Laikraksta «Talsu Vēstis» organizētās pašvaldību vēlēšanu diskusijas otrajā daļā kandidāti uzdeva jautājumus viens otram un atbildēja uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem.
Lauris Pīlēģis («Mēs — Talsiem un novadam») uzdeva jautājumu Maijai Dubro («Latvija pirmajā vietā»): — Jūs savā programmā rakstāt, ka uzlabosiet iedzīvotāju pārvietošanās iespējas, attīstot inovatīvus mobilitātes pasākumus, paplašinot sabiedriskā transporta un dzelzceļa pakalpojumus. Kas varētu būt šie inovatīvie mobilitātes pasākumi un kā paplašināsiet dzelzceļa pakalpojumu?
M.D.: — Izveidosim elektroautomobiļu uzlādes stacijas, jo ne visur tās ir. Tāpat mēs bez iedzīvotāju padomes piekrišanas nevēlamies sašaurināt sabiedriskā transporta pakalpojumus, noņemt vai izveidot tādus reisus, kas neapmierina iedzīvotāju prasības. Dzelzceļa satiksmes atjaunošanas jautājums nav risināms tikai viena novada ietvaros, šeit mēs domājam par starpnovadu sadarbību un diskusiju par līniju Rīga—Ventspils.
M. Dubro uzdeva jautājumu Andim Āboliņam («Latvijas Zaļā partija»): — Vai jūsu balsojums par vēja parku «Valpene» darbības uzsākšanu bija sabiedrības un iedzīvotāju akceptēts?
A.Ā: — Par vēja parkiem bija sabiedriskās apspriedes. Protams, ir daļa iedzīvotāju, kas iebilst, bet es uzskatu, ka vēja parki ir zaļā enerģija, izņemot lielo betona pamatu, kas ir ierakts zemē. Mums bija tikšanās ar klimata un enerģētikas ministru, un viņš izteicās, ka elektrības cenas varētu būt ļoti zemas, ja šie parki tiks realizēti. Es atbalstu pārdomātu parku izveidi, iespējams, ne tik lielā apmērā, kā tie šobrīd plānojas. Tas ir pārskatāms jautājums. Galvenais, lai netraucē iedzīvotājiem, lai kādā privātmājā «ēna negriežas» saulainā dienā. Man galvenais, lai viss ir pārdomāti un izsvērti, kā šīs vēja turbīnas attīstīt un būvēt.
A. Āboliņš jautājumu adresēja Ansim Bērziņam («Talsu novada attīstībai», «Latvijas attīstībai»):— Pagājušā gada dzimstības dati ir ļoti kritiski. Kāds ir jūsu partijas redzējums — ko pašvaldība var darīt, lai uzlabotu šo statistiku?
A.B.: — Ir viena lieta, ko mēs neesam iekļāvuši programmā, jo pagaidām vēlamies ar to palikt piesardzīgi. Bet mēs, līdzīgi kā citas partijas, uzskatām, ka bērnu piedzimšanas pabalsts ir jākāpina. Man šķiet ļoti interesanti, ka vairākas pašvaldības ir veikušas aprēķinus, ka izmaksātais bērnu piedzimšanas pabalsts, ienākot jauniem iedzīvotājiem novadā, finansiāli atmaksājas. Tāpat es uzskatu, ka Talsu novads ir vieta, kam ir potenciāls piesaistīt ģimenes, lai mēs pārceltos uz dzīvi šeit. Pats esmu piemērs tam, ka pēc 18 gadu dzīves Valmierā, vienā no Latvijas bagātākajām pilsētām, ar lielu prieku atgriezos dzimtajā Sabilē un atvedu trīs bērnus. Mums ir klusi jācer, ka šis ir tikai tāds vilnis uz leju un ka tas dabīgi valstī ies uz augšu. Tur noteikti ir jāstrādā valstij, taču mums ir jābūt klātesošiem šajos procesos, jo tās arī ir mūsu intereses, lai valsts mērogā demogrāfijas politika tiktu veicināta, stiprināta un iedzīvotāju skaits Latvijā pieaugtu.
