«Lejas» Talsu novadā ir viena no lielākajām zemnieku saimniecībām ar vairāk nekā 1000 hektāru plašajiem lauksaimniecības zemes laukiem, vairāk nekā 300 piena govīm un gaļas buļļiem. Saimnieks Kaspars Brauers par dzīvi laukos nesūdzas, dara to ar prieku un uzskata, ka katra krīze, neražas gadi, slikti laikapstākļi ir tie, kas, lai arī izsit no sliedēm, iedod stimulu, lai neiekristu rutīnā, bet visu laiku domātu, kā lietas vērst uz labu.
— Kā vērtējat aizvadītos četrus gadus un deputātu darbu šajā sasaukumā?
— Lai arī ļoti nesekoju līdzi, par aizvadīto sasaukumu var novērot tikai to, ka ir izklakarēta liela nauda. Uzskatu, ka nevajag izstrādāt tādus projektus, ko nevar realizēt, tāpēc pašvaldībai primāri būtu jāsaprot, ka, ja tiek izstrādāts kāds projekts, kaut ko vēlas būvēt, tad vajag arī to izdarīt līdz galam. Arī es un citi zemnieki saimniecībā neizstrādājam projektus, ja pēc tam tos nevar realizēt. Ja es esmu plānojis kaut ko paveikt, tad arī viss tiek izdarīts līdz galam. Šobrīd tā sanāk gandrīz kā izmesta nauda. Ja privātais investors ir gatavs to izdarīt, nav pat jāiegulda pašvaldības nauda. Ja viņš, piemēram, ir gatavs ko būvēt, tad jāatvēl vieta. Mums publiskā telpa ir ļoti plaša, un domāju, ka tie, kas būtu ieinteresēti, to arī darītu.
Talsu novads patiesībā ir pietiekami bagāts, jo mums ir dabas resursi — kūdra, grants un citi, bet mūsu pašvaldība, manuprāt, nemāk lietderīgi izmantot šo naudu. Es kā lauksaimnieks varu teikt, ka man nav jālabo pašvaldības ceļi. Bet šobrīd es to daru un par savu naudu, jo pa šiem ceļiem man ir jāpārvietojas ar savu transportu. Un tā labošana ir regulāra. Gadā ceļu uzlabošanai un uzturēšanai ieguldām vismaz tūkstoti, neskaitot šķūrēšanas, greiderēšanas. Visatsaucīgākais ir Laucienes pagasts. Tur, kad pasaka, ka ir kāda lielāka bedre, peļķe, tad aizved granti, bet pārējie pagasti, ar kuriem man ir saskarsme, nav atsaucīgi.
— Vai kā lauksaimnieks jūtat pašvaldības atbalstu?
— Diemžēl nekādu atbalstu nejūtu. Šķiet, ka viņiem interesē tikai tas, vai esmu samaksājis zemes nodokli. Lai arī kāds tas ir, ja man tas ir jāsamaksā, es arī samaksāšu. Bet viņi tajā pašā laikā neskatās līdzi, vai ir labi vai slikti laiki, jo mums viss ir jāizdara laikā. Mēs, zemnieki, nedrīkstam nekad kļūdīties. Mēs esam atkarīgi no zemes, dabas, laikapstākļiem un visa pārējā, un tad pēc tam ir tikai sava darba resurss un spējas, ko varam izdarīt. Laikapstākļi un māte daba pierāda to, ka tu vari būt beidzis kaut vairākas augstskolas, bet tā ir spēcīgāka par visu.
— Kā raugāties uz vēlēšanām, vai piedalāties tajās? Kas ir svarīgākie faktori, izvēloties, par ko balsot?
— Jā, iešu un noteikti balsošu. Visās vēlēšanās līdz šim esmu balsojis. Arī mana ģimene piedalās. Izvēloties, par ko balsot, man svarīgi, lai nenolikvidētu vēl kādu skolu, domātu nevis par lieliem, augstiem mērķiem, kādiem «kalniem», bet sakārtotu to, kas jau ir. Protams, respektēt to uzņēmējdarbību, kas jau ir, kā arī piesaistīt jaunus uzņēmējus. Mums, Talsu novadā, ir daudz labu uzņēmēju, tāpēc ceru, ka būs iespēja arī jauniem augt, tajā pašā laikā «negremdējot» esošos. Manuprāt, dzimstības uzlabošanā, piemēram, atbalsti jaunajām ģimenēm būtu tikai apsveicami. Tas var nebūt arī vienmēr naudā, bet, piemēram, nodokļu vai siltuma un citu komunālo maksājumu atvieglojumi. Jā, es uzskatu, ka, iedodot naudu, tā var tikt iztērēta arī nelietderīgi vai kādos citos mērķos, tomēr kaut konkrētā termiņā, piemēram, uz gadu, šādi atvieglojumi būtu būtisks ieguvums ģimenēm. Un arī nauda nebūtu iztērēta tur, kur nevajag. Tas, manuprāt, būtu ļoti motivējoši, lai cilvēki nāktu atpakaļ uz novadu.
— Ko vēlētos sagaidīt no jaunievēlētajiem deputātiem attiecībā uz lauksaimniecības nozari?
— Tas nav tikai uz lauksaimniecības nozari, bet gan uz visām nozarēm kopumā — gribētos, lai respektē mūs visus. Mēs, visās nozarēs strādājošie, tomēr esam nodokļu nesējs, budžeta veidotājs. Budžetu neveido simts ierēdņi, bet gan uzņēmēji, kas ir mums visapkārt. Tādēļ vēlētos lielāku nākšanu pretī. Tāpat arī dažādos jautājumos, ja nezinām, kā atrisināt, pajautājam kaimiņiem. Kaut pavisam elementāras lietas, kas strādā, mēs nepaņemam no citiem. Jauns ritenis nav jāizgudro, jo tas, kurš to jau izgudroja, ir tiešām gudrs cilvēks.
— Ko ieteiktu cilvēkiem, kas šobrīd vēl domā iet vai neiet uz vēlēšanām?
— Jāizsver nevis kaut kādas savas prioritātes, bet gan kopējās. Visiem ir jāpiedalās. Man vēlēšanas ir vairāk nekā tikai pilsoniskais pienākums. Ja kāds arī neaiziet un vēlēšanām, tad nevajag četrus gadus pēc tam pukstēt, ka viss ir slikti.
