Intervālā ēšana, atslodzes dienas, tievēšana pēc mēness fāzēm, Dikāna, Vidusjūras, Keto, griķu, pretiekaisuma un fleksitāriešu diētas… Veidu, kā cīnīties ar liekajiem kilogramiem, kļūst arvien vairāk, un, ja jāizvēlas — doties pie profesionāļa vai izmēģināt jaunāko, varbūt pat mazliet drastisko izaicinājumu, kas sola ātru rezultātu, — nav šaubu, ka izvēlē uzvaras laurus plūks diētas. Taču uztura speciāliste Žaklīna Kupča atgādina, ja gribam ilgtermiņā dzīvot kvalitatīvu un veselīgu dzīvi, konsultācija pie speciālista ir labākais solis ceļā uz to. Viņasprāt, uzturs ir pamatu pamats veselībai.
— Kāpēc paši par to ikdienā neaizdomājamies un nereti diēta šķiet ātrākais risinājums?
— Mums jāattīsta kritiskā domāšana un jālasa uzticami avoti. Internets ir pārpildīts ar uztura mītiem, brīnuma diētām un dezinformāciju. Dati rāda, ka sešiem no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir liekais svars, un arī tas izgaismo veselības pratības trūkumu. To pamatā ir ne tikai individuāli uztura paradumi, bet droši vien arī kādi ekonomiskie faktori, iesakņojušās tradīcijas un pārtikas industrijas metodes, piemēram, lētu sastāvdaļu izmantošana ēdienu receptēs, kas stimulē tūlītēju apmierinājumu. Tāpat — viltīgas mārketinga stratēģijas, kas balstās uz cilvēka tieksmi pēc apmierinājuma baudas.
Latvijas sabiedrība joprojām ēd pārāk daudz sarkanās un pārstrādātās gaļas, saldinātus dzērienus, rafinētus miltu izstrādājumus, tāpēc, iespējams, cilvēki diētu uztver kā brīnumlīdzekli ar ātru rezultātu, bet tas nekad nebūs ilgtermiņa risinājums.
— Vai pašas diētas arī nav viens no liekā svara iemesliem, jo ar tām sabojā vielmaiņu?
— Jā, jo jebkura diēta, kas sola ātru svara zudumu vai vispār izslēdz kādus produktus, produktu grupas vai rekomendē lietot ēdienu aizstājējus, nebūs ilgtermiņa risinājums un pat var kaitēt veselībai. Bieži tas rezultējas ar vitamīnu un minerālvielu deficītu, enerģijas trūkumu un ietekmē vielmaiņu. Es vienmēr uzsveru, ka uzturam nav jābūt vēl vienam stresam dzīvē.
“Latvijas superprodukti ir arī fermentēti produkti, neaizmirstam par kefīru, skābētiem kāpostiem, bezpiedevu jogurtu,” skaidro uztura speciāliste.
— Kurā brīdī cilvēki saprot, ka tomēr jāvēršas pie uztura speciālista?
— Tad, kad jau ir problēmas, piemēram, sliktas asins analīzes, lieka ķermeņa masa, zaudēta muskuļu masa, hroniskas kaites vai demence… Bet īstenībā daudz ko var novērst laicīgi, un uzturs ir viens no preventīvajiem aspektiem.
Ir jāsaprot, ka mēs, uztura speciālisti, esam ārstniecības personas. Četrus gadus specializējamies uztura ietekmē uz organismu, strādājam ar zinātnē balstītiem risinājumiem un palīdzam uzlabot ēšanas paradumus, novērst slimības un atbalstām ārstēšanu. Bet mēs neesam ne ārsti vai dietologi, arī ne uztura treneri, kouči, nutriciologi vai influenceri ar kursu sertifikātiem no interneta. Manuprāt, ir svarīgi sabiedrībai saprast, ka ir jāspēj uzticēties zinošiem speciālistiem, nevis sekot dezinformācijai internetā.
