas,» skaidro I. Tetere.
Hipotekārie kredīti lielākoties tiek ņemti mājokļu iegādei, kur būtiskas «Altum» valsts atbalsta programmas. «Vairāk nekā puse no jaunizsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem ir ar «Altum» garantijām. Pirmo iemaksu uzkrāt nav viegli, īpaši pie augošām nekustamo īpašumu cenām. Šīs programmas ir milzīgs atspaids,» uzsver bankas vadītāja.
Uzteicama esot iedzīvotāju finanšu disciplīna — cilvēki apdomīgi izvērtē spēju saistības atmaksāt. Salīdzinot ar 2008. gada krīzi, situācija ir pilnīgi cita. «Ir pagājuši jau vairāk nekā 15 gadi kopš tā laika. Mūsu turīgums un ekonomiskais briedums gan sabiedrībai, gan uzņēmumiem ir ļoti mainījies. Ja skatāmies no bankas viedokļa: pirms iepriekšējās finanšu krīzes bankas kredītportfelis bija divreiz lielāks nekā noguldījumu portfelis, ko iedzīvotāji un uzņēmēji turēja bankā. Tagad šī proporcija ir gandrīz apgriezusies otrādi, un mēs redzam, ka mums ir ļoti labi nodrošināti uzņēmumi. Uzņēmumiem bilancēs ir ļoti liela likviditāte un līdz ar to spēja sevi finansiāli nodrošināt arī dažādos finanšu satricinājumos. Un tas pats ir ar iedzīvotājiem.» Kopš kovida krīzes iedzīvotāju uzkrājumi pieaug gandrīz par 10 % gadā. «Tas arī dod labu atspēriena punktu aizņemties, ieguldīt jaunās lietās, nopirkt kaut ko jaunu un pakāpeniski atmaksāt, jo, protams, uzreiz uzkrāt ir grūti, bet iedzīvotāji tiešām ir spējīgi pēc tam arī atmaksāt šos aizņēmumus.»
Aug interese par ieguldījumiem
Sabiedrības izpratne par uzkrājumiem un ieguldījumiem strauji augot. «Protams, tas nav vienlīdzīgi visiem — ir cilvēki, kuri ir turīgāki un kuru uzkrājumi aug straujāk. Taču, skatoties uz kopējo ainu, redzam, ka sabiedrība kļūst arvien finansiāli gudrāka un arvien biežāk iegulda brīvos līdzekļus gan pensiju uzkrājumos, gan dažādos fondos. Tas ir pozitīvi, jo inflācija ir strauja un algas ne vienmēr tai spēj sekot līdzi. Ja nauda vienkārši stāv norēķinu kontā, inflācija to pakāpeniski samazina, un cilvēks kļūst mazāk turīgs, nekā brīdī, kad šo naudu saņēma. Tāpēc konsultācijās cenšamies palīdzēt ar finanšu pratību — kā gudri sadalīt ienākumus, lai klients būtu nodrošināts šodienai un lai būtu drošības spilvens nākotnei.»
Īpaši pieprasīts kļuvis jaunais produkts — «Nākamās paaudzes pensija». Banka atgādina, ka vislielākais ieguvums rodas tad, ja uzkrājumā iemaksas veic regulāri un turpina krāt līdz pensionēšanās vecumam. Tomēr programma piedāvā arī elastību — līdzekļus iespējams izņemt arī pirms pensionēšanās, kas daudziem sniedz papildu drošību un iespēju piekļūt uzkrātajam brīžos, kad tas patiešām nepieciešams.
Nenoteiktība pasaulē
Globālā situācija ir svārstīga — karš Tuvajos Austrumos, piegāžu ķēžu traucējumi, cenu kāpumi. Piesardzīgāks periods šobrīd ir lauksaimniekiem — augstās minerālmēslu un degvielas cenas liek apdomāt katru soli. Ja iepriekš ierasta prakse bijusi pēc rudens ražas novākšanas atmaksāt kredītus ātrāk, tad 2025. gada izskaņā šī tendence nav bijusi novērojama. Tomēr sarunas par kredītbrīvdienām vai atmaksas termiņa pagarinājumu pašlaik nav aktuālas, kas nozīmē, ka lauksaimnieki situāciju vēl spēj kontrolēt.
Uz jautājumu, cik bieži bankai nākas reaģēt uz jautājumiem, kas skar kiberdrošību, atbilde ir — «tā ir mūsu ikdiena». Tomēr bankas izveidotā drošības sistēma spēj nodrošināt, lai klientu ērtība un drošība netiktu skarta. Savukārt finanšu krāpnieki, uzrunājot banku klientus, katru mēnesi izkrāpj aptuveni miljonu no Latvijas iedzīvotājiem. «Pagājušais gads bija pirmais, kad mēs vairāk darījumu bijām aizturējuši, nekā krāpnieki paspēja izkrāpt, — četrās lielākajās Latvijas bankās pasargājām 14 miljonus eiro, bet izkrāpti tika 12 miljoni. Tātad proporcija beidzot nosvērās par labu tam, cik daudz spējam klientus pabrīdināt.»
Attīstot pakalpojumus, maksājumu veikšanas ātrums ir sasniedzis divas sekundes, kas nozīmē, ka tieši tikpat ātri krāpnieki šo naudu spēj pārskaitīt jau uz nākamo kontu. Tādēļ pirms pārskaitījuma veikšanas ir divreiz jāapdomā, kam nauda tiek nosūtīta.
Sarunas nobeigumā «SEB bankas» vadītāja Ieva Tetere uzsver, ka finanšu pratība nav tikai personisks ieradums, bet kopīgas drošības pamats: «Jo apzinīgāk mēs rīkojamies ar savām finansēm un jo vairāk domājam par uzkrājumiem, jo stiprāki kļūstam gan individuāli, gan kā sabiedrība. Tas nozīmē mazāk risku iekrist krāpnieku slazdos un lielāku spēju noturēties pret satricinājumiem. Ikviens no mums ir daļa no valsts balsta sistēmas, un katrs solis finanšu pratības virzienā uzlabo mūsu kopējo labklājību.»
/Edgara Lāča foto/
