Pārmaiņas nekad nav viegls process. Pirms apvienību pārvalžu izveidošanas Talsu novadā darbojās 13 pilsētu un pagastu pārvaldes, taču ar 2024. gada 1. septembri izveidots «modelis 6+1», kur atsevišķi izdalīta Talsu pilsētas pārvalde. Vaicājām apvienoto pārvalžu vadītājiem, kā gada laikā veicies.
Ģibuļu apvienības pārvalde
Ģibuļu apvienības pārvaldes pārziņā ir Ģibuļu un Valdgales pagasts, un to vada Baiba Barone-Vanaga. «Manās, kā vadītāja rokās nonāca divi pagasti, taču darbinieki palika turpat, kur bijuši,» stāsta Baiba Barone-Vanaga. «Lielākais izaicinājums bija iemācīties saskaņot divas darba kultūras — kā saglabāt katra pagasta seju, bet reizē mēģināt iet vienā virzienā. Kā radīt iedzīvotājiem drošības sajūtu, ka viņu pagasts netiks aizmirsts, pat ja vadība ir viena. Kā nodrošināt, ka dokumentu aprite, iepirkumi, budžeta plānošana un saimnieciskie darbi rit vienmērīgi, nepaliekot iestrēguši birokrātijas dzirnakmeņos.»
Pirmais gads bijis kā pārbaudes laiks pārvaldnieku spējai pielāgoties, sadarboties un rast kompromisus. «Apvienības pārvalde var darboties arī šādā apmērā, taču tas prasa daudz spēka, elastības un pacietības,» tā B. Barone-Vanaga. «Ģibuļi un Valdgale ir kā divi līdzās plūstoši strauti — katrs ar savu straumi. Abi pagasti ir ļoti atšķirīgi savā vēsturē, tradīcijās, tādēļ šos strautus, šādu procesu vadīt nozīmē ik dienas balansēt starp divām pasaulēm — vienā rītā būt Ģibuļos, otrā vakarā Valdgalē, saglabājot līdzvērtīgu uzmanību un cieņu pret katra iedzīvotāja vajadzībām.»
Tomēr šogad izdevies paveikt mazāk darbu, nekā sākumā iecerēts: «Birokrātija, iepirkumu procedūras un dažādi neparedzēti apstākļi paņēma vairāk laika un enerģijas, nekā bijām domājuši. Daudz nācās atlikt, jo process izrādījās sarežģītāks, nekā cerēts. Taču tas nebija tikai mūsu stāsts — tas ir arī Talsu novada kopējās finanšu situācijas stāsts. Novadam šis gads bijis stabilizēšanās laiks, kad nācās pieņemt smagus, bet nepieciešamus lēmumus. Tie nav viegli — taču tikai tā iespējams nodrošināt, lai resursi tiktu izmantoti atbildīgi un gudri.
Liels izaicinājums bija Pūņu sākumskolas slēgšana — tas nozīmē ne tikai ēkas un teritorijas pārņemšanu, bet arī darbinieku integrēšanu, jaunu darba organizāciju un iedzīvotāju sajūtu mierināšanu. Katrs šāds solis atstāj nospiedumu gan uz saimniecisko, gan emocionālo vidi. Jāsaprot, kā vislabāk izmantot ēkas, kā organizēt darbu tālāk, lai telpas nepaliktu tukšas un iedzīvotāji sajustu, ka viņu kopiena nezaudē dzīvotspēju.»
Ģibuļu apvienības pārvaldes vadītāja atzīst, ka nākotnē ir vēl daudz darbu, kas jāpaveic: «Šogad mācījāmies klausīties un runāt, mācījāmies sadalīt resursus, mācījāmies pieņemt, ka reizēm ne viss notiek tik ātri, kā gribētos. Mūsu darbs nav tikai ceļi, ēkas vai dokumenti — tas ir par cilvēku uzticību un abu pagastu līdzvērtīgu attīstību visās jomās. Mēs stāvam uz tilta, kas savieno pagātnes pieredzi ar nākotnes iespējām. Ja šogad mūsu spēks vairāk aizgāja uz pielāgošanos un stabilizāciju, tad nākamajos gados ceram, ka enerģiju varēsim veltīt izaugsmei un attīstībai — gan ar mūsu darbu, gan Talsu novada pašvaldības vadības redzējumu. Gads starp divām republikām mūs nenogurdināja — tas mūs norūdīja, un tā ir vērtīga dāvana nākotnei.»
