16. jūnijā noslēdzošajā Talsu novada vadības un iedzīvotāju sapulcē pulcējās Abavas pagasta ļaudis. Sapulce iesākās ar jautājumu par līdzdalības budžeta projektu «Sabiles piedzīvojumu, šķēršļu parks», kas pērn ieguva visvairāk balsu: kad iedzīvotāji var sagaidīt projekta rezultātu dzīvē?
«Laukums plānots Abavas senlejā. Vispirms bija jāveic izpēte. Speciālisti atzina, ka parku var veidot. Tālāk seko iepirkuma process, lēnām virzāmies tālāk,» skaidroja Sabiles un Stendes apvienības pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs. «Divu gadu laikā projekts ir jāīsteno,» piebilda Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA). «Neslēpšu, mums 2025. gada projektu pieredze rāda, ka ir diezgan daudz visādu zemūdens akmeņu, kas projektos uzpeld, tāpēc process ir mazliet sarežģītāks, nekā plānojām. Ir lietas un grozījumi, kuri nākotnē nolikumā būs jāveic, bet nekur nepazudīs pašvaldības saistošie noteikumi un iepirkums, kas ir jāveic. Jāsaprot, ka projekts ir īstenojams dabas parkā, tas nozīmē, ka tur ir savi noteikumi.»
Ceļu segumu atjaunošana
Vairums Abavas pagasta iedzīvotāju ikdienā uzturas Sabilē, tāpēc arī viņiem ir interese par ceļu stāvokli tuvējā pilsētā. «Šobrīd notiek iepirkums Ventspils ielas asfalta seguma atjaunošanai no Kļavu ielas līdz Sabiles vēsturiskajam centram — Ventspils ielā 18,» sacīja Z. Brunavs. «Tāpat atjaunos Meža ielas posmu. Ir sarežģījumi, jo atrodamies Abavas ielejā, mums ir vēsturiskais centrs, kur jau ir stingrāki noteikumi. Bet vēlos bilst, ka pašvaldība un pārvalde var izdarīt daudz, ja iedzīvotāji ir aktīvi un iesaistās procesos, nāk ar savām idejām.»
«Gribētu cerēt, ka nākamajā gadā varēsim turpināt ielu atjaunošanu attīstības centros, kas nozīmē, ka vēlamies atjaunot arī Rīgas ielu Sabilē,» bilda A. Bērziņš. «Nenosegts būs posms no Sabiles kultūras nama līdz lellēm, kas ir vēsturiskais centrs, jo tas ir mazliet sarežģītāks posms. Bruģēšana nav dārgāka par asfaltēšanu, bet problēma sākas ar to, ka tas nav tik vienkārši, jo asfaltu uzklāj uz jau sagatavotas virsmas, bet bruģim nepieciešami sagatavošanas darbi, kas mazliet sadārdzina procesu. Un svarīgi — vēsturiskā centra bruģis nebūs tāds kā Lāčplēša ielā, bet mūsdienīgs — kā Kuldīgā un Ventspilī.»
Grausti pilsētā
Kādam iedzīvotājam radās jautājums, kas notiek ar Sabiles autoostas māju, jo tās izskats neesot pievilcīgs. «Tas ir privātīpašums, kas pieder veikala «Citro» īpašniekam,» skaidroja A. Bērziņš. «Risinājums, ko no pašvaldības puses varam darīt un darām, — saistošie noteikumi par teritoriju un būvju uzturēšanu. Ar to palīdzību varēsim likt sankcijas īpašniekam, kura īpašums nebūs sakārtots un degradē vidi. Autoostas būvi var klasificēt kā vidi degradējošu, kur, palielinot īpašuma nodokli, iespējams, varam motivēt īpašumu sakārtot. Jāatceras, ka «Citro» saimnieks savu laukumu mums ļauj izmantot kā autobusu apstāšanās vietu.»
«Sabilē nav citu laukumu, kur autobusiem apgriezties, kas vairumam reisu ir nepieciešams,» sacīja Z. Brunavs. «Mēs varam izveidot pilsētā pieturas, taču nav vietas, kur apgriezties, tāpēc šis laukums ir nepieciešams. Ar īpašnieku ir vestas sarunas, taču pie rezultāta neesam nonākuši, un pašvaldības naudu privātīpašumā mēs ieguldīt nedrīkstam.»
Pamestās ēkas pagastā
Tāpat kāda iedzīvotāja bilda, ka ir smagi noskatīties uz Abavas pagasta skolu, kura stāv pamesta. «Kadastrā joprojām parādās, ka skola pieder pašvaldībai, jo ir noslēgts līgums ar izpirkšanu. Tā šogad noslēdzās un vēl nav pabeigta pārrakstīšana,» teica A. Bērziņš. «Pašvaldība pārdod objektus, kas stāv tukši, lai tie neaiziet postā, ar domu, ka būs kāds labāks saimnieks, kas ēku apdzīvos, apsaimniekos,» pauda Z. Brunavs.
«Kas notiks ar Abavas tautas nama ēku? Vai to ir plānots pārdot?» jautāja iedzīvotāja. «Ja būtu tualete un ūdens, cilvēki noteikti šeit gribētu veidot pasākumus un uzturēties.»
«Bija plānots veidot dziļurbumu, bet izmaksas ir ļoti lielas,» skaidroja Sabiles un Stendes pārvaldes vadītājs. «Ir vēl citi varianti, iespējas pastāv, bet, ņemot vērā, ka 2024. gadā bija finanšu krīze, pērn atkopāmies, tad tikai šogad varam kaut ko atkal sākt domāt. Ja runājam no pārvaldes puses, tad manos plānos nav šo ēku pārdot, es te redzu iespējas. Vēlos vairāk dzirdēt, kādas ir iedzīvotāju domas, un just iesaisti.»
«Šobrīd nerunājam par ēkas atsavināšanu, bet ir svarīgi apzināties, ka šis jautājums kādā dienā var nonākt darba kārtībā,» bilda pašvaldības vadītājs. «Bet jāatceras, ka citreiz privātīpašnieks var būt labāks saimnieks nekā pašvaldība. Esam redzējuši piemērus, kad nozīmīgus īpašumus nopērk saimnieks, kuram to nemaz nevajag. Domāju, ka pašvaldībai jāmeklē veidi, kā varam pārdot šādas ēkas ar nosacījumu, ka saimniekam ir pienākums ar to kaut ko darīt pozitīvā ziņā.»
Iedzīvotāju padome
Sapulcē jautāja, kas tagad notiek ar privātajiem ceļiem, kuri kādreiz bija kolhoza ceļi, un tad tos iemērīja privātīpašniekam?
«Kadastra kartē iezīmētie sarkanie ceļi ir servitūti,» pauda Z. Brunavs. «Tagad pērkot īpašumu, ja tas nāk ar apgrūtinājumu — ceļu —, plānos ir ierakstīts, kam šis servitūts ir par labu, jo daudzi cilvēki tiesājas par servitūtiem.»
Sapulces noslēgumā izskanēja domas arī par iedzīvotāju padomi. Tika izteikta vēlme veidot nevis divas atsevišķas padomes Sabilē un Abavas pagastā, bet vienu kopīgu, jo Abavas pagasta iedzīvotāji bieži uzturas Sabiles pilsētā.
Foto: Niceta Anna Stariņa
#SIF_MAF2026
