Šogad Talsu novada pašvaldības vēlēšanās dalību pieteikušas astoņas partijas ar 164 kandidātiem, no kuriem ievēlēsim vien 19. Aicinājām uz sarunu pārstāvjus no katras partijas, lai uzdotu mūsu sagatavotos un lasītājus interesējošos jautājumus par novada attīstību un deputātu darbu.
— Ko jūs darīsiet, lai deputātu starpā vairs neveidotos konflikti?
Dainis Karols (ZZS): — Esam ļoti pateicīgi Talsu novada iedzīvotājiem, ka viņi balso par dažādām partijām. Mēs neuzskatām to par trūkumu, jo savā ziņā tas ir demokrātijas paraugs. Svarīgākais jautājums ir, kāda pēc tam ir sadarbība, kad partijas un konkrētās personas domē tiek ievēlētas. Iepriekšējos sasaukumos sadarbības modelis un mēģinājumi ir bijuši dažādi. Mēs redzam, ka deputāti maina partijas, tie, kuri ir bijuši opozīcijā, pēkšņi ir pozīcijā un otrādi. Nākotnē vienīgais veids, kā es redzu risinājumu, ir atklāta un tieša saruna. Tas ir attiecībā uz jebkuru jautājumu. Mēs pēdējā laikā, pēc krīzes, esam mēģinājuši parādīt to, ka deputāti, neskatoties uz dažādiem viedokļiem, spēj pieņemt lēmumus.
Sandra Pētersone (NA): — Es domāju, ka visi cilvēki, kas vēro mūs ekrānos un seko mūsu darbam, ir noguruši no tā, kas notiek domes un komiteju sēdēs. Manuprāt, mums visiem kopā vajadzētu saprast, ka, ja mēs patiešām vēlamies pacelt novadu un strādāt kopā, tad mums arī ir jāsastrādājas. Mums neapšaubāmi ir jāsāk katram pašam ar sevi, ar to, kādā veidā mēs savstarpēji sarunājamies — vai spējam to cieņpilni, pieņemt atšķirīgus viedokļus. Jo pat viedokļu dažādībā, ja mēs spējam sadarboties, ir iespējams nonākt pie labākā rezultāta. Tāpēc, manuprāt, tas ir pirmais darbs, kas mums visiem ir veicams pēc vēlēšanām. Mums ir jāsēž pie viena galda, jānonāk pie svarīgākajām lietām, ko mēs vēlamies sasniegt, un tad jārunā ar cilvēkiem. Mēs esam sapratuši, kā varam strādāt saliedēti.
Andis Āboliņš (LZP): — Manuprāt, ir vairāk jārīko deputātu neformālās tikšanās, jo pēdējās divas nedēļas pierādīja, ka mēs visi varam apsēsties pie viena galda, runāt par investīciju plānu, kā arī varam vienoties. Šādas neformālās tikšanās bez kamerām ir jāturpina, jo, ja mēs gribam, mēs varam sastrādāties. Bet, kad esam publiskajā telpā, tad kaut kas mazliet izmainās. Iespējams, vairāk savstarpēji jāveido diskusijas.
Aldis Pinkens (JV): — Es arī piekrītu tam, ka deputātiem būtu jāstrādā ārpus domes sēdēm neformālās sanāksmēs, bet nelaime ir tāda, ka nekāds kopdarbs nevar sanākt, ja mēs šajās sarunās izrunājam vienu, bet domes sēdē viss ir apgriezts kājām gaisā. Tas mums nozīmē to, ka tā ir butaforiska sadarbība. Stāstu, ka mums ir jāvienojas un jāiet uz kopīgu mērķi, dzirdēju jau 2021. gadā, bet ir personālijas, kas neļauj šo principu ievērot, un, tiklīdz kā rodas kāda iespēja atdot vai iedot krēslu, pie vārda neviens vairs neturas. Es uzskatu, ka jāturas pie vārda, nevis pie krēsla nenoliedzami visiem, arī man.
Lauris Pīlēģis («Mēs — Talsiem un novadam»): — Sākumā ir jāizveido komanda, kas ir gatava strādāt un veltīt laiku novada attīstībai. Ir jāspēj strādāt arī ārpus darba laika, ko es domāju tieši par lēmējvaru, lai pēc tam var dot skaidrus uzdevumus izpildvarai. Mēs ļoti bieži kavējam laiku, domes sēdēs diskutējot un cīnoties, tanī pašā laikā izpildvara nevar strādāt, jo viņiem pie šīm diskusijām ir jābūt klāt. Ir jābūt skaidram redzējumam par to, kur mēs vēlamies būt, jo tajā brīdī, kad tiek nodefinētas pamata līnijas un nostādnes, kurā virzienā mums jāiet, ir grūti atkāpties un sākt vilkt uz kādu atsevišķu personu vai loku interesēm. Tātad jānodefinē pamata funkcijas. Protams, ir jāmāk arī piekāpties. Pēdējos gados esam redzējuši dažādas ambīcijas, kuras ir pamatotas un nepamatotas, bet viss vienmēr atduras pie atsevišķu cilvēku personālijām. Līdz ar to nomainās koalīcija ar opozīciju utt.
