«Zobārstniecībās ir divas izteiktas problēmas: kariess un zobu aplikums. Tiem ir arī piemēroti tīrīšanas līdzekļi,» skaidro Kuldīgas zobārste Ilze Kantāne, kura profesijā darbojas 35 gadus. Viņa stāsta, kā zobus pareizi kopt un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas.
«Cilvēki dalās divās grupās — ir tādi, kas par zobiem ļoti rūpējas, regulāri tos tīra, apmeklē higiēnistu un pieņēmuši to savā ikdienā, bet, runājot par otru grupu, zobārsts ir bezspēcīgs. Labākajā gadījumā viņi kādreiz aiziet pie higiēnista, un par zobu tīrīšanu nākas stipri piedomāt.»
Ārste norāda, ka zobi jātīra vismaz divreiz dienā: «Pēc mazgāšanas zobi arī jādiego, un vismaz reizi gadā jāapmeklē higiēnists. To katru reizi atgādinu katram pusaudzim. Es iesaku zobus iztīrīt arī pēc kafijas vai tējas dzeršanas un to daru pati. Šie dzērieni krāso, un par to sevišķi jādomā tiem, kuri grib tos īpaši baltos zobus. Vakarā, protams, zobi jātīra pirms gulētiešanas.»
Kā zināms, galvenais zobu bojātājs ir cukurs, taču cilvēki nereti neaizdomājas, ka tās ir ne tikai konfektes vai citas saldas uzkodas, bet arī saldināti dzērieni, tostarp tēja: «Pat tie, kas cukuru klāt neliek un uzturā vispār nelieto, neaizdomājas, ka dažādos produktos tā ir daudz. Vairāk cukuru lieto jaunieši, kas mēdz dzert limonādi un kolu, un cukurs kopā ar skābi zoba emalju bojā, to mīkstina. Protams, saldumi bērniem kārojas, un tos neviens nav atcēlis, bet tad gan bērniem, gan vecākiem atgādinu, ka zobiņus pēc tam vienmēr vajag iztīrīt.
Pēc savas prakses zinu daudzus atbildīgus vecākus, no kuriem varam tikai mācīties, un pārsvarā esmu sastapusies ar ieinteresētajiem. Ja arī līdz zobārsta apmeklējumam higiēna nav bijusi izcila, bet ārsts to pasaka, cilvēks kļūst ieinteresēts to mainīt — katrā ziņā vēlme dot bērnam pašu labāko vecākiem ir.»
Pastu iesaka kombinēt
Vaicāta par kaitējumu, par zobiem rūpējoties pārlieku, tostarp lietojot balinošus vai citus līdzekļus, kādi redzēti sociālajās vietnēs, I. Kantāne atzīst, ka pati nav sastapusi tādus klientus, kas būtu lietojuši ko nepārbaudītu. «Šīs tendences nepārzinu, taču, jo biežāk zobi tiek tīrīti, jo vairāk jāseko līdzi uzturam, lai emalju netraumētu. Ja pēc mazgāšanas vēl tiek dzerta limonāde, kafija vai kas cits, zobs ir sausāks, aplikuma virskārta ir noņemta, un cukurs zobu bojā vairāk un ātrāk. Par balināšanu interesējas daudzi, bet es to nedaru. Dabisko zobu krāsu ar tīrīšanas līdzekļiem mainīt nevar.»
Lai zobu problēmas novērstu, ārste iesaka kombinēt divas zobu pastas, kas cīnās ar kariesu un arī aplikumu. Par kaitīgāko pastu ārste nosauc tādu, kas sola balinošu jeb baltinošu efektu, bet tas var radīt smaganu iekaisumu. «Ir tādi cilvēki, kas vēlas lietot tikai dabīgas zobu pastas, bet bērniem noteikti vajadzētu fluorīdu saturošu. Esmu dzirdējusi, ka skalošanas līdzekļi neesot ieteicami. Es tos lietoju pašsajūtas dēļ — kādreiz pa dienu, ja vēlos svaigāku elpu, zobus izskaloju, bet tīrīšanu ar pastu tas noteikti neaizstāj. Domāju, ka skalošanas līdzeklis vairāk aizsniedz tās vietas, kas ar birsti vai zobu diegu nav aizsniedzamas, un neko sliktu, kāpēc tos nelietot, neredzu. Savukārt par zobu diegiem daži domā: ja smaganas tīrīšanas laikā sāk asiņot, tad kaitējums ir diega dēļ, taču tā nav. Asiņošana sākas tad, ja smaganas ir iekaisušas, un tad noteikti jādodas pie higiēnista.»
Liela nozīme ir zobu birstei. Ārste iesaka ar mīkstākiem sariem, jo cietāki var kaitēt emaljai un smaganām.
Vērtīgi ir atrast savu ārstu
Kad vajadzētu doties pie zobārsta? «Vislabāk ir katram atrast savu zobārstu, kurš arī pasaka, kad vajadzētu nākamo vizīti. Es iesaku pierakstīties vai nu pēc pusgada, vai, ja redzu, ka tālāku bojājumu pašlaik nebūs, — pēc gada. Var būt tā, ka arī pēc gada nekas nav jādara. Tad abi esam priecīgi, bet lieku reizi atnākt par sliktu nenāk.» I. Kantānei ir tādi pastāvīgie klienti, kas ierodas vairāk nekā desmit gadus: «Citi nāk jau paaudzēs — kādreiz esmu ārstējusi kā bērnus, kuriem tagad ir savi bērni, kas nāk pie manis.»
Vairāki pacienti esot ar nepareizu sakodienu un citām zobu anomālijām: «Tas ir sāpīgs jautājums, jo jauniešiem par šo problēmu novēršanu valsts nemaksā, bet šajā vecumā tās vajadzētu novērst, jo vēlāk tās uz veselību atstāj lielu ietekmi.»
Autore: Amanda Gustovska
Ilzes Kantānes arhīva foto
MAF Mediju atbalsta fonda ieguldījums no
Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta Veselība tuvplānā
(Nr. 2025 LV/RMA/1.6.4./004/L3) saturu
atbild SIA «Jaunais kurzemnieks».
