Dabas aizsardzības pārvalde aģentūrai LETA paudusi informāciju, ka Spānijas kailgliemezis valsts teritorijā izplatās galvenokārt ar podotajiem stādiem. Pirmais Spānijas kailgliemezis Latvijā reģistrēts 2009. gadā Talsu novadā. Pie mums ir visai daudz stādaudzētāvu, tāpēc devāmies noskaidrot, cik lielu uzmanību podotajiem stādiem pievērš vietējās saimniecības.
Arvien vairāk redzam ieteikumus, kā cīnīties ar Spānijas kailgliemežiem, taču ne visi apkarošanas veidi ir efektīvi. Abavas pagasta piemājas saimniecība «Smiltiņi», kas audzē rozes un puķu stādus, ar Spānijas kailgliemežu problēmu vēl nav saskārusies, taču saimnieki tāpat veic ikdienas piesardzības pasākumus. «Mēs izmantojam vara sulfātu, kas ārstē augus un ļoti nepatīk gliemežiem,» stāsta piemājas saimniecības pārstāve Diāna. «Jāsaka gan, ka vara sulfāts ir kaitīgs zivīm, bet mums tādu nav, tāpēc tas uz mums neattiecas. Tāpat mums ir arī pīles. Mūsu saimniecībā pārsvarā ir karināmie podi, un tiem gliemeži klāt netiek. Redzot, kādā ātrumā kailgliemeži izplatās, saprotam, ka tas ir tikai laika jautājums. Tas būs neizbēgami, bet cenšamies darīt visu, lai saimniecību pasargātu.»
Stādaudzētāji nav ļaundari
Spānijas kailgliemeži ir aktuāla problēma Laidzes pagasta saimniecībā «Puķu lauki» un kokaudzētavā «Robežnieki» Strazdes pagastā. «Mēs izmantojam slazdus ar alu un regulāri pārbaudām podus,» stāsta saimniecības «Puķu lauki» saimnieks Raivis Reinbergs. «Tas, ka tagad Dabas aizsardzības pārvalde ir nākusi klajā ar šādu paziņojumu, nenozīmē, ka viņi tiešām dzīvo podos. Tā tas nav. Tie dzīvo dažādās spraugās, un pods pilnīgi noteikti nav lielākā problēma. Tas ir kārtējais nepareizais tulkojums, ko cilvēki uztvers nepareizi, un mēs, stādaudzētāji, būsim lielie ļaundari. Gliemeži dzīvo visur, kur nav tiešas saules, ir mitrs un ēnains.»
«Gliemeži dēj oliņas zem dēļiem, ēnainās vietās, tur, kur viņi var netraucēti uzturēties,» stāsta kokaudzētavas «Robežnieki» saimniece Orisja Urtāne-Gajevska. «Mūsu saimniecībā ir Spānijas kailgliemeži, bet mēs tos veiksmīgi apkarojam ar dažādiem augu aizsardzības līdzekļiem. Gliemeži izšķiļas nākamajā gadā, tāpēc mēs nezinām, kas ir patiesais gliemežu izplatīšanās avots. Teikt, ka gliemeži izplatās ar podiem, nav korekti. Protams, ka ir iespēja, ka viņi izplatās ar podiem, bet tas noteikti nav galvenais izplatīšanās veids. Tas var būt jebkurš priekšmets, kas ir stāvējis ārā, — akmeņi, kokmateriāli, pat māla trauki. Šī problēma nav tikai Talsu novadā, tā ir visur Latvijā.»
Ir iedzīvotāji, kas rūpīgi pārbauda podus
To, ka iedzīvotāji kļūst piesardzīgāki, izvēloties podus, saimniecības īpaši neizjūt, taču ir daži pircēji, kas pārbauda visu, ko vien var pārbaudīt. «Viņi ir piesardzīgi vispārīgi, jo nav daudz efektīvu variantu, kā ar gliemežiem cīnīties. Bet tā nav, ka viņi uzmanīgi izpēta katru podu,» tā R. Reinbergs. «Protams, cilvēki satraucas, bet vizuāli jau ir redzams, ka ar podiem viss ir kārtībā. Esmu novērojis, ka cilvēki jauc oliņas ar ilgstošās iedarbības mēslojumu. Tad cilvēki sāk mēslojumu spaidīt, nodarot pāri augam, jo tas vienā dienā saņem visas sezonas devu. Es teiktu, ka Spānijas kailgliemeži mūsu saimniecībā nav liela problēma, bet nevaru teikt, ka viņu nav. Cīnāmies!»
«Mēs paši cilvēkiem stāstām, lai pārbauda kārtīgi, pacilā podus un uzmet aci, jo arī mēs varam kādreiz kaut ko palaist garām,» teic Orisja Urtāne-Gajevska. «Mums ir simtiem tūkstošu podu, bet mēs cīnāmies. Katru nedēļu sākam apkarošanas procedūras no jauna — beram granulas, nolasām, ja redzam. Līdz šim šī ir veiksmīga apkarošanas metode. Šogad jūtam, ka gliemežu ir daudz mazāk.»
/Publicitātes foto/
#SIF_MAF2025