Ansis Bērziņš («Talsu novada attīstībai», «Latvijas attīstībai»): — Viens no klupšanas akmeņiem šobrīd Talsu novada pašvaldībai pēdējo divu sasaukumu laikā ir kūtrā lēmumu skaidrošana un iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā. Es domāju, ka tā varētu būt atbilde arī iekšējai domes, deputātu un partiju sadarbībai. Viens no pārmetumiem ir tieši par to, ka kaut kas tiek norunāts, pēc tam pieņem kaut ko citu, nav saprotams, kas tiek pieņemts un kāpēc. Es pieļauju, ka arī robeža starp koalīciju un opozīciju tādā gadījumā nebūtu tik skaidra un deputātiem vienmēr nevajadzētu būt pozīcijā, ka kādam ir jābūt «pret» vai «par» kaut ko. Es uzskatu, ka tā ir daļa no iemesla, kādēļ veidojas kašķi, jo automātiski tiek radītas frontes līnijas. Tas, ka partijas ir vairākas, manuprāt, ir ļoti labi un svarīgi, bet ir jāmeklē veids, kā kopīgi iet uz vienu mērķi.
Maija Dubro (LPV): — Manuprāt, pozīcija un opozīcija rodas tad, kad nav stipra līdera. Kad visas lietas, kur ir jāpieņem lēmums «par» un «pret», nav izrunātas jau darba gaitā, komiteju sēdēs. Uz domi izejot, šim viedoklim, manuprāt, ir jābūt vienotam. Tad, ja šie strīdi, skaidrošanās un argumentu pierādīšana nav notikusi iepriekš, rodas domstarpības domes sēdes laikā, kas, manuprāt, pilnīgi un galīgi nedara slavu. Tad, ja mēs sākam publiski strīdēties un pierādīt savu taisnību, tas vairs nav diplomātiski.
Romunds Brālis («Suverēnā vara», «Apvienība jaunlatvieši»): — Uzskatu, ka visa pamats ir iedzīvotājs un gan izpildvarai, gan lēmējvarai būtu jāstrādā iedzīvotāju interesēs, aizstāvot viņus, bet ideālā variantā, ja deputāti tiek ievēlēti, katram būtu jāpārkāpj pāri savam iekšējam ego, lai varētu strādāt vienoti. Ideālā variantā nevajadzētu būt koalīcijai un opozīcijai, bet lai visi strādātu vienā komandā ar cēlu mērķi — novada attīstībai, labklājībai un izaugsmei.
— Talsu novadā optimizācija šobrīd ir pabeigta vai tā būs jāturpina?
A.Ā.: — Es domāju, ka nav pabeigta. Manā skatījumā Saldus novads ir piemērs citiem novadiem, kā ir jāstrādā, jo tur administrācijā ir aptuveni 100 darbinieku, mums šobrīd ir 150. Es uzskatu, ka mums šogad administrācijā ir jāveic funkciju audits, jāsaprot, ko kurš cilvēks dara un ko ir iespējams uzlabot. Mums noteikti jāņem labie piemēri no citiem novadiem. Es domāju, ka jāsāk ir ar administrāciju, un tad mēs varam pārskatīt iestādes.
S.P: — Es negribētu atkal piedzīvot pagājušā gada situāciju, kurā mēs atradāmies, un ātrumu, veidu, kādā mums bija jāveic optimizācija, lai stabilizētu situāciju. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar funkciju auditu, kam šogad ir paredzēts finansējums. Jāpaskatās, vai ir kādas funkcijas, no kurām mēs šobrīd varam atteikties, jo resurss ir tāds, ar ko mēs bieži vien nespējam atbildēt uz iedzīvotāju vēstulēm, kur ir sakrājušies darbi, kas nav izdarīti. Tieši tāpēc es nedomāju, ka mums šobrīd kaut kādā veidā administrācija ir vēl vairāk jānoslogo. Protams, es vēlētos, lai pārvalžu vadītāji, kuri ir sākuši strādāt, paskatītos uz savām jomām, kas ir arī bibliotēka un kultūra, jo tur ir iespēja strādāt efektīvāk.