Nav jādomā sarežģīti — jāēd vienkārši un veselīgi. Dzīvojam Baltijas valstīs, un mums jādomā, kā ēst pēc iespējas lokālāk. Visi dārzeņi, pākšaugi, graudi, pilngraudu produkti, meža ogas — tie ir superīgi produkti, ko iekļaut uzturā. Un jādomā par mērenību, nevis ierobežošanu. Un visvienkāršākais, kā ēst, ir izmantot veselīga šķīvja principu: puse no šķīvja dārzeņi, augļi, ogas (un, jo sezonālāk un krāsaināk, jo labāk), ceturdaļšķīvja graudaugi (vislabāk pilngraudi, piemēram, kartupeļi ar mizu, kas izcils šķiedrvielas avots, griķi, kvinoja, rudzu maize) un atlikusī ceturtaļšķīvja kvalitatīvas olbaltumvielas — zivis, pākšaugi, olas, liesa gaļa, piena produkti. Atceramies arī par kvalitatīviem taukiem, piemēram, olīveļļu, riekstiem, avokado, taukainajām zivīm. Un Latvijas superprodukti ir arī fermentēti produkti, neaizmirstam par kefīru, skābētiem kāpostiem, bezpiedevu jogurtu. Uztura uzlabošana nav sarežģīta, jāsāk ar mazām, bet reālām izmaiņām. Piemēram, pamēģinām jaunu dārzeni vai graudaugu vai ieplānojam zivju ēšanu vismaz reizi nedēļā. Vai cukurota našķa vietā apēdam augli vai riekstus. Un dzeram ūdeni nevis saldinātus dzērienus. Veselīgs uzturs nav dārgs, ja izmanto sezonālus un vietējus produktus. Tādā veidā vienlaikus atbalstām arī Latvijas ekonomiku, vietējos ražotājus un mazinām ekoloģisko nospiedumu, par ko vispār šobrīd ļoti daudz zinātniskajā literatūrā runā. Mums jāierobežo sarkanā gaļa, uzturs vairāk jābūvē uz augu produktiem. Taču nav jāuztver, ka tagad tikai ēdīsim zaļus salātus un viss. Ziemeļvalstu uzturs kaut kādā mērā atgādina izslavēto Vidusjūras diētu — vietējie sezonālie produkti, mazāk cukura un pārstrādātas pārtikas.
— Vai pie uztura speciālista ir vienreizēja konsultācija vai kopā jāstrādā ilgi?
— Atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa, dzīves ritma un mērķiem, jo tas prasa paša iesaisti un atbildību. Tā tomēr ir mūsu pašu veselība. Ir vienkārši jāatrod savs speciālists — cilvēks, kuram var uzticēties, jo, manuprāt, uzturs ir arī tāda intīma lieta.
Sākam ar vienu konsultāciju, kuras laikā ļoti detalizēti iedziļināmies cilvēka ikdienas režīmā un paradumos, veselības vēsturē, sociāli ekonomiskā stāvoklī, asins analīzēs, un tad pakāpeniski kopā noliekam mērķus, ko varam integrēt ikdienā mēneša griezumā, tālāk pusgadā, gadā… Viena konsultācija, iespējams, sakārtos izpratni par pamata uztura lietām, bet bez paša iesaistes un sadarbības rezultāts nebūs tik pārliecinošs. Visam jānotiek pakāpeniski, lai laika gaitā tas izveidotos par ilgtermiņa paradumu un atstātu paliekošu nospiedumu un labāku rezultātu mūsu veselībā.
Uzturam nav jābūt stresam, tam jānāk dabīgi un par uzturu jādomā kā par vienu no kvalitatīvas dzīves stūrakmeņiem. Tas iet roku rokā ar kustībām, labu miegu un stresa mazināšanu. Mums jābūt gataviem pārmaiņām, arī diskomfortam, lai uzlabotu savu veselību. Ir vienkārši jāsāk. Ja nepatīk un nemāk gatavot, tad vienkārši sāc, jo bez darīšanas nekas nemainīsies!
#SIF_MAF2025