A. Bērziņš savu jautājumu uzdeva Dainim Karolam («Zaļo un Zemnieku savienība»): — Kā jūs pats vērtējat, kas ir galvenie sasniegumi pēdējā gada laikā jums kā mēra vietniekam administratīvo jautājumu jomā?
D.K.: — Pēdējā gada laikā Talsu novada dome izkļuva no krīzes. Ja tā nebūtu, šī diskusija būtu pilnīgi lieka — mēs nevarētu skatīties nākotnē. Tāpat esam uzsākuši veidot iedzīvotāju padomes. Protams, ir gājis dažādi, bet šis process ir iekustējies, un ceru, ka šogad viss veiksmīgi tiks pabeigts. Mēs spējam atrast spēku un vienoties par 2025. gada budžetu.
D. Karols jautājumu adresēja Aldim Pinkenam («Jaunā Vienotība»): — «Jaunās Vienotības» deputātu kandidāti šajā sasaukumā vadīja domi, kur mēs nonācām pie 8,3 miljonu eiro iztrūkuma. Ko jūs darītu citādāk, lai mēs nenonāktu šādā situācijā?
A.P.: — Vēlos atgādināt, ka tajā brīdī pašvaldību vadīja LZP. Es uzskatu, ka reformām, optimizācijām un administrācijas pārbūvei bija jānotiek jau 2021. gadā. Līdzko izveidojās jaunais novads, bija momentā jāķeras pie administrācijas un visu iestāžu pārskatīšanas, auditēšanas un optimizācijas. Mēs 2023. gadā sākām ar dažu iestāžu reorganizāciju, kas bija solis pareizā virzienā, bet pārāk lēni, lai mēs varētu teikt, ka tas tika izdarīts labi. Tā ir mūsu visu nolaidība vai nepietiekami ātrā reakcija.
A. Pinkens vaicāja Sandrai Pētersonei (Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»): — Programmā aicināt atcerēties par savām saknēm, pieminat, ka ir svarīga vēsture utt. Kādēļ nebalsojāt par to, lai pārvalžu nosaukumos tiktu ietverti arī visu mazo pagastu nosaukumi, kas ļautu tiem saglabāt savu identitāti?
S.P.: — Manuprāt, Talsu novads patiešām ir bagāts ar skaistām vietām un teritorijām. Katrai vietai pavisam noteikti ir sava identitāte un savs īpašais. Bet uzskatu, ka nosaukumiem jābūt gana lakoniskiem, lai mēs tos varētu kompakti ietvert kādos dokumentos un tamlīdzīgi, bet tas neizslēdz to, ka šīs vietas pastāv. Manuprāt, nosaukumam nav tik liela nozīme.
S. Pētersone jautāja Romundam Brālim («Suverēnā vara», «Apvienība jaunlatvieši»): — Jūs rakstāt, ka pārstrādāsiet atalgojuma sistēmu, iznīcinot dubultā aprēķina tradīcijas. Ko jūs ar to esat domājuši un kāds ir virziens, kādā jūs gatavojaties iet, ja būsiet pie varas?
R.B.: — Ja mēs būsim pie varas, tad būs pieeja visiem skaitļiem. Samazinot izdevumus administratīvajā korpusā, ir iespējams rast papildu līdzekļus citās jomās, kur tas vajadzīgs. Izejot no skaitļiem, kas būs pieejami, būs iespējams saprast, ko var pārstrādāt, mazināt vai uzlabot.
R. Brālis jautājumu uzdeva L. Pīlēģim: — Iepriekšējā Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā jūsu partija gāja vienā sarakstā ar «Progresīvajiem», kas atbalsta 113 sociālos dzimumus, viendzimuma laulības. Jūsu sociālajos tīklos viens no stūrakmeņiem ir stipra ģimene. Kāda jūsu izpratnē ir stipra ģimene?