D.K.: — Manā skatījumā optimizēšana nav pašmērķis. Mūsu mērķim ir jābūt kvalitatīvam pakalpojumam, un tas prasa zināmus resursus.
L.P.: — Ir skaidrs, ka pašvaldībai ir likumā noteiktas funkcijas, kas tai ir jāpilda. No tām mēs nevaram atteikties. Šeit būtu jāvērtē, kā mēs to varam darīt efektīvāk, — jāskatās IT risinājumos. Paskatoties budžetā un kopumā, kā mēs varam ilgtermiņā izdzīvot un strādāt, viennozīmīgi ir skaidrs, ka izdevumu sadaļa pašvaldībai būs jāmazina. Jautājums, kur mēs šo meklējam. Visticamāk, tā arī būs sadaļa attiecībā uz darbinieku skaitu.
— Vai jūs redzat, kur pašvaldība varētu palielināt ieņēmumus?
A.B.: — Lielākais pašvaldības ieņēmumu avots ir Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, līdz ar to primārais, uz ko pašvaldībai ir jākoncentrējas — kā noturēt esošos iedzīvotājus Talsu novadā un varbūt arī piesaistīt jaunus. Es tomēr ticu, ka Talsu novads ir ģeogrāfiski pietiekami izdevīgā un vizuāli piesaistošā vidē, lai ģimenēm gribētos šeit pārcelties un dzīvot mūsdienu apstākļos, strādāt attālināti tai skaitā. Lai to nodrošinātu, ir jābūt minimālajai infrastruktūrai — bērnudārziem, labam ceļu stāvoklim utt. Otrs — jāskatās, kur mēs varam piesaistīt jaunus uzņēmējus. Pašvaldībai jābūt gatavai ar padomu atbalstīt tos iedzīvotājus, kuri grib uzsākt vai paplašināt uzņēmējdarbību, kas būtu arī viens no veidiem, kā palielināt iedzīvotāju skaitu un ieņēmumus pašvaldībai.
R.B.: — Atbalsts uzņēmējdarbībai — viss no pašvaldības puses, ko vien var sniegt. Šajā jautājumā jāskatās ne tikai 10 gadus uz priekšu, bet ilgāk. Tas ir saistībā ar lieliem būvobjektiem, iecerēm mūsu novadā. Piemēram, Valpenes vēja parks. 10, 15 gadi ir šī objekta darbības ilgums, un pēc tam, kā pierāda Skandināvijas, Rietumeiropas prakse, — bankrots. Tas, ko darīt ar šīm degradētajām teritorijām tālāk, atkal paliks uz novada un pašvaldības pleciem. Vai tādā degradētā vidē cilvēki vēlēsies braukt dzīvot? Ir diezgan prātīgi jāizvērtē visas iespējas, ko uzņēmējdarbība piedāvā. Gadiem ilgi Talsos priekšvēlēšanu kampaņās ir pieminēts ceļš Valdemārpils—Roja. Manā uztverē uzņēmējdarbībai svarīgāk ir sakārtot ceļu no Mērsraga līdz «VikaWood», it sevišķi pie Ķūļiem, ņemot vērā intensīvo satiksmi tur.
M.D.: — Iedzīvotāji ir tie, kuru labklājība ir vienīgais avots, no kā varētu palielināties pašvaldības budžets. Šī labklājība ir infrastruktūra, pakalpojumu grozs, kas ir nepieciešams, lai cilvēks šeit justos labi un paliktu dzīvot un strādāt. Tas ir — sākot no bērnudārza līdz veco ļaužu aprūpes namiem. Šeit ir ļoti daudz darba, kas jāveic deputātiem.
A.P.: — Pašvaldībai spēja palielināt savu ieņēmumus nav tik liela, bet man ir skaidrs tas, ka pašvaldība sniedz pakalpojumus, iznomā savu zemi un telpas, kur nomas maksas bija jāpārskata jau sen, jo dažas no tām ir spēkā jau padsmit gadu. Sanāk, ka pašvaldība šobrīd negūst tos ienākumus, kādus vajadzētu. Īsā termiņā runa ir par nevajadzīgo īpašumu atsavināšanu, bet tos, kurus mēs varētu iznomāt, ir strauji jāvirza nomāšanai, jo uzņēmējiem ir vajadzīgi īpašumi, kuros attīstīties. Tie ir pašvaldības ieņēmumi no vienas puses un izdevumu mazināšana no otras puses. Pašvaldība gadā maksā 120 000 eiro par neapdzīvotiem dzīvokļiem, es teiktu, ka strauji kaut kas ir jārisina.
