2024. gadu iezīmējusi augsta inflācija un ekonomiskā lejupslīde, taču jauns gads nāk ar jaunu redzējumu un prognozēm. Ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka 2024. gadā varam sagaidīt situācijas uzlabošanos, — gadam kopumā vajadzētu būt labākam nekā pērn.
— Kas šajā gadā sagaidāms attiecībā uz cenām? Gaidāms cenu kāpums vai varbūt tomēr kritums?
— Domāju, ka lielu cenu kāpumu neredzēsim. Mana prognoze par vidējo inflāciju varētu būt ap diviem procentiem — gada laikā pret pagājušo gadu vidēji cenas varētu pieaugt par diviem procentiem. Vispārīgu cenu kāpumu tik strauji kā pēdējos divos gados nesagaidu, bet skaidrs, ka zemākas inflācijas galvenais iemesls šobrīd ir elektroenerģijas cenas, kas ļoti dramatiski pieauga 2021. gada beigās un 2022. gadā, bet šobrīd ir nostabilizējušās. Es neteiktu, ka tās ir atgriezušās iepriekšējā līmenī, energoresursu cenu līmenis joprojām ir gana augsts, bet zemāks kā iepriekš — kurināmā, siltumenerģijas un elektroenerģijas cenas ir mazākas, nekā tās bija pirms gada. Tas lielā mērā kopējo inflācijas līmeni pavelk uz leju. Šī gada pirmā puse, visticamāk, saglabāsies zem diviem procentiem.
— Kāda varētu būt situācija attiecībā uz citām preču/pakalpojumu grupām?
— Pakalpojumu izmaksas turpinās augt, galvenais iemesls ir darba tirgū notiekošais — bezdarba līmenis joprojām ir zems, algas turpina augt un cilvēku skaits lielāks nekļūst. Īpaši liela pamata bezdarba pieaugumam šobrīd nav, līdz ar to algas aug un arī pakalpojumu cenas pakāpeniski turpinās augt. Pārtika lielā mērā staigā līdzi energoresursu cenām — bija liels kāpums, šobrīd ir stabilizācija, bet vispārīgu cenu kritumu nesagaidu. Kopumā skatoties, cenas augs, bet lēni, energoresursi būs lētāki, pārtikas cenas būs pietiekami stabilas, un, visticamāk, augs iekšējo pakalpojumu cenas.
— Kādas ir gaidāmās tendences, runājot par nekustamā īpašuma tirgu? Ņemt kredītus mājokļa iegādei varētu būt izdevīgāk vai uz to nevaram cerēt?
— Tagad Euribor (likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū — A. B.) ir nedaudz zem četriem procentiem, uz gada beigām varētu būt divi, divi ar pusi procenti, bet finanšu tirgus prognoze ir viens, jautājums, vai tas dzīvē realizēsies. Centrālā banka pagaidām neplāno mazināt procentu likmes. Bija bažas par inflāciju, šobrīd inflācija ir nokritusi, bet tas vēl nenozīmē, ka inflācijas problemātika kā tāda ir atrisināta, līdz ar to banka saka — nē, mēs procentu likmes tuvākajā laikā strauji neplānojam mazināt. Visticamāk, šī gada laikā procentu likmes mazināsies atpakaļ uz iepriekšējo līmeni. Normāls Euribor līmenis būtu divi, divi ar pusi procenti — vai tas būs šogad, nākamgad vai aiznākamgad, grūti pateikt. Nekustamā īpašuma tirgus bija ļoti aktīvs covid laikā, bet šobrīd aktivitāte ir nokritusi un arī cenas neaug tik strauji, atsevišķos segmentos, piemēram, neremontētos sērijveida dzīvokļos, ir vērojami pat cenu samazinājumi. Tirgus nav ļoti aktīvs, ļoti karsts, līdz ar to kaut kur skriet nav nepieciešamības, jāizvērtē konkrēta individuālā situācija un no tā arī jāiziet. Lielu cenu kritumu nevajadzētu gaidīt, bet tirgus nav tik aktīvs, līdz ar to ir laiks ilgāk padomāt.
— Kādi izaicinājumi, jūsuprāt, šajā gadā sagaida uzņēmējus?
