Saimniecībā «Jaunvecumi» Latvijas standarta zemeņu šķirnes atrast un nogaršot nevarēs, tomēr te tiek audzētas Eiropas dāmas, kas jau pirmajā audzēšanas gadā izpelnījušās cilvēku piekrišanu. Pirms Jāņiem ciemojoties saimniecībā, tieku iepazīstināta ar tehnoloģijām, kas ne tikai atvieglo darbu ikdienā, bet paver pavisam citādu skatu uz zemeņu audzēšanu.
SIA «Jaunvecumi» šosezon pirmo reizi piedāvāja pircējiem iegādāties tepat, Ģibuļu pagastā, audzētas zemenes. Vēl pagājušā gada novembrī siltumnīcas vietā bijis rapšu lauks, savukārt tagad stalti stāv modernāko tehnoloģiju būve.
Pirmā ideja par zemeņu audzēšanu Gatim Felšam radās jau 2019. gadā, piedaloties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra mācībās Nīderlandē. Taču tikai šogad šis sapnis ir kļuvis par īstenību un SIA «Jaunvecumi» uzsākuši zemeņu un gurķu audzēšanu modernā, pašu spēkiem būvētā siltumnīcā. Tajā automatizēti teju visi audzēšanas procesi, lai pašiem saimniekiem nebūtu nepārtraukti jābūt klātesošiem.
«Šeit mēs kurinām, un mums ir pilnībā regulējams klimats, hidroponika, kurā katrā stāda augšanas fāzē tiek sabalansēti visi barības vielu elementi. Varam no jebkuras vietas pasaulē redzēt, kas notiek ar temperatūru,» stāsta Gatis. Siltumnīca pati virina lūkas, aizkarus un uztur arī mitrumu. Šobrīd tas nav aktuāli, bet, ja vajadzētu, tad, arī temperatūrai krītot zem plus desmit grādiem, tiktu automātiski palaista apkures sistēma. «Tāpat es redzu, kāds ir augsnes mitrums, kas notiek augsnē ar pH līmeni, kāds ir sāļu līmenis, kā arī atsevišķi — fosfora, slāpekļa un kālija daudzumu,» tā G. Felšs. Vienīgie manuālie darbi, kas paveicami pašu spēkiem, ir zemeņu frizēšana, lasīšana, šķirošana un pakošana. Bet arī tie pūles nesagādā, jo stādi ir plecu augstumā, kas nozīmē, ka šeit pat nav jānoliecas, jāapgrūtina mugura, lai paveiktu šos darbus.
Kļūdas nav izpalikušas
«Nebiju domājis, ka ar frizēšanu būs tik daudz darba. Visu laiku jāmēģina apstrādāt tā, ka uz ogām nav lapu. Stāds visu laiku mēģina ogas sargāt, tāpēc jāgriež gan lapas, gan stīgas,» saka saimnieks.
Vaicājot, no kurienes tādas zināšanas, saņemu atbildi, ka tas ir vairāku lietu kopums. Pirmkārt, no Nīderlandes pieredzes, arī internets palīdzējis un, treškārt, arī pats pēc izglītības ir agronoms. Lieli palīgi uzsākšanā ir bijuši arī SIA «Stādi un ziedi» saimnieki, ar kuriem kopā izanalizēti labākie varianti, kas būtu piemēroti zemeņu audzēšanai. «Gan speciāla plēve, kas ir ļoti dzidra, gan aizkaru sistēma, kas taupa siltumu, īpaši pavasarī, kad naktis vēl ir drēgnas, un ar tiem varam ietaupīt pat 60 % uz apkuri. Otra lieta ir vasarā, kad ir karstās dienas. Zemenēm kritiskā temperatūra ir 25 grādi, tāpēc ar aizkariem mēs varam nodrošināt to, ka, pieverot ciet, mēs apēnojam augus un temperatūra līdz ar to nekāpj. Tie ir lieli ieguldījumi, bet vērtīgi,» norāda saimnieks.
Tomēr šosezon kļūdas nav izpalikušas. Galvenokārt tās radušās ar temperatūru un mitruma uzturēšanu. «Bija arī kļūdas atsevišķos brīžos ar barības vielu sabalansēšanu, bet es domāju, uz nākamo gadu mēs tās labosim, tāpēc būtu jābūt vēl labāk,» sezonu komentē Gatis Felšs. Šī gada martā sastādīts 4000 zemeņu stādu, un tas 600 kvadrātmetru lielajā siltumnīcā ir maksimālais stādu skaits. Vienā rindā zemenes gan nemanu, bet saimniece Laine Aukmane teic, ka tā ir eksperimentālā rinda, kurā tiek mēģināts izaudzēt zemenes arī no sēkliņas. «Februārī iesēju, tagad jau ir kuplas un aizmetušās arī zaļas odziņas. Īstenībā pat daudz neatšķiras no stādiem, ko sūtījām no Vācijas un Nīderlandes. No sēklas mēs iegūstam mātes augu, kas ir spēcīgākais, lai atražotu bērnus ar stīgām. Šobrīd tas ir eksperimenta līmenī. Redzēsim, kā mums ies,» tā Laine, rādot, ka papildus eksperimenta zemenēm jau tikuši sastādīti gurķi, kuriem arī tīk augt uz leju.