— Vai redzat, ka jauno apvienoto pārvalžu modelis darbojas efektīvi, vai to būtu jāpārskata?
A.P.: — Pilnīgi noteikti jāpārskata, jo sākotnēji man šis modelis dažādu iemeslu dēļ negāja pie sirds. Iespējams, tāpēc, ka pats esmu no vietas, kuru var uzskatīt par nomali, un zināju, ar ko tas var beigties, ja šo modeli vadīs vāji. Arī iedzīvotāji ir izteikuši savas pretenzijas, kā funkcionē šī reforma.
L.P.: — Viennozīmīgi ir jāizvērtē modelis, kāds ir šobrīd, bet es neesmu par to, ka mums atkal ir jātaisa kārtējā reforma, reorganizācija, jo nebeidzamās reorganizācijas nogurdina mūs pašus kā resursu kopumā, kā arī iedzīvotājus. Ir jāizvērtē, kuras ir vājās vietas šajā modelī, un tās jānostiprina. Tad mēs varam jau ilgākā termiņā novērtēt, vai pats modelis ir jāmaina.
A.B.: — Mēs šobrīd domājam, ka kaut ko steidzīgi reorganizēt nevajadzētu, bet teikt, ka viss ir kārtībā, arī nevaram, jo teritorijas apvienības ir par lielu. Ir jāpavērtē, kas no esošā strādā, un tad ir jāpieņem lēmums, vai kaut ko mainīt vai apstiprināt esošo kārtību.
M.D.: — Es arī uzskatu, ka sākumā ir jāizvērtē esošais modelis, bet es domāju, ka modelis jebkurā variantā var strādāt efektīvi, ja pārvalžu vadītāji atrodas savās vietās. Šeit ir ļoti liela nozīme personālijām. Pārvalžu vadītājiem ir iespēja gūt atbalstu no iedzīvotāju padomēm. Manuprāt, teritorijas nav šķērslis labai pārvaldībai apvienībās.
A.Ā: — Ja mēs veiktu kādas izmaiņas, tad, iespējams, tikai Sabiles un Stendes apvienības pārvaldē, jo tur ir divas pilsētas vienā apvienībā. Es uzskatu, ka pārējais novads var strādāt šajā modelī. Šobrīd ir pāragri par to runāt.
S.P.: — Es domāju, ka mums ir jādod laiks šim modelim iestrādāties, un tad, kad kāds laiks būs pagājis, mēs spēsim novērtēt, kas ir uzlabojams. Noteikti piekrītu viedoklim, ka svarīgi ir iestāžu un pārvalžu vadītāji, jo, ja pārvaldes vadītājs ir savā vietā, tad viss notiek un visu var pārdomāt, izdarīt. Mums ir svarīgas iedzīvotāju padomes, kuras jāizveido pēc iespējas ātrāk, atmetot visus birokrātiskos šķēršļus, kas bija sākotnēji iestrādāti noteikumos.
D.K.: — Mūsu starpā lielākā diskusija bija par Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes izveidošanu. Arī mēs piekrītam viedoklim, ka ir jādod laiks iestrādāties, jo pārlieku biežas reformas neved pie laba rezultāta.
R.B.: — Nedarot neko, mēs neuzzināsim, kā tas strādā. Reforma ir jāīsteno, bet tajā pašā laikā tas ir ļoti atkarīgs no pārvalžu vadītājiem un viņu komunikācijas ar vietējiem iedzīvotājiem. Ļoti labs piemērs ir Stende, kur ir Whatsapp grupa, kurā ir pievienots pārvaldnieks. Tur uzreiz parādās visas problēmas un pārvaldnieks ir lietas kursā. Tas ir ideāls variants jebkurā pagastā.
— Vai esat sapratuši, ka multihalle ir projekts, ko nevaram pacelt, un vai ieguldītā nauda ir palaista vējā?
A.Ā.: — Šis ir smags jautājums, jo es, protams, esmu par sportu. Es ļoti vēlētos, lai Talsos ir šāda iespēja, jo pats esmu trenējies hokejā Talsu ledus hallē un gribētu, lai arī maniem bērniem ir iespējas modernā vidē trenēties peldēšanā un, iespējams, hokejā. Bet es esmu arī par pieturēšanos pie realitātes. Vajag saprast, ko mēs kurā brīdī varam atļauties. Šobrīd Talsu novada pašvaldība to nevar, līdz ar to šis jautājums ir atlikts tālākai nākotnei. Nauda ir ieguldīta, uz mērķi ir jāiet, bet šobrīd es neredzu tam segumu.