Laucienes apvienības pārvalde
Arī Laucienes apvienības pārvaldes vadītājs atzīst, ka gads bijis gana spraigs. Laucienes apvienības pārvalde sevī ietver Laucienes, Mērsraga, Ķūļciema un Balgales pagastus, un tās vadītājs ir Juris Kronbergs: «Man šis gads bija gana spraigs, un ne tikai tāpēc, ka Talsu novada pašvaldībā tika izveidotas pagastu apvienības, bet arī tāpēc, ka Talsu novada pašvaldībā sāku strādāt līdz ar apvienību izveidošanu, līdz ar to bija lietas, kas jāapgūst no jauna. Domāju, ka Laucienes apvienības pārvaldes modelis ir darboties spējīgs. Protams, ka kaut kur cieš kvalitāte, zūd lokālpatriotisms, bet jāsaprot, ka finanses ir tik, cik ir, un ar pieejamiem resursiem jācenšas padarīt pēc iespējas vairāk.»
Lielākais izaicinājums šogad bijis panākt, lai pārvaldes sistēma darbotos kvalitatīvi un efektīvi. «Domāju, ka tikai pēc šī, jaunajā modelī nostrādātā gada, varēs izdarīt nopietnākus secinājumus,» tā J. Kronbergs. «Plāns ir mainīgs, ir darbi, kas gada laikā nākuši klāt, tāpat no kaut kādiem darbiem dažādu iemeslu dēļ nācies atteikties. Bet apstiprinātā budžeta ietvaros darbi notiek. Nav viegli, bet daudz palīdz mūsdienu tehnoloģijas, kuras ļauj nokļūt jebkurā punktā un iegūt informāciju, neizejot no kabineta. Vienmēr talkā nāk pārvaldes darbinieku komanda, kuri vairāk vai mazāk lokalizējas konkrētā pagastā un pārzin šo teritoriju un iedzīvotājus. Turpinām darboties, lai iedzīvotājiem būtu labi.»
Valdemārpils apvienības pārvalde
Valdemārpils apvienības pārvalde sastāv no Valdemārpils pilsētas un Ārlavas, Īves, Laidzes, Lubes un Vandzenes pagastiem, un to vada Marika Grohjacka. «Manuprāt, šis gads bija dinamisks,» teic M. Grohjacka. «Bija piepildīta sajūta par paveiktajiem uzdevumiem, kā arī liels izmisums par to, kas nav izdevies. Bija iespēja mācīties, salāgoties, sadzīvot un izdarīt dažādus secinājumus. Šis periods aizlidoja vēja spārniem.»
Marika Grohjacka ir pārliecināta, ka apvienības pārvalde šādā apjomā ir spējīga darboties: «Pārvaldes sasniegtie rezultāti pierāda, ka mēs arī šādi spējam strādāt. Ir atsevišķas sadaļas, kuras mums ir jāpilnveido, jāreorganizē un jāsaprot, kā darbus darīt citādāk, lai būtu labāk. Bet tas viss ir labojams. Ir jābūt stiprai komandai un atbalstam no vadības. Es domāju, ka precīzākus secinājumus varēsim veikt pēc trīs gadiem, strādājot apvienības pārvaldēs, jo tagad esam tikai iesākumā.»
Jau no paša sākuma izaicinājumi bijuši gana lieli. «Bija aktīvs darbs ar iedzīvotājiem,» stāsta M. Grohjacka. «Bija jādara vairāk juridisko lietu, nekā līdz šim. Tāpat arī centralizētie iepirkumi, kas bremzēja tūlītēju darba izdarīšanu. Daži iedzīvotāji nesaprata, ka gandrīz visam jāveido iepirkums, kas prasa laiku, tāpēc brīžiem mēs, pārvaldnieki, esam bezspēcīgi. Bieži vien jāklausās pārmetumi par to, kā mēs veicam darbus, bet es no visas sirds vēlos, lai visi iedzīvotāji jūtas labi.»
Taču, neskatoties uz garajiem procesiem, Valdemārpils apvienības pārvaldē šogad paveikti 80 % no iecerētajiem darbiem: «Mēs vismaz 80 % būsim apguvuši gan finansējumu, gan sadarījuši darbus. Manuprāt, tas ir ļoti labs rādītājs, jo mums ir pietiekams temps. 20 % ir tādi darbi, kuri nebija mūsu kompetences darbi, tie vairāk saistīti ar centrālo pārvaldi. Ja jau dara, tad izdarīt var visu. Šogad arī apvienības goda balvas pasākums būs kopējs, jo, saliekot kopā finansējumu, varam nonākt pie ārkārtīgi skaista un kvalitatīva pasākuma. Es apzinos, ka būs sabiedrības daļa, kurai nepatiks šis lēmums, bet citreiz labāk ir kvalitāte nekā kvantitāte. Redzēsim, kā būs.»