L.P.: — Viņu programmās un ideoloģijā ir ne tikai dzimumu, bet arī sociālā atbalsta jautājumi un lietas, kas mums ir pieņemamas, bet, ņemot vērā, ka viņiem primārais ir apreibinošu vielu legalizācija, dzimumu jautājumi utt., mēs sadarbību beidzām. Neatbalstām, ka uz to tiek likts uzsvars. Stipra ģimene ir ģimene, kurā ir vecāki, kuri spēj audzināt bērnus atbilstoši tradīcijām, morāles un citām normām.
— Iedzīvotāji jautā, ko jūs, deputāti, esat darījuši, lai būvniecības stadijā esošajā katastrofu centrā izvietotu bumbu patvertni, un vai atbildīgajām ministrijām ir pieprasītas izmaiņas celtniecības projektā, pieprasīts papildu finansējums?
A.Ā.: — Mēs īsti neko nevaram ietekmēt, jo tas nav pašvaldības projekts. Man ir bijusi tikšanās gan ar aizsardzības ministru, gan ārlietu ministri. Es varu apgalvot, ka šobrīd mūsu valstij tiešu militāru draudu nav. Protams, sekosim līdzi situācijai, bet vēlos nomierināt iedzīvotājus, ka šobrīd satraukumam nav pamata.
D.K.: — Projekta izstrādes sākotnējā stadijā nebija norādīts, ka tur būs atsevišķa patvertne iedzīvotājiem. Ja mēs skatāmies uz visu novadu kopumā, patvertnes ir apzinātas, mums ir sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem. Patvertnes šobrīd nav aprīkotas pienācīgā kvalitātē, bet šim nolūkam ir finansējums, un šogad valsts atvērs vairāku miljonu programmu, kur arī pašvaldības varēs pieteikties, un, iespējams, pat samazināsies Ministru kabineta noteikumos nepieciešamās prasības, lai patvertnes būtu vairāk pieejamas.
A.P.: — Pašvaldībai ietekme par to, kas notiek katastrofu centrā, ir minimāla, jo tie ir projekti, kuri ir pietiekami seni, lai tos nevarētu mainīt tā, kā šobrīd vajadzētu mums. Tas, ko mēs darīsim — attīstīsim esošās patvertnes vai pielāgosim tās vietas, kuras varētu tikt izmantotas šādam mērķim. Prieks dzirdēt, ka šobrīd militāru draudu nav, bet es domāju, negaidīsim to brīdi, kad pēkšņi tādi var būt. Mums ir jābūt gataviem jebkurā gadījumā.
S.P.: — Manuprāt, tas, kur pašvaldība ieguldīja lielu darbu, bija, lai šis katastrofu centrs Talsos būtu. Tas jau ir ļoti labi. Skaidrs, ka šajā jautājumā, kas ir saistīts ar patvertnēm, pašvaldība noteikti iesaistīsies, lai tās uzlabotu, bet tikpat svarīgi man šķiet, ka mums ir jāstrādā ar iedzīvotājiem, lai viņi zinātu, kur griezties, kādas ir iespējamās iesaistes. Tikpat svarīgi ir uzturēt darboties spējīgu kritisko infrastruktūru. Tāpat mēs varam stiprināt pašvaldības policiju, piemēram, palielinot videokameru skaitu, kas mums dotu iespēju operatīvi reaģēt dažādās situācijās.
L.P.: —Attiecībā uz civilo aizsardzību, ir ļoti svarīgas ne tikai kara briesmas, bet arī citas, piemēram, laikapstākļu ietekmē radītas briesmas. Ir jāinformē cilvēki, kā rīkoties šādās situācijās. Kā informēt cilvēkus, kur atrodas patvertnes, — vai informāciju izlikt plaši pieejamu visiem, vai tomēr nē? Te ļoti dalās domas, bet brīdī, kad tas būs nepieciešams, cilvēkiem jāzina, kur iet un kā rīkoties. Te jāstrādā pašvaldībai. Man ir idejas, kā iedzīvotājiem nodot informāciju, lai tā neizplatītos tālāk. Ja būs iespēja, tad arī īstenosim.