D.K.: — Šajā sasaukumā mēs saskārāmies ar finanšu krīzi, un tad arī diskutējām par to, ko mēs varam garantēt un par ko uzņemties atbildību. Multihalle šajā un iepriekšējā sasaukumā bija vairākās partiju programmās, bet īsti nemācējām pavirzīties uz priekšu. Šobrīd mēs to nevaram atļauties. Ja mēs vēlamies vienmērīgu novada attīstību un finansējumu pagastos vai tomēr realizēt vienu projektu, ir jāizvērtē prioritātes. Patlaban mums jātiek galā ar esošajiem uzdevumiem.
L.P.: — Ja mēs to būtu realizējuši dažus gadus atpakaļ, tad es teiktu, ka viennozīmīgi jā. Mums šāds objekts būtu nepieciešams, jo mums ir tradīcijas hokejā un tāpat ir nepieciešama peldētprasme gan veselībai, gan drošībai. Bet šim jautājumam ir jāpieiet diezgan pragmatiski, saprotot, vai mēs to šobrīd varam atļauties un kāds ir pienesums. Tajā brīdī, kad viss salikts un aprēķināts — arī izdevumi, kas būs nepieciešami turpmākos gadus — šobrīd šādu projektu realizēt nevaram. Iespējams, to var darīt citādāk, lai nonāktu līdz rezultātam.
S.P.: — Mums ir jāstrādā tā, lai mēs to reiz varētu atļauties. Mums ir jāattīsta uzņēmējdarbība, jārada vide, kur ir jaunas, labi apmaksātas darba vietas, jādara viss, lai radītu šādus objektus Talsos.
M.D.: — Tas nav vienīgais objekts, kas ir ierakstīts attīstības plānos un palicis tikai uz papīra. Manuprāt, kaut kādā momentā ir trūkusi politiskā griba šos projektus realizēt. Izpildaparātam būtu jāstrādā elastīgāk, lai nepieļautu šos lielos laika atgriezumus un situācijas, kad jāpārstrādā projekti. Šeit nedaudz vairāk bija vajadzīgs piestrādāt organizatoriski un veicināt savu politisko gribu šo pasākumu izdarīt. Tas, ka pašreiz esam nonākuši pie situācijas, ka nav līdzekļu šo projektu realizācijai, nebūt nav tikai Talsu novadā, tas ir visur. Mēs šobrīd piedzīvojam sekas visam, kas ir nokavēts.
R.B.: — Šobrīd viennozīmīgi mēs saprotam, ka šādi objekti var pastāvēt tikai uz subsīdijām, tie paši nepelna. Nav mums tāda iedzīvotāju blīvuma novadā, lai pilnvērtīgi nodrošinātu apmeklētību, lai objekts pelnītu un pastāvētu pats. Šobrīd viennozīmīgi — nē!
A.B.: — Mūsu nostāja arī šobrīd ir nē, bet nevis tāpēc, ka slikta ideja vai ka mums to nevajag, bet tāpēc, ka mēs to nevaram atļauties. Tā cena, kas par multihalles projektu būtu jāmaksā, ir dārga. Mums tā vārdā nāktos atteikties no kā cita, varbūt prioritārāka. Es uzskatu, ka tas nav tā vērts. Tas, ko vajag paturēt prātā — jomas, kur mums ir iestrādes. Piemēram, hokeja jomu šobrīd būtu žēl pazaudēt, bet tas ir atsevišķs segments, kur var meklēt citādus risinājumus. Arī peldēšanai var skatīt citus risinājumus. Neskatīt to kā vienu milzu burbuli, bet šobrīd mēģināt risināt atsevišķi. Mūsu nostāja — turam acis vaļā un nelaižam garām iespēju, ja tāda nāk, bet mērķtiecīgi uz šo mēs noteikti nedosimies.
A.P.: — Mans viedoklis ir pretējs. Ja Talsu novada dome reiz ir pateikusi, ka mēs uz šo objektu ejam, visām pārējām domēm uz to ir jāiet. Situācija var mainīties, kaut kas var kļūt prioritārāks, pēc kaut kā vajadzība var beigties, bet to nevar izlemt deputāta personīgais viedoklis, ka nevajag. Ja nē, domes vadība sauc visus kopā, diskutējam, atceļam iepriekšējos domes lēmumus, aizmirstam par halli, netērējam līdzekļus, ejam uz citu hokeju, baseinu. Bet nevar šo darīt personīgo viedokļu līmenī. Ja dome ir pieņēmusi lēmumu, ka mums vajag, tātad mums vajag!
/Foto: Edgars Lācis/
#sif_maf2025
