Talsu novads jau izsenis lepojas ar unikāliem galamērķiem, kas piesaista ceļotājus no tuvas un tālas apkārtnes. Lai izvērtētu līdz šim iespēto un nospraustu jaunus mērķus, nozares profesionāļi un uzņēmēji tikās domnīcā “Solis pakalniem pāri”, kurā diskusijas fokusējās uz infrastruktūru, sadarbību un mainīgajām ceļotāju vēlmēm.
Dabas takas – mūsu ainaviskais, bet neizmantotais potenciāls
Talsu novada pašvaldības tūrisma nodaļas vadītāja Dace Cine atzīst, ka gadu gaitā ir izdarīts milzīgs darbs, spodrinot novada kultūrvērtības un dabas objektus. Tomēr joprojām ir jomas, kurās nepieciešami būtiski uzlabojumi.
“Tas, pie kā būtu jāstrādā daudz vairāk, ir dabas taku marķēšana. Talsu pauguraine ir brīnišķīga un ainaviska vieta, taču pietrūkst šo taku fiziska marķējuma dabā,” uzsver D. Cine.
Eksperte norāda, ka pēckovida laikmets ir ieviesis jaunas tendences – cilvēki vairāk ceļo individuāli vai ģimeņu lokā un paši prot prasmīgi plānot savus maršrutus digitālajā vidē. Šī tendence, kas raksturīga visai Eiropai, pieprasa arvien kvalitatīvāku piedāvājumu tieši brīvā dabā.
Uzņēmēju sāpe: Infrastruktūra un sadarbība
Kamēr dabas takas gaida savas norādes, tūrisma uzņēmēji saskaras ar skarbāku realitāti. Lauku sētas “Uguņu dambji” saimniece Ingūna Rumbenika neslēpj – infrastruktūras jautājumi ir tie, kas “sāpina” visvairāk.
“Man vislielākie izaicinājumi ir infrastruktūra. Man šķiet, ka mēs visi šeit varētu ļoti labi pelnīt un dzīvot. Mums ir ļoti jauka vasara un mums ļoti daudz tūristu. Viņu ir un viņi labprāt brauktu, bet ir dažas lietas, ko vajadzētu pašvaldībai mazliet sakārtot. Man šķiet, ka tik labi kā Latvijā nav nekur. Mēs visi dzīvojam pārticīgi, labi, bet šīs infrastruktūras lietas diemžēl ļoti sāpina” atzīst I. Rumbenika.
Savukārt biedrības “Dižkursa” dibinātāja Līga Krikauska aicina fokusēties uz starpnozaru sadarbību: “Tā ir stipras kopienas veidošana. Mums ir jāsadarbojas visos līmeņos – pašvaldībai ar uzņēmējiem un uzņēmējiem savā starpā –, lai mēs visi kopā forši veidotos.”
Tūrisms kā “garšīga piedeva” ekonomikai
Domnīcā piedalījās arī Luminor galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš uz tūrisma nozari aicināja raudzīties reālistiski. Viņš norādīja, ka izmitināšana un ēdināšana Latvijas ekonomikā veido aptuveni 2%, kas nozīmē – šī sfēra ir vērtīga piedeva, taču ne galvenais dzinējspēks.
Analizējot vietējo situāciju, ekonomists bija tiešs: “Talsu novada ekonomika attīstās. Jāsaka gan, ka pēdējos desmit gados tā attīstība ir bijusi lēnāka, nekā caurmērā Latvijā, šķiet, ka tur iemesli bija vietējā politika, vismaz tāda, kāda tā bija pirms kāda laika. Cerēsim, ka šajā ziņā attīstībā tas politiskais impulss būs spēcīgāks. Bija runa par Talsu novada galvenajām nozarēm, kas nepārprotami ir dabas resursi un to pārstrāde.”
Par saturu atbild SIA “TV9 Pakalni” .
/Foto no video sižeta/
#SIF_MAF2025
