2022. gadā veiktais pētījums norāda — 51% bērnu vecumā no 11 līdz 15 gadiem darba dienās neēd brokastis. Lai gan kā bērniem, tā pieaugušajiem – uzturvielām bagātas brokastis, pēc ūdens glāzes un pirms došanās ārā no mājām, ļauj dienu iesākt uz pareizās nots.
Regulāra brokastošana zinātniskajā literatūrā tiek saistīta gan ar veselīgākiem uztura paradumiem: augstāku augļu un dārzeņu patēriņu, zemāku saldināto dzērienu patēriņu, gan labākiem sasniegumiem mācībās.
Pusaudžu brokastošanas īpatsvars ir apgriezti proporcionāls liekā svara un aptaukošanās izplatībai, tas pierādīts dažādos pētījumos. Brokastošana samazina enerģijas bagātu, bet zemas uzturvērtības našķu patēriņu starp ēdienreizēm. Ir pierādīts, ka bērnībā iegūtais regulāras un veselīgas brokastošanas paradums tiek turpināts arī pieaugušo vecumā.
Regulāri brokasto mazāk kā puse pusaudžu
Aptaujā dati par brokastošanu tika noskaidroti, jautājot atsevišķi par brokastošanas biežumu darba dienās un brīvdienās. Dati par regulāru brokastošanu darba dienās no 2002. gada līdz 2022. gadam rāda būtisku tās prevalences samazināšanos gan zēniem, gan īpaši meitenēm visās vecuma grupās. Vidēji brokastošanas īpatsvars samazinājies par 6,1 procentpunktu kopš 2018. gada un 25,2 procentpunktiem kopš 2002. gada.
2022. gada aptaujas dati liecina, ka būtisks brokastošanas īpatsvara samazinājums ir zēniem 11 un 15 gadu vecumā, meitenēm – visās vecuma grupās.
Regulāri brokasto mazāk kā puse pusaudžu. Kopumā ļoti zemais brokastu ēšanas īpatsvars un negatīvās tendences Latvijas skolēniem norāda, ka tas ir viens no virzieniem, kurā aktīvi jāveido efektīvas veselības veicināšanas programmas, iesaistot gan bērnus, gan bērnu vecākus. Pētījumos pierādīts, ka, ieturot maltītes kopā ar vecākiem, bērnu uzturs ir veselīgāks. Kopā ēšana ir arī labs veids, kā ģimenei socializēties, pārspriest dienas notikumus, risināt problēmas.
2022. gada aptaujas dati parāda, ka kopā ar ģimeni katru dienu ietur maltītes (brokastis, pusdienas vai vakariņas) nedaudz vairāk kā puse 11 gadīgo skolēnu, 13 gadīgo pusaudžu grupā – 46% zēnu un 26% meiteņu, 15 gadīgo grupā 34,7% zēnu un 21,3% meiteņu.
Nepietiekams augļu un dārzeņu patēriņš
Augļu un dārzeņu patēriņš ir svarīgs sabiedrības veselības indikators.
Augļi un dārzeņi nodrošina pusaudžu organismu ar nepieciešamo vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu daudzumu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem bērniem un jauniešiem augļi un dārzeņi jāiekļauj katrā ēdienreizē, kopumā patērējot vismaz piecas augļu un dārzeņu porcijas dienā.
Latvijā augļu un dārzeņu patēriņš gan zēniem, gan meitenēm ir krasi nepietiekams abās dzimuma grupās. Vidēji tikai katrs piektais pusaudzis Latvijā lieto uzturā augļus un katrs ceturtais – dārzeņus katru dienu. Kopš 2018. gada par 5,8 procentpunktiem ir pazeminājies augļu ēšanas īpatsvars un par 1,4 procentpunktiem – dārzeņu ēšanas īpatsvars.
Samazinājies saldināto gāzēto dzērienu patēriņš
Saldumu un cukuru saturošo gāzēto dzērienu patēriņš tiek saistīts ar liekā svara un aptaukošanās pieaugumu bērniem un pusaudžiem. To regulārs patēriņš saistās ar paaugstinātu enerģijas uzņemšanu, aptaukošanās risku un metabolo sindromu, kas paaugstina iespējamību saslimt ar 2.tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām.
Kā liecina aptauja, vidēji katrs ceturtais skolēns vismaz reizi dienā ēd saldumus. Saldumu ēšanas īpatsvars Latvijā ir augstāks meitenēm. Salīdzinot vecuma grupas, tas ir augstāks trīspadsmitgadīgajiem skolēniem. Kopš 2018. gada saldumu patēriņš kopumā palicis nemainīgs abiem dzimumiem.
Pozitīvas tendences ir vērojamas saldināto gāzēto dzērienu ikdienas patēriņā. Salīdzinot ar 2002. gadu, neskatoties uz nelielu pieaugumu kopš 2018. gada, 2022. gadā skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi dienā dzer saldinātos gāzētos dzērienus, ir samazinājies vairāk kā divas reizes.
Saldināto gāzēto dzērienu patēriņa samazināšanās kopš 2002. gada varētu būt izskaidrojama gan ar aizliegumu tirgot šos dzērienus skolās, gan ar akcīzes
nodokli, kurš tiek piemērots saldinātajiem gāzētajiem dzērieniem Latvijā, līdz ar to padarot šos dzērienus relatīvi dārgākus par dzeramo ūdeni un citiem
dzērieniem, kuri nesatur cukuru.
Raksts sagatavots balstoties uz SPKC veikto pētījumu, viss pētījumus pieejams šeit https://www.spkc.gov.lv/lv/media/21564/download?attachment&fbclid=IwY2xjawE6aO9leHRuA2FlbQIxMAABHYPjH0OHRieFzVGQ0hSvQXzqDDGCAF-oI6uQONdvV7ZY84tlYt6sqbaEgQ_aem_w-ObjvxeSYpq-sT-Xqa1dg