— Kāds ir jūsu viedoklis par saules parkiem, īpaši par to, kas izveidots, iebraucot Talsos no Stendes puses?
D.K.: — Vairums saules paneļu parku atrodas uz privātas teritorijas. Es domāju, ka pašvaldībai nevajadzētu tik ļoti iejaukties privātajā biznesā, modelī vai attīstībā. Mēs nevaram aizliegt tikai tāpēc, ka mums nepatīk vizuālais skats.
R.B.: — Saules paneļi ir tas pats virziens, kas vēja parki. Gandrīz pusotra gada laikā ir ļoti daudz kas mainījies, un, ja mēs pagājušogad, apmeklējot publiskās apspriešanas, arī par vēja parkiem dzirdējām no amatpersonām tādus vārdus kā «energoneatkarības nodrošināšana», tad šogad jau, tiekoties konferencēs ar ministriem un Latvijas vēja asociācijas priekšsēdētāju, pēkšņi šie vārdi ir pazuduši. Arī «Latvenergo» pārstāvis gada sākumā apliecināja, ka ar jau esošajiem saules parkiem mēs nodrošinām to, kas nepieciešams. Es uzskatu, ka jauna celtniecība ir stipri jāizvērtē. Ja tas notiek uz privātas zemes, tad pašvaldība to nevar ietekmēt, bet aizlaist postā augstas kvalitātes lauksaimniecības zemes saules paneļu dēļ? Mēs latvieši esam arāju tauta. Tas ir mūsu asinīs un gēnos. Laižam postā paši savu pārtiku, kas ir kvalitatīva.
A.P.: — Man nav šaubu, ka katram ir nepieciešama zināma enerģētiskā neatkarība. Ir labi, ka iespējas un tehnoloģijas ir tik strauji attīstījušās, ka mēs varam lielu daļu no sev nepieciešamās elektroenerģijas saražot paši. Mums jārēķinās ar saules paneļu parkiem un jāpieņem, ka ir cilvēki, kas rada mūsu komfortu. Ir daudz jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad tie būs jāutilizē, bet domāju, ka tur ir paredzēti normatīvie akti, lai paneļus vienkārši neapraktu zemē. Paļaujos uz to, ka viss notiks likumīgi un dabai draudzīgi. Mēs nekā nevaram ietekmēt to, ko dara īpašnieks savā privātajā zemē. Es varu gribēt, lai tur aug kvieši, piemēram, bet, ja viņam izdevīgāk ilgtermiņā ražot elektroenerģiju, tad arī tā ir viņa attīstība.
L.P.: — Protams, labāk būtu, ja šajā vietā būtu zaļa zāle vai kvieši, bet tas ir privātīpašums, kur īpašnieks ir izlēmis spert šādu soli. Man gan vairāk ir svarīgi, lai valstī kopumā būtu stratēģija attiecībā uz atjaunojamajiem resursiem — cik kopumā mums vispār ir nepieciešama elektrība, kā mēs izskatāmies attīstībā kopumā. Tajā brīdī, kad mums ir skaidri šie parametri, tad varam runāt par vēja un saules parku attīstību. Mēs to palaižam brīvā tirgū, un tur katrs uzskata, ka var pelnīt pie nosacījuma, ka veidosies pārprodukcija. Kas par to samaksās? Visticamāk, tie būsim mēs. Pirms vairāk nekā gada sanāca parunāt ar zemkopības ministru, un es viņam teicu, ka nav īsti labi, ka mēs atļaujam parkus izvietot augstvērtīgās lauksaimniecības zemēs, kas rada cenas cēlumu un mūsu pašu lauksaimnieki šīs zemes nevar iegādāties. Šeit vajadzēja būt regulējumam, kur mēs nosakām to, ka šos parkus izvieto tikai lauksaimniecības zemēs, kas ir ar zemu baļļu vērtību. Diemžēl pašvaldība šeit neko nevar izdarīt, gaidām uz valsti.
