Septembrī un oktobra sākumā Latvijā norisinās visaptverošas valsts aizsardzības mācības «Namejs 2025» — vērienīgākais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) treniņš, kurā piedalās aptuveni 12 000 karavīru, rezerves karavīru, zemessargu un sabiedroto spēku pārstāvju. Kurzemē mācību aktīvā fāze notika no 2. līdz 7. septembrim, un tajā iesaistījās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes (ZS 4.KBde) vienības. Par mācību norisi, karavīru sagatavotību un sabiedrības lomu valsts aizsardzībā stāsta Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 46. kājnieku bataljona komandiere, pulkvežleitnante Anita Pizele.
— «Namejs 2025» visā Latvijā notiks līdz 8. oktobrim, mācību ietvaros trenēs sadarbību ar Krīzes vadības centru un Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centru, tostarp valsts un pašvaldību institūcijām, un komersantiem, sniedzot valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo atbalstu un stiprinot valsts aizsardzības sistēmu Latvijā. Mācības organizē sadarbībā ar NATO daudznacionālās divīzijas «Ziemeļi» (Multinational Division North) štābu. Tajās iesaistās sabiedroto karavīri no ASV, Kanādas, Igaunijas un Lietuvas, NATO struktūrvienībām (NATO Force Integration Unit Latvia, Task Force Latvia u.c.). Mācību ietvaros NBS cieši sadarbosies ar Apvienotajiem reaģēšanas spēkiem (Joint Expeditionary Force — JEF), lai nodrošinātu savlaicīgu situācijas uzraudzību, veiktu atturēšanas pasākumus un stiprinātu kopējo reaģēšanas spēju Baltijas reģionā. Sadarbība apliecina JEF dalībvalstu vienotību un gatavību operatīvi rīkoties apdraudējuma gadījumā, kā arī veicina savstarpējo savietojamību un operacionālās procedūras pilnveidi.
— Kādas situācijas tiek simulētas mācību laikā?
— Zemessardzes bataljoni trenējas darboties gan hibrīdapdraudējuma situācijās, gan konvencionālas karadarbības apstākļos. Šogad ZS 4.KBde bataljoni galvenokārt fokusējas uz darbībām hibrīdapdraudējuma situācijās. Tiek plānoti un īstenoti uzdevumi sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts robežsardzi.
— Kā norisinās militārās mācības un kā tās ietekmē apkārtējo vidi?
— «Namejs» jau no 2014. gada tiek organizēts ārpus militārajiem poligoniem, lai militārās operācijas ir pēc iespējas pietuvinātākas reālajiem apstākļiem. Mācībās piedalās NBS vienību un sabiedroto bruņoto vienību rīcībā esošā militārā tehnika. Militāro vienību darbības ārpus poligona teritorijās tiek savlaicīgi saskaņotas ar zemju īpašniekiem un vietējām pašvaldībām un īpašniekiem radītos bojājumus izvērtēs un pēc mācībām novērsīs Zemessardzes bojājumu novēršanas vienības.
Mācību laikā tiks plaši izmantota bezpilota sistēmu integrēšana vienību uzdevumu izpildē, kā arī pretdronu sistēmas. Arī šīs militārās tehnikas izmantošana, kā arī Latvijas un sabiedroto spēku gaisa kuģu pārvietošanās saskaņota ar attiecīgajām valsts institūcijām. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka Latvijas gaisa telpā var tikt veikti treniņlidojumi zemā augstumā. Zemie lidojumi ir specifiski militāri taktiskie militārās aviācijas gaisa kuģu — lidmašīnu un helikopteru — lidojumi, kuri ir nepieciešami, lai to piloti varētu uzturēt kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas lidojumu veikšanai.
— Kāda ir pašvaldību civilās aizsardzības komisiju loma kopējās mācībās?
