Mēdz sacīt — ja pamati un jumts ir kārtībā, viss pārējais ir labojams. Talsu novada muzeja ēkai, kurai ir vairāk nekā simts gadi, problēmas bijušas ar abiem. Jumts salabots, bet ilgu laiku nācies gaidīt, lai sakārtotu pamatus, kas gadu desmitiem cietuši no mitruma, ietekmējot visu ēku. 15. septembrī sākti apjomīgi darbi, lai kultūrvēsturisko celtni saglabātu.
Tieši četrus gadus ir slēgta Talsu novada muzeja galvenā ieeja, jo Būvniecības valsts kontroles birojs kāpnes atzina par bīstamām. «Kāpnes bija tas redzamais,» stāsta muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons. «Šķita, ka visa problēma ir kāpnēs. Bet, ja būtu tikai tās, mēs jau sen tās būtu sataisījuši. Īstenībā pamatbēda ir daudz lielāka. Kad sāku šeit strādāt (pirms pieciem gadiem — aut.), veica inženiertehnisko apsekojumu, kurā konstatēja, ka nepieciešama ēkas hidroizolācija. Pēc ēkas apsekošanas iezīmējās vairāki «sarkanie punkti» — tostarp kāpnes, jumts un pamati,» teic muzeja direktors.
Kad 1996. gadā muzejs piedzīvoja rekonstrukciju, kāpnes tika noflīzētas, jau vēlāk tika pieņemts lēmums, ka kāpnēm jāatgriež sākotnējais izskats — izveidojot ozolkoka kāpnes. «Tām būtu bijis jākalpo vismaz 25 gadus, bet zem dēļu seguma palika milzīga, monolīta betona konstrukcija, kas uzsūc mitrumu, kāpnes bojājot,» skaidro muzeja direktors.
Ilgs laiks pagājis projektēšanā, darbu uzsākšanu bremzēja arī pašvaldības finanšu krīze. Tomēr šoruden ledus ir sakustējies. Darbi notiek pēc pašvaldības prioritārā investīciju projekta, kas paredz ēkas hidroizolācijas un centralizētas lietus ūdens novadīšanas sistēmas izveidi. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 907 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa tiks segta ar Valsts kases aizņēmumu, bet 10 % nodrošinās pašvaldība.
Jābūt radošiem
«Pašvaldībai paldies, ka saņēmās. Tas nav tieši ieguldījums muzejā, bet pašvaldības īpašumā — vēsturiskā īpašumā. Protams, mēs priecātos, ja šāda nauda būtu muzeja attīstībai, bet arī šādi esam gandarīti,» piebilst direktors.
Darbu apjoms ir iespaidīgs — pamati jāatsedz kā no ārpuses, tā arī no iekšpuses. Tas nopietns darbs gan būvniekiem, gan muzeja darbiniekiem, jo pagrabstāvā esošajām lietām jāatrod vieta citur. Muzeja direktors pastāsta, ka pašlaik ēkā izmantojami ap 600 kvadrātmetri, bet realitātē būtu nepieciešami ap 2000. «Mums jāpieiet radoši,» saka Jaunzems-Pētersons.
Šajā projektā atjaunos arī balkonu, no kura jānoņem laika gaitā «uzaudzētās» liekās kārtas. Tiks sakārtota arī lietus ūdeņu novadīšana, lai mitrums vairs neapdraudētu pamatus un sienas. Plānots, ka visi būvdarbi būs pabeigti līdz nākamā gada augustam.
#SIF_MAF2025