A.B.: — Pašvaldības rokās nav ietekmēt, vai enerģija mums ir vai nav vajadzīga. Man personīgi vizuāli nepatīk, kā tas izskatīsies, iebraucot Talsos. Tieši tāpat es ar šausmām gaidu, kas notiks pie Tukuma pa ceļam uz Rīgu, kur šosejas malā briest vēl viens monstrs. Bet skaidrs, ka mēs bez tā neiztiksim.
M.D.: — Vizuāli šī vieta nav labākā, bet šai medaļai ir arī otra puse — ārzemju investīciju ienākšana Talsu novadā. Mani ne tik daudz satrauc ainava ar skaistajiem spoguļiem, kā turpat pretī esošie vecie grausti, kuri sagaida jebkuru iebraucēju gan Talsos, gan citās pilsētās. Ir ļoti daudz nesakārtotu teritoriju.
A.Ā.: — Man arī nepatīk, kā izskatās saules parks pie Talsiem. Man saules parks asociējas ar to, ka tam jābūt ar taisnām plaknēm. Ja paneļus uzliek pauguros un tie ir citādākā līmenī, tad ir ļoti nepievilcīgs skats. Visur, kur ir lielās elektrolīnijas, Kurzemes loks, apakšlīnijas un viss pārējais, tur arī veidosies šie parki. Arī pie Tukuma būs vairāki desmiti hektāru ar saules paneļiem, kur iepriekš bija skaista ainava. Tas vairs nebūs pievilcīgi videi.
S.P.: — Man arī nepatīk, kā tas izskatās, bet, runājot par risinājumiem, kā pašvaldība var to darīt — mums ir ļoti atbildīgi jāizturas pret teritorijas plānojumu, pie zonējumiem, kurā vietā mēs ko atļaujam. Iespējams, ka tādā veidā mēs varam šos jautājumus risināt.
— Ko jūs darīsiet, lai vienmērīgi sadalītu budžetu pilsētām un pagastiem?
S.P.: — Mums ir svarīga vienmērīga ilgtermiņa attīstība katrā teritorijā. Bet, ja skatāmies uz to, kā teritorijas pelna (kāds Iedzīvotāju ienākuma nodokļu apjoms ienāk no katras teritorijas), tas ir viens stāsts, bet reformas mērķis bija, ka mēs šos līdzekļus izlietojam tur, kur konkrētajā brīdī tas ir vairāk vajadzīgs. Es domāju, ka mums tomēr jāskatās uz to, kādas ir vajadzības un kādas ir problēmas, kas jārisina. Skaidrs, ka vairāku gadu garumā līdzsvars teritorijās ir jāatrod, bet primāri risinām tos jautājumus, kas ir īpaši svarīgi. Kā piemērs ir Sabile, kur nepieciešama pirmsskolas izglītības iestāde. Tā prasa gana daudz līdzekļu, un tas nozīmē, ka kaut kam mēs kādā brīdī līdzekļus piešķirsim mazāk.
A.Ā.: — Es arī atbalstu to, ka novadam ir jāattīstās vienādi, bet viedokļi dalās. Ir arī tādi cilvēki, kuri uzskata, ka tomēr Talsiem vajag vairāk, jo šeit ir vairāk iedzīvotāju, cilvēki no citām teritorijām brauc uz Talsiem. Skaidrs, ka kādā no vietām mums ir kāds lielāks projekts, kas jārealizē, bet mēs to nevaram izdarīt vienlaicīgi. Tāpēc cilvēkiem šķiet, ka visur kaut ko dara, bet pie viņiem nē.
