Ziemassvētkos mīlam klāt bagātīgus galdus, tāpēc izvairīties no pārēšanās patiešām ir neiespējamā misija. Kad atkopies no vieniem svētkiem, klāt jau Vecgada vakars, kad reizē ar mutē kūstošiem ēdieniem iekšā plūst arī dažādu dzērienu upes… Turklāt ticējumi mudina Ziemassvētkos galdā celt deviņus, bet Jaunajā gadā — pat 12 ēdienus —, un arī tas ēšanas maratonu nepadara vieglāku. Farmaceits Lauris Bernāns atklāj vairākus padomus, kā svētku laiku vēderam ļaut pārdzīvot vieglāk.
«Man patīk Valda Artava dzejolis «Samaitātie bērni», kas saka «kā var zināt, kā var just, pēc kuras glāzes prāts sāk zust,» saka L. Bernāns. «Ar ēšanu svētku laikā ir tas pats — mēs nejūtam sāta sajūtu un ēdam, jo viss ir ļoti garšīgs.» Turklāt atsevišķas tradīcijas patiesi nepalīdz, piemēram, ja neapēdīsim visus izvārītos pelēkos zirņus, nākamajā gadā būs jāraud, un kurš tad to grib? Beigās pukstam un stenam, jo vēders ar mums vairs īsti draudzēties negrib. Farmaceits iesaka uz galda noteikti uzlikt arī siltu ūdeni ar ingveru. «Un nevis dzert lieliem malkiem, bet vienkārši ik pa brīdim padzerties, lai ēdienu noskalotu lejā. Silts ūdens ar ingveru ļoti labi veicina gremošanu un palīdz ātrāk pārstrādāt apēsto ēdienu, mazina smaguma sajūtu.» Ingvers mazina gāzu veidošanos un vēdera uzpūšanos, kas bieži veidojas pēc pārēšanās.
Glābšanas ripiņas
Svētkos dzīve norit par un ap galdu, kas nav īsti prātīgi, un, lai cik arī dīvāns liktos ērts ar pilnu vēderu, jācenšas kustēties. «Ziemassvētki ir atraktīvs laiks, un, ja ir bērni vai kompānijā kāds radošs cilvēks, var spēlēt dažādas spēles. Jo ir būtiski vismaz desmit minūtes pēc ēšanas kustēties, var arī doties pastaigā,» mudina Lauris Bernāns. «Ja negribas iet, lēkt vai līst pa zemi, var arī pie galda taisīt kustības uz vienu un otru sānu pāris reizes.» (Lauris, sēžot uz krēsla, demonstrē kustības, gluži kā pulksteņa rādītājs, locoties pa labi un kreisi.)
Variants ir arī «glābšanas ripiņas», kā tās šajā gadījumā nodēvē Lauris. «Nosaukšu nevis firmu, bet ķīmiskos nosaukumus. Tie ir enzīmi, kas ļoti labi piedalās ēdiena šķelšanā un palīdz tam labāk pārstrādāties, lai nav smaguma sajūtas. Savukārt tie, kam jau paaugstināta kuņģa skābe un dedzināšana, lieto anticīdus. Pret vēdera uzpūšanos un smaguma sajūtu palīdz ne vien pankreatīni, bet arī simetikoni. Paēdot uzreiz varam iedzert medicīniskos preparātus. Ja neesam pirms tam bijuši aptiekā, varam lietot arī tautas medicīnu. Izcili ir piparmētru tēja kopā ar kumelītēm. Kumelīšu tēja noņems spazmas, savukārt piparmētras nomierina un veicina gremošanu.»
Nākamais rīts bez kafijas
Uz jautājumu, varbūt lietderīgi kaut kā sagatavoties jau pirms svētku ēšanas, farmaceits atbild apstiprinoši — jau mājās dabūt sāta sajūtu, lai vēlāk ciemos badā neapēdam vairāk, nekā vajadzētu. Un, ja lietojam alkoholu, neviļus apēdam vēl vairāk. «Pirms svētku maltītes varam iedzert enzīmus, lai tie sagatavo augsni, sāk darboties un šķelt ēdienu,» skaidro L. Bernāns. «Vēl ļoti laba ir melnā ogle, kas absorbē visas vielas un palīdz savākt gāzes. Jo spiešana rodas no tā, ka esam nesavtīgi saēdušies un organisms nespēj visus cukurus sašķelt, un tie veido gāzi. Bet ogli jālieto vienu tableti uz 10 kilogramiem.» Problēma gan tā, ka katrus svētkus mums šķiet, ka šī būs tā reize, kad noteikti ēdīsim prātīgi, tāpēc sagatavošanos izlaižam un īsto mirkli tā arī nenoķeram.
Lauris vēl atgādina uztura speciālistu padomu neēst pēc sešiem vakarā. «Bet Ziemassvētku vakars jau ir vakars, un mēs ēdam līdz pusnaktij. Un viss apēstais pēc tam negrib pārstrādāties. Vēdera aktīvākā darbība ir no diviem līdz četriem naktī, un līdz tam vēders mokās, jo tam jāpārstrādā viss milzīgais kvantums ar ēdienu. No rīta pieceļoties, labāk iedzert citronūdeni, jo citrons ir sārms un tas neveicina skābi. Svētku vakarā var dzert kafiju, tas arī palīdzēs šķelt taukus, bet nevajag daudz, pietiek ar vienu mazu tasīti pēc lielās ēšanas. Taču bez cukura, saldinātāja un piena, kā arī pie kafijas neēst kūkas vai ko citu saldu. Tad kafija strādās pareizajā virzienā. Nākamajā rītā, ja ir paģiras, kafiju nevajadzētu dzert, jo aknām jau ir pārāk liela slodze no ēdiena un alkohola, bet kafija to vēl palielinās.»
Svētki ir svētki, un par gardu ēdienu baudīšanu sevi nosodīt nevajadzētu. Cita lieta, ja svētki kļūst par ikdienu. Sākumā uzaug tikai vēderiņš, bet pēc tam jau seko citas vainas. Tāpēc ēst mazāk un ar mēru, vairāk sportot un kustēties — tā, iespējams, būs ļoti laba apņemšanās nākamajam gadam.
/Personīgā arhīva foto/
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Veselība tuvplānā” saturu atbild SIA “SILK MILK Media”.
#SIF_MAF2025