Zemenes nomainīs gurķi
«Mēs jau pagājušajā gadā audzējām gurķus un arī šogad plānojam. Tā nav luksusa prece, un cilvēkiem patīk paņemt lielāku daudzumu marinēšanai, tāpēc gurķis ir pieprasīts,» teic saimniece. Eksperimentālie gurķi ražo jau vairāk nekā mēnesi, tāpēc arī par pārējo ražību saimnieki ir pārliecināti.
Vaicājot, kāds ir zemeņu stādu mūžs, saņemu atbildi, ka tas beidzas komposta kaudzē. «Nākamgad būs jauni stādi. Mēs nopērkam jau lielus, kam, pirmkārt, ir jau prognozējama raža, otrkārt, ar tādiem ir visātrāk iegūstama raža. Tie ir lielākie plusi. Ja es šo zemeņu stādu taupītu, man līdz oktobrim tas būtu visu laiku jābaro, jālaista, jāvēro, vai neattīstās kādas slimības, kas ar kaitēkļiem, un pēc tam jāmēģina ziemināt. Ja uznāk saulaina nedēļa decembrī, stāds pamodīsies, bet ārā nest nevar, jo visu laiku ir jālaista,» teic saimnieks, norādot, ka uz vienu metru, 15 litriem ir desmit augi un nozīme kūdrai ir tikai tāpēc, lai augu noturētu vertikāli. «Šobrīd zemenes tiek laistītas 14 reizes diennaktī ar noteiktu ūdens daudzumu, kas pielāgots āra temperatūrai. Ja ir saulains laiks, tiek laistītas vēl biežāk,» skaidro Gatis Felšs, piebilstot, ka zemenes vairāk uztver kā sirdij tuvu hobiju, jo pamatā 150 hektāru saimniecībā tiek audzēti ziemas kvieši, rapsis, āboliņš, dažreiz griķi, daudz zirņu — lielākoties graudaugi.
Likās, ka ies grūtāk
Lai gan šogad licies, ka ies grūtāk, par rezultātu saimnieki sūdzēties nevar. «Visus klientus, kas ir, spējam apkalpot. Ar Talsu tirgu mums nepietiek. Zemeņu bijis vairāk, nekā talsinieki spēj apēst, tāpēc piedāvājam klientiem arī ārpus Talsiem iegādāties mūsu audzētās ogas. Diezgan veiksmīgi arī ar sociālajiem tīkliem esam sasnieguši lielāku auditoriju,» teic Laine Aukmane.
Nākotnē saimnieki cer celt vēl lielāku ražību. «Raža bija virs Latvijas vidējā, vadoties pēc tā, ko man solīja un kā veicies citiem audzētājiem,» bilst Gatis Felšs. Jautājot, vai plānos ir būvēt vēl kādu siltumnīcu, saimnieks teic, ka teritorija ļauj un domas tādas ir, tomēr galvenie secinājumi, pēc kuriem vadīsies, būs vien pēc pilnīgi visu zemeņu novākšanas. «Jāskatās, kā būs arī ar situāciju tirgū. Mēs gribam tā, lai mums zemenes beidzas, pirms sākas lauka zemenes. Negribam, lai pārklājas,» saka saimnieks.
Man personīgi šķita, ka zemeņu audzētāju starpā valda salīdzinoši liela konkurence, tomēr saimnieks uzskata citādāk. «Konkurences nav, kamēr mums nāk iekšā ārzemju zemenes. Mums ir jāspēj izdarīt pašiem tā, lai šīs ārzemju zemenes mēs neielaistu. Mēs nevaram ar grieķu zemenēm cīnīties to agruma dēļ, bet ar tām, kas nāk iekšā vēlāk, varam konkurēt un tās neielaist,» tā Gatis Felšs. Būtiska atšķirība ir cenā, bet arī tur saimniekam trāpīgs uzskats. «Mēs varam pirkt zemeni, kas ir godīgi audzēta Latvijā ar mums atļautajiem augu aizsardzības līdzekļiem, un mēs pārsvarā izmantojam bioloģiskos, bet ārzemju ievestajām tā visa nav. Tā ir mūsu izvēle, ko mēs gribam ēst. Un par to mēs arī maksājam,» uzskata Gatis Felšs, piebilstot, ka jāmēģina vairāk kooperēties ar nozares kolēģiem, lai kopā aizpildītu tirgu un nebūtu tā, ka daudzviet nav ogu piedāvājuma. «Problēma tāda, ka zemeņu audzētāji ir intraverti. Mēģina daudz ko turēt zem pūra, bet es uzskatu, ka tā nevajag. Varbūt tāpēc, ka esmu «sabojāts» ar graudiem. Tur konkurences nav. Tev galā ir osta, tu aizbrauc, izber, un cena ir tāda, kāda tā ir. Es domāju, arī zemeņu audzēšanā konkurencei nevajadzētu būt. Vairāk ir jāiet kopā, vienam otram jāpalīdz izaudzēt — kādam ir agrās zemenes, citam vēlās, un tā visi tirgu aizpildītu.»