M.D.: — Jebkura līdzekļu sadale ir atkarīga no tā, kādi objekti un priekšlikumi atrodas attīstības stratēģiskajā plānā. Līdz ar to ir jāsāk ar šī plāna pārdomātu izpildi termiņos. Līdz ar to līdzekļu pārdalē starp šiem objektiem ir ļoti daudz atkarīgs no iedzīvotāju vēlmēm un tā, kā šīs vēlmes tiek uzklausītas un kādā veidā novestas līdz stratēģiskā plāna sastādīšanas momentam. Es vēlos uzsvērt iedzīvotāju padomju nozīmi. Protams, līdzekļu nekad nepietiks visiem objektiem, bet, ja iedzīvotāji pratīs aizstāvēt savas intereses, tad arī šie objekti tiks ātrāk vai vēlāk realizēti.
A.B.: — Līdzsvarota budžeta sadale visā novada teritorijā mums šķiet ļoti svarīgs temats. Viens no pamatiem, lai mēs varētu kvalitatīvi strādāt, ir veikt pēdējo četru gadu plusu un mīnusu apkopojumu, ko katra teritorija nopelna, saražo un tērē. Tas nebūt nenozīmē, ka visu precīzi vajag arī izlietot, bet tas iedod bāzi, par ko mēs runājam, cik katrā teritorijā kas veidojas. Tas ir ļoti būtisks arguments, lai tālāk ar cilvēkiem runātu un pamatotu kādus lēmumus. Tāpat ir svarīgi saprast, ka ieguldījumi katrā teritorijā un dažādos virzienus ir jāskata desmit gadu un varbūt pat vēl vairāk gadu griezumā, jo tieši tāpēc ir lielais novads — lai mēs varētu spēkus apvienot, vienā gadā uzbūvēt bērnudārzu Sabilē, citā gadā atjaunot sporta halli Rojas vidusskolā, kas arī ir graujošā stāvoklī. Ir svarīgi, ka cilvēkiem ir skaidri redzams plāns vairāku gadu perspektīvā. Tas ir tas mērķis, uz ko mēs ejam, mums ir kopīgs redzējums, un mēs saprotam — labi, šogad ir jāpaciešas, jo nākamgad vai aiznākamgad viss notiks, mūsu drausmīgo tranzīta ielu Stendē pēc diviem gadiem salabos, es esmu gatavs paciesties. Tā, manuprāt, ir atslēga.
L.P.: — Ir jābūt skaidram redzējumam, kā mēs attīstāmies un kādā virzienā vēlamies iet. Ir jāuzliek akcenti, kur ir prioritātes. Stratēģija ir pamatā, un tad varam strādāt, lai ir konkrētība, kurā brīdī ko mēs attīstām. Man personīgi bija priekšlikums šajā sasaukumā par atsavināšanas naudām, kuras sadalītu pēc kritērijiem — pēc iedzīvotāju skaita, ceļiem, iestādēm utt., lai līdzekļi vienmērīgi tiktu izdalīti pa visu novadu, jo tas ir pašvaldības un valsts uzdevums pārdalīt līdzekļus. Bet tajā brīdī deputāti, kuri nāk no konkrētām vietām, šo priekšlikumu noraidīja. Mums ir jāpadomā, kurš ir par vienmērīgo attīstību brīdī, kad tas var skart katra konkrēto vietu.
A.P.: — Man šķiet, ka šī jautājuma avots varētu būt kādā no novadiem, ar kuru tika apvienots bijušais Talsu novads. Tie, manuprāt, visskaidrāk un visprecīzāk redz, ka viņiem šobrīd sanāk mazāk iespēju lielajā novadā, nekā laikā, kad viņi bija paši patstāvīgi. Talsu novadā diemžēl ir ierasts, ka tad, kad mums rodas kāda ātrā ideja, mēs to strauji ieliekam investīciju plānā un koncentrējam savus spēkus uz kādu šādu objektu attīstību. Tas īsti nenoved pie vienmērīgas attīstības. Mums ir plānošanas dokuments, un tā ir konstitūcija, kas jāņem vērā vienmēr. Tad, kad ir lieli objekti, ir skaidrs, ka kādam citam tajā brīdī nepietiks līdzekļu, bet tāpēc grafikam jābūt skaidram un tas nevar mainīties katru mēnesi tikai tāpēc, ka mums ir kāds jauns priekšlikums radies.