— Gadam kopumā, manuprāt, vajadzētu būt labākam nekā pagājušajam. Esmu piesardzīgs, bet optimistisks. Nesagaidu fantastisku izaugsmi, izaicinājumi ir pietiekami būtiski — eksporta tirgus īpaši neaug, enerģijas cenas joprojām ir gana augstas, un riski, kas ir saistīts ar ģeopolitiku un karu, joprojām ir ārkārtīgi aktīvi, bet pieprasījumam, sākot ar martu, aprīli, vajadzētu augt. Galvenais izaicinājums ir demogrāfija — darbinieku vairāk nekļūst, cilvēkus atrast ir grūti, un algas aug. Otrs faktors ir kara fons, kas apgrūtina investīciju piesaisti. Atgriešanos pie tik lētiem finanšu resursiem, kā tas bija divus trīs gadus atpakaļ, mēs noteikti nesagaidīsim.
Vājākā nozare varētu būt ražošana, kas ir saistīta ar būvniecības nozari un kas eksportē uz Eiropu. Cenas bija uzskrējušas tik ātri, ka ir vajadzīgs laiks, lai ienākumu līmenis noķertu cenu līmeni, līdz ar to patēriņš ir bijis salīdzinoši vājš un arī tirdzniecībā pagājušais gads ir bijis salīdzinoši vājš.
— Kā, jūsuprāt, uzņēmumus ietekmēs minimālās algas celšana?
— Pēdējos desmit gados mums ik pa gadam vai diviem ir celtas minimālās algas. Retos gadījumos ir ietekme uz uzņēmumiem, bet tie pārsvarā ir uzņēmumi, kuriem ekonomiskā un finansiālā situācija tāpat ir ļoti sarežģīta. Ja uzņēmums nevar atļauties maksāt darbiniekiem 700 eiro uz papīra, pārskatāmā nākotnē tādām uzņēmumam būs grūti eksistēt, jo iedzīvotāju skaits mazinās un lētā darbaspēka vairāk nekļūs. Atšķirībā no 2021. un 2022. gada pagājušais gads rūpniecībā bija diezgan vājš — ne visiem uzņēmumiem finansiālā situācija ir tāda, lai šajā brīdī celtu atalgojumu, bet nākamajam gadam rūpniecībā vajadzētu būt labākam par šo.
— Kāda ir situācija citās tautsaimniecības nozarēs?
— Ļoti dažāda. Rūpniecībā bija mīnusi, būvniecībā plusi, tirdzniecība — pa nullēm, pakalpojumu nozarei bija salīdzinoši labs gads. Tūrisms ir viena no nozarēm, kas joprojām nespēj atkopties no pandēmijas, — ārvalstu tūristu skaits Latvijā ir samazinājies par 25 līdz 30 procentiem. Tur būtu jāpieliek pūliņi no valsts puses. Rūpniecībā varētu būt neliela izaugsme, būvniecībā tiem, kas strādā uz valsts sektoru, būs izaugsme, privātajā sektorā, visticamāk, būs kritums. Tirdzniecībā gada laikā varēs just, ka inflācija ir nokritusi, līdz ar to būtu jāparādās nelieliem plusiem. Par lauksaimniecību grūti pateikt, tur viss ir atkarīgs no laikapstākļiem.
— Kā ekonomiskos procesus pasaulē ir iespaidojis Krievijas karš Ukrainā?
— Mūsu un Eiropas gadījumā karš visvairāk ir ietekmējis energoresursu cenas — gan naftas, gan gāzes. Krievija gāzi kā ieroci sāka izmantot jau pirms kara. Tas ir atstājis ietekmi uz ražošanu un eksportu — eksports uz Krieviju ir pārtrūcis un citur jauni tirgi nav atrasti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pagājušajā gadā gan Latvijā, gan Baltijas valstīs kopumā IKP rādītājs bija viens no vājākajiem Eiropā, pārējās Eiropas valstīs pārsvarā bija neliela izaugsme, bet mums bija neliels mīnuss. Ekonomika gadu, pusotru nav augusi, bet labā ziņa ir tā, ka nav arī kritusi. Ietekme, protams, ir bijusi — izaugsme ir mazāka, nekā tā varēja būt.
#SIF_MAF2023