— 2. septembrī mācību «Namejs 2025» laikā norisinājās visu pašvaldību civilās aizsardzības komisiju kopējas mācības, lai stiprinātu un pilnveidotu civilmilitāro sadarbību. Ventspils valstspilsētas, Ventspils novada un Talsu novada Sadarbības teritoriju Civilās aizsardzības komisijas šogad strādāja Ventspilī, atbilstoši mācību scenārijam risināja dažādus hibrīdapdraudējuma incidentu radītos izaicinājumus. Mācību laikā komisijas plānoja vietējo iedzīvotāju atbalstu un nodrošināšanu dažādās krīzes situācijās; bēgļu izmitināšanas un nodrošināšanas pasākumus un Latvijā ienākošo militāro vienību uzņemšanas atbalsta pasākumus, tādējādi pilnveidojot izpratni par atbildību sadalījumu, praktisko rīcību militāra apdraudējuma gadījumā, iespējamo sadarbību ar kaimiņu Sadarbības teritoriju Civilās aizsardzības komisijām, kā arī izaicinājumiem resursu sadalē.
— Kā Zemessardze sadarbojas ar pašvaldībām un valsts institūcijām krīzes situāciju pārvarēšanā?
— Sadarbības teritoriju Civilās aizsardzības komisijas ir tā platforma, kurā norisinās praktiskā sadarbība starp Zemessardzi, pašvaldībām un valsts institūcijām krīzes situāciju pārvarēšanā. Zemessardzes bataljoni ir teritoriālas militārās vienības, kas nozīmē, ka tās ir piesaistītas konkrētām teritorijām — pašvaldībām. Zemessardzes 46. kājnieku bataljons atbalsta Ventspils valstspilsētas, Ventspils novada un Talsu novada Sadarbības teritoriju Civilās aizsardzības komisijas, nodrošinot bataljona pārstāvjus darbam šajās komisijās.
— Vai mācību laikā Kurzemes piekrastes akvatorijā tika identificēti kādi uzlabojami aspekti civilās aizsardzības plānos?
— Lai pēc iespējas labāk sagatavotos krīzes situāciju pārvarēšanai, ir būtiski sagatavot sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plānus, iekļaujot tajos pēc iespējas vairāk informācijas par pašvaldībās rīcībā esošajiem infrastruktūras objektiem, kurus var izmantot vietējo iedzīvotāju un bēgļu izmitināšanai; valsts un nevalstisko organizāciju resursiem, kurus var izmantot krīzes pārvarēšanai; kultūras objektiem, kuru saglabāšanai arī ir svarīga nozīme. Jāpiemin gan, ka šie civilās aizsardzības plāni pašvaldībās ir pastāvīgi jāatjauno, lai Civilās aizsardzības komisijas var veiksmīgi darboties.
— Kā par mācību norisi tiek informēti iedzīvotāji?
— Visaptverošas valsts aizsardzības mācības «Namejs 2025» ir ikgadējās mācības un norisinās gan militārajos poligonos, gan ārpus tiem. Par mācībām tiek sniegta plaša un savlaicīga informācija medijos, pašvaldību avīzēs, sociālajos medijos, vides reklāmās. Tiek izvietoti plakāti un paziņojumi, jo ļoti svarīgi, ka sabiedrība zina par paredzētajām militārajām aktivitātēm. Iedzīvotājus aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai par mācību norisi Latvijas novados Nacionālo bruņoto spēku sociālo tīklu kontos, kā arī Nacionālo bruņoto spēku tīmekļa vietnē un pašvaldību tīmekļa vietnēs.
Gandrīz katrā darba kolektīvā vai kaimiņos, vai ģimenē ir gan zemessargi, gan karavīri, kuri pastāsta, ka notiks mācības un viņi tajās piedalīsies. Arī tā notiek informācijas apmaiņa.
— Kā iedzīvotāji var praktiski iesaistīties valsts aizsardzības stiprināšanā?
— Vēlos aicināt Latvijas iedzīvotājus — attīstiet savas prasmes: civilo aizsardzību, pirmo palīdzību, orientēšanos, kritisko domāšanu. Katras zināšanas ir noderīgas krīzes brīdī. Esam vienoti un stipri kā sabiedrība — un tur, kur ir saliedētība, agresoram nav vietas. Aizstāviet Latviju informatīvajā telpā — neatkārtojiet propagandu, pārbaudiet faktus un stāviet ar taisnu muguru par patiesību. Cieniet, mīliet un sargājiet savu valsti. Dziediet himnu ar lepnumu, sviniet svētkus, māciet bērniem vēsturi un vērtības, par kurām mūsu tauta ir cīnījusies. Mēs stāvam sardzē katrs savā vietā un tāpēc Latvija ir stipra un aizsargāta.
