Skolēni rada izzinošu stundu 1991. gada barikāžu piemiņai

Skolēni rada izzinošu stundu 1991. gada barikāžu piemiņai

20. janvārī Talsu 2. vidusskolā 11. klases audzēkņi turpināja pagājušajā gadā iesākto tradīciju — radīt pasākumu desmitajām klasēm, kas veltīts 1991. gada barikāžu piemiņai. Tradīcija un tās mērķis ir stiprināt pilsoniskās vērtības un reālā vidē retrospektēt notikumus, ko piedzīvoja jauniešu vecāki, vecvecāki, kā arī viņu pašu skolotāji.

Ja pagājušajā gadā šī brīža 11. klase devās iepazīt

vecāko skolēnu sagatavotās stacijas, tad šogad bija viņu kārta sagatavot pasākumu divu mācību stundu laikā desmitajai klasei. Retrospekciju veidoja piecas stacijas, kā arī noslēgumā siltas tējas dzeršana, dziesmu dziedāšana pie ugunskura, un tā vien šķiet, ka pasākums ir uz palikšanu. Par to pozitīvi izteicās ne tikai skolotāji, redzot jauniešos degsmi un vēlmi uzzināt vairāk un citādāk, bet arī paši skolēni.

«Šodiena radījusi pozitīvu noskaņu. Domāju, arī tajā laikā bija ne tikai bailes un satraukums, bet arī kas pozitīvs, ko atrast, par ko domāt un kam ticēt,» teic Krišs Laursons. Linards Putniņš savukārt bilst: «Man šis barikāžu atceres laiks šķiet interesants. Ir laba doma, ka mēs mācāmies ārā no klases telpām, ka liek par šo laiku domāt, stāsta, tādā veidā radot mūsos izpratni par notikumiem, ko izdzīvoja senči». Vaicājot jauniešiem, ko viņiem nozīmē patriotisms, saņemu pārliecinošu atbildi — runāt savā valsts valodā, dzīvot un cienīt Latviju.

Viena no stacijām ar nosaukumu «Mērķē un trāpi» notiek Kristapa Kristapsona vadībā, kurš Talsu 2. vidusskolā pasniedz valsts aizsardzības mācību. Jauniešiem bija uzdevums desmit metru distancē veikt pēc iespējas lielāku precīzu šāvienu skaitu. «Katram bija pieci šāvieni. Esmu patīkami pārsteigts par dažiem jauniešiem, jo viņiem valsts aizsardzības mācībā vēl nav bijusi ieroču apmācība, bet var redzēt, ka, iespējams, viņi citur ir pamācījušies, ir labi rezultāti,» teic K. Kristapsons. Citās stacijās bija viktorīna, šķēršļu pārvarēšana ar nestuvēm, stilizētu barikāžu veidošana, kā arī pamācība, kā pareizi apkopt brūces.

Pēc stacijām jaunieši pulcējās pie ugunskura, lai sasildītos, iedzertu tēju un vienotos kopīgā dziesmā. /Autores foto/

Kamēr desmitie šo laiku izdzīvo ārpus klašu telpām,

pārējai skolai barikāžu atceres laikam veltītie pasākumi noris iekštelpās — uz ekrāniem tiek projicēti tematiski video un skolā izveidots stilizēts ugunskurs. Pamatskolas vēstures skolotāja Laila Vītola uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai jaunieši zinātu tā laika notikumus. «Viņiem kaut kā tas ir jāuzzina, jādzird, jāatdzīvina, lai viņi saprastu, ka tāds laiks ir bijis un, pateicoties šiem cilvēkiem, ir noticis tā, kā ir noticis. Pirms tam divus gadus mēs, skolotāji, rādījām, bet tagad mēs ļaujam viņiem pašiem izpausties,» tā L. Vītola. Vaicājot, ko skolotājai pašai nozīmē šis laiks, viņa pastāsta: «Barikāžu laikā es gaidīju pirmo bērniņu. Pati uz barikādēm nebiju, bet mans vīrs bija, un, es spilgti atceros — tajā vakarā es skatījos televizoru, un vienā brīdī pārtrauca rādīt raidījumu, jo OMON vienības bija iebrukušas. Tas bija tāds satraucošs moments, jo nezinājām, kas notiks. Kad vīrs atgriezās mājās, viņš stāstīja savus piedzīvojumus, pārdzīvojumus, kādi viņiem tur bija, kāda bija ikdiena. Emu sapratusi, ka tas ir viens no veidiem, kā mēs varam pierādīt, ka mums Latvija ir ļoti svarīga».

#sif_maf2024