R.B.: — Stratēģiskajam plānam jābūt elastīgam un līdzsvarotam. Diemžēl pa šiem pēdējiem gadiem veiktā centralizācija uz novada centru ir pierādījusi pretējo efektu; tieši decentralizācija ir vajadzīga, lai pagasti, kas atrodas nomalēs, līdzvērtīgi saņemtu to pašu. Tas arī veicināja nomaļu, pagastu iztukšošanos — ir jārada apstākļi, lai cilvēki varētu pilnvērtīgi dzīvot pagastu nomalēs. Jābūt mazliet elastībai, jāspēj paskatīties pāri ekseļa tabuliņas maliņai.
S.P.: — Vēlos piebilst, ka mums ir dažādi pieņēmumi, bet, paskatoties atpakaļ, kas notika iepriekš Talsu novadā, tieši pilsēta bija tā, kas kliedza, ka ir noplucināta. Talsi, protams, ir lielākā apdzīvotā vieta, un šeit notiek lielākā kustība. Ir jādala līdzekļi vienmērīgi kopumā, bet ne mazāk Talsiem.
R.B.: — Es neteicu, ka Talsiem ir jāiedala mazāk, bet līdzekļus jādala līdzsvaroti pa visu novadu.
M.D.: — Šeit ir liela vajadzība pēc iedzīvotāju aktivitātes, jo iedzīvotāji, apvienojoties biedrībās un interešu grupās, var startēt projektos un piesaistīt dažādus līdzekļus. Palīdzēt pašvaldības budžeta realizācijai un objektu sakārtošanai katrā vietā. Šeit pašvaldības pienesums varētu būt attīstības nodaļas kapacitātes audzināšana, kas palīdz iedzīvotājiem, viņus izglīto šo projektu rakstīšanā, startēšanā un papildu līdzekļu piesaistē.
D.K.: — Mēs esam novads ar četrām pilsētām un 18 pagastiem. Agrāk tika teikts, ka Talsi ir lielākie cietēji, kas ir pamatoti. Otra lieta, pēc visām administratīvi teritoriālajām reformām mēs nedrīkstam pieļaut nomaļu efektu veidošanos, un es domāju, ka šajā sasaukumā ir darīts gana daudz, lai projektus realizētu ne tikai Talsos, bet visā novada teritorijā. Protams, veidi, kā piesaistīt līdzekļus, nav tikai pašvaldības budžets, ir arī Eiropas Savienības konta līdzekļi, ir arī partnerības projekti. Būtiskākais, ka ir iedzīvotāju padomes un biedrības, kas var pretendēt uz līdzdalības budžetu, kas būtu jāskata katrā pagastā, un pašiem jālemj par piešķirtajiem līdzekļiem, jo tas būs finansējuma avots, kas katru gadu pieaugs.
— Ir bažas, ka vēlētāju aktivitāte šogad būs zema. Vai jums ir ceļa vārdi vēlētājiem, kas vēl šaubās par savu izvēli?
L.P.: — Mēs aicinām iedzīvotājus paanalizēt, kas ir darbi, ko viņi vēlas redzēt, un cilvēki, kam viņi dod savu mandātu. Ir svarīgi izvērtēt, kurš kurā jomā ir spēcīgāks un kuri tiešām ir gatavi strādāt, runāt, vienoties un piekāpties iedzīvotāju interešu labā.
