Vēl šī gada iesākumā no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izskanēja iecere ieviest izlīdzināto mācību gadu, kas paredzētu, ka 9. klases skolēnu pārceļ nākamajā klasē arī tad, ja kādu eksāmenu nenokārto. Taču šī cerīgā ideja joprojām ir tikai realizācijas procesā. Lai gan šogad ir mazāk darbu, kuros nav saņemti nepieciešamie 10 %, skaits tomēr ir ievērojams, proti, 915.
Sazinoties ar Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītāju Uldi Katlapu, kopsavilkums par eksāmenu rezultātiem vēl nav pieejams. Runāt par konkrētiem skaitļiem, kas atklāj, cik 9. klases skolēnu Talsu novadā nav nokārtojuši kādu eksāmenu nebija iespējams. «Skolas pašas gan šo situāciju, protams, zina, bet mums nav tādu prasību, lai par to informē mūs, jo pēc kāda brīža saņemsim kopsavilkuma tabulu. Protams, ir jāsaprot, ka arī mūsu novadā ir kādi skolēni, kuri nav sasnieguši šos nepieciešamos 10 % visos eksāmenos. Izlīdzinātā mācību gada iecere ir vēl izstrādes procesā, tāpēc kādiem skolēniem pagājušais mācību gads nav noslēdzies ar priecīgu ziņu. Savukārt 12. klasē un vispār vidusskolā nevienu skolēnu neatstāj uz otru gadu. Ja skolēns ir nesekmīgs, viņu atskaita no skolas, un viņš iestājas citā izglītības iestādē, mācoties konkrētajā klasē no jauna. Izņēmums ir neklātienes vidusskolas, kur ar nesekmīgo vērtējumu pārceļ nākamajā klasē, bet nākamajā pusgadā skolēnam ir individuālais plāns, pēc kura strādājot, iepriekšējā gada nesekmīgie vērtējumi ir jāsakārto. Eksāmenus individuāli kārtot nedrīkst. Ja 12. klases skolēns kādu nav nokārtojis, nākamajā gadā viņš to kārto kopā ar visiem pārējiem eksāmena licējiem. Turklāt tad jau eksāmens jānokārto uz 20 %, nevis uz 15%,» komentē U. Katlaps.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere paskaidrojusi, ka atsevišķu normatīvo slogu īstenošanas dēļ notikusi izlīdzinātā mācību gada idejas aizkavēšanās, taču pati iecere mainīta netiek. Izlīdzinošā gada lielais koncepts, kā tas tika plānots jau iepriekš, īstenosies ar 2025. gada 1. septembri. Tā būtība ir tāda, ka skolēns, kas izkritis eksāmenā, drīkst turpināt mācības nākamajā klasē kādā profesionālās izglītības iestādes arodprogrammā. Lai to ieviestu, ir jāgroza divi likumi, kas, kā paudusi ministrija, prasa virkni pasākumu. Joprojām atvērta ir diskusija par to, kādi būtu šīs programmas un pieejas nosacījumi. Svarīgs jautājums ir arī tas, vai profesionālās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, nepazeminās šo izglītību iestāžu prestižu. Tikmēr izglītības darbinieku arodbiedrība kritizē šādu kavēšanos, norādot, ka pārmaiņām vajadzēja būt jau no šī gada septembra, taču jāmin, ka šī gada sākumā, kad tika vēstīts par ministrijas plāniem, jau izskanējis, ka iecere visdrīzāk neattieksies uz nu jau noslēgušos mācību gadu. Saprotot, ka arī šiem skolēniem, kas 9. klasi nav pabeiguši, nepieciešami kādi risinājumi, notiekot diskusijas ar skolu administrācijām, kuras tiek mudinātas piedāvāt šiem skolēniem motivācijas atbalsta kopumu, lai ieinteresētu izglītības procesā. Kā paskaidrojusi K. Niedre-Lathere, gaidāms, ka no jaunā mācību gada 1. septembra skolās, skatoties pēc tā, kādi ir resursi katrā pašvaldībā, ieviesīs programmu, kura palīdzēs tiem, kas palikuši uz otru gadu. Tas vairāk būšot darbs ar mentoru.
#sif_maf2024