Apgūt visu teritoriju vieglāk ir tad, ja arī iedzīvotāji iesaistās. «Ja iedzīvotāji nāk pie manis un komunicē, nevis risina jautājumus slēgtās grupās, tad viss ir kārtībā, mēs varam reaģēt,» stāsta M. Grohjacka. «Bet, ja mums nav informācijas, tad mēs varam arī nezināt, ka šāda problēma pastāv. Man ļoti patīk komunikācija ar Īves pagastu. Teritorija ir liela, un bez iedzīvotāju iesaistes mēs nevaram īsā laikā reaģēt un novērst problēmu. Es vienmēr saku, ka nav nepareizu viedokļu, tāpēc aicinu visus izteikt viedokli un dalīties, jo es šeit esmu, lai palīdzētu veidot patīkamu vidi savā pārvaldē.»
Sabiles un Stendes apvienības pārvalde
Lielāko pārvaldi, kura apvieno Sabiles un Stendes pilsētu, kā arī Abavas, Lībagu, Strazdes un Virbu pagastus, vada Zigmunds Brunavs. Tā arī ir vienīgā pārvalde, kurā darbojas vadītāja vietnieks. «Teritorija ir ievērojami lielāka, bet pārvalde savas funkcijas turpina veikt,» tā Z. Brunavs. «Katrā vietā ir sava komanda. Protams, ir dažādi problēmjautājumi, kuri vairums nemaz nav atkarīgi no pārvalžu vadītājiem, bet viss tāpat turpina notikt un nekas neapstājas. Man gribētos teikt, ka šis gads ir bijis ļoti darbīgs. Salīdzinot ar iepriekšējo, esam paveikuši finansiāli apjomīgus darbus. Esam veikuši daudz un dažādus labiekārtošanas darbus, labojuši un atjaunojuši ceļus un daudz citu darbu.»
Pārvaldes vadītājs teic, ka šogad viņu ne vienmēr varēja sastapt kabinetā: «Es cenšos apsekot visas teritorijas. Man ir svarīgi doties, iepazīt un redzēt dzīvē reālo situāciju. Bet es vienmēr esmu gatavs sarunai, mani vienmēr var sazvanīt, esmu gatavs satikties arī klātienē un uzklausīt. Mēs, pārvaldnieki, esam iedzīvotājiem. Man ir svarīgi būt kopā ar iedzīvotājiem, lai iekļautos kopienā un sabiedrībā. Ir nozīmīgi būt klāt un redzēt, kā viss notiek katrā vietā. Ir svarīgi būt lietas kursā par visām lietām un vietām, lai es zinu, par ko es runāju un ko pārstāvu.»
Rojas apvienības pārvalde
Rojas apvienības pārvaldes vadītāja līdz brīdim, kad darbu sāka jaunais Talsu novada domes sasaukums, bija Ligita Šnore. Šobrīd viņa pilda priekšsēdētaja vietnieka amata pienākumus, tāpēc no pārvaldnieka amata nācās atteikties. Šo trīs mēnešu laikā Rojas apvienības pārvaldes vadīšanas pienākumus uzņēmās Eva Frišenfelde, kura līdz tam bija pārvaldes saimnieciskā nodrošinājuma daļas vadītāja.
Šis gads, kopš izveidojusies Rojas apvienības pārvalde, ir bijis izaicinājumu un vairāku pārmaiņu pilns. «Mūsu pārraudzība nu ir ne tikai Roja, bet arī Kolka, kas, protams, ir lielāks izaicinājums, jo platība kļūst arvien lielāka, taču darbinieku skaitu samazina,» teic Eva Frišenfelde. «Cenšamies tāpat paveikt visus darbus, lai iedzīvotāji šeit jūtas labi un ērti.»
28. augusta Talsu novada domes sēdē deputāti skatīja jautājumu par Ivara Haselbauma iecelšanu Rojas apvienības pārvaldes vadītāja amata vietā, taču vairums deputātu šo kandidatūru neatbalstīja. 28. septembrī noslēdzās jau otrais konkurss uz pārvaldes vadītāja vietu, kas nozīmē, ka, iespējams, pavisam drīz Rojas apvienības pārvaldē būs jauns vadītājs.
Apvienību pārvalžu izveide neskāra divas teritorijas : Dundagas pagasta pārvaldi un novada centru – Talsu pārvaldi.
#SIF_MAF2025