A.Ā.: — Man šķiet, ka Sabile ir ļoti labs piemērs, cik aktīvi viņi darbojas, lai piesaistītu vēlētājus un uzrunātu visus iet uz vēlēšanām. To aicinu arī es. Sarakstos ir pietiekami daudz cilvēku, gandrīz 200 kandidātu. Es domāju, ka noteikti katram iedzīvotājam ir vismaz viens cilvēks kādā sarakstā, kuru viņš zina. Tad aicinu aiziet vismaz par to vienu nobalsot un izdarīt savu izvēli.
R.B.: — Nav jau svarīgi, par ko tu aiziesi balsot, svarīga ir tava aktivitāte. Ja tu neesi aktīvs, tad ar kādām tiesībām tu nākamos četrus gadus vari pieprasīt kaut ko no pašvaldības? Ir jāiet, lai pašvaldība var strādāt savu iedzīvotāju labā.
A.B.: — Viennozīmīgi uz vēlēšanām ir jāiet. Tikko kādā sižetā izskanēja arguments, ka uz vēlēšanām neies, jo nav vērts un nevienam nevar ticēt. Bet domi jau ievēlēs tik un tā. Tas, ka tu neaiziesi uz vēlēšanām, nenozīmēs, ka domi neievēlēs un ka tiks mainīta konstitūcija vai valsts iekārta. Tikai aizejot uz vēlēšanām, tu vari kaut ko mainīt un panākt, lai domē būtu tie cilvēki, kuriem tu uzticies vairāk. Tas prasa tik maz, un šobrīd vēlēšanu sistēma to ļauj darīt no pirmdienas līdz sestdienai sev ļoti ērtos laikos.
M.D.: — Mūsu vēlētājs nav neizglītots. Viņš ļoti labi pārzina situāciju un prot vērtēt, bet priekšvēlēšanu laikā uzbāzība, viņa domu noskaņošana bieži vien noved pie pretējā. Nevar cilvēkam likt nākt balsot. Šeit ir liela nozīme tam, kā uzrunāt vēlētāju. Kas par daudz, tas par skādi. Tas ir jādara ļoti korekti, tāpēc mans vēlējums ir, tiekoties ar vēlētājiem, klausīties, ko stāsta viņi, lai mēs varam uzklausīt viņu domas un vēlmes.
D.K.: — Cik mēs paši esam gatavi, lai mūsu likteni lemj kāds cits? Tā ir mūsu atbildība, un tā arī es skatos uz vēlēšanām. Tā ir iespēja ietekmēt novadā notiekošo, savu likteni, tāpēc tam ir ļoti atbildīgi jāpieiet balsojot. Es piekrītu, ka mūsu vēlētājs ir gudrs un ir dažādi apstākļi, kāpēc viņš izdara savu izvēli, bet tā ir viņa izvēle. Es noteikti aicinu piedalīties vēlēšanās.
S.P.: — Viss, ko mēs katrs radām, ir kā mūsu pašportrets. Piemēram, kad stādām dobi, mēs izvēlamies augus, krāsas — tieši tāpat šis pašportrets veidojas sabiedrībā. Arī katrs deputāts ir iedzīvotājs. Lai varētu kopā priecāties par pašportretu, ir ļoti svarīgi vienoties par noteiktām lietām un vienam otru saredzēt, sajust, sadzirdēt un kopā radīt. Ļoti svarīgi būtu uzreiz pēc vēlēšanām vienoties ar sabiedrību par mums svarīgo.
A.P.: — Man nav skaidrs, kāpēc Talsu novadā ir apātiska un vienaldzīga attieksme pret piedalīšanos pārvaldes procesos. To apliecina arī iedzīvotāju padomju mikroskopiska aktivitāte, ka tajā brīdī, kad ļauj pašam iedzīvotājam iet un piedalīties, viņš to nedara. Forši, ka bija vietas, kur aktivitāte bija pietiekami liela. Varbūt cilvēki sapratīs, ka tam ir jēga un ka kopā visi varam izdarīt daudz. Ceru uz aktivitātes pieaugumu un ka cilvēkiem nav vienaldzība par to, kā viņi turpmāk dzīvos.
/E. Lāča foto/
#sif_maf2025
