Saruna ar Zani Lāci-Baltalksni, Latvijas Radio žurnālisti, zināmās aktrises Veltas Skurstenes meitu, notika tieši 19. decembrī, kas būtu Veltas Skurstenes 95 gadu jubileja. «Tam manam mammam šodien ir tā dzišin dien,» noteica meita tipiskā, savas mammas lietotajā dzimtās puses izloksnē. Kaut arī Zane nekad Talsos nav dzīvojusi, saknes ir jūtamas caur un caur.
— 18. decembrī Talsu novada muzejā atklāja izstādi par godu jūsu mammai «Nemūžam, Runčuk!». Kā jums patika izstādes atklāšana?
— Tā sajūta, ko daudzi klātesošie arī teica — ka Veltiņa ir tepat, mūsu vidū. Pirmkārt jau, visa gaisotne — mammas fotogrāfijas, audioieraksti. Arī Eduarda Smiļģa Teātra muzeja profesors Jānis Siliņš rādīja tādu kā prezentāciju par mammas dzīvi — gan ar fotogrāfijām, gan videoierakstiem un stāstījumu. Protams, ka sajūta bija klātesoša. Ļoti sirsnīgi un mīļi. Kā jau izstādes vadmotīvs vēstīja — tā nebija varbūt tik daudz par Veltu Skursteni kā par mākslinieci, bet mēs redzējām tās viņas lietas, kāda viņa bija ikdienā.
— Muzeja darbinieki konsultējās ar jums, veidojot izstādi?
— Viņi atbrauca ar busiņu uz māju, un esmu ļoti priecīga, ka varēju nodot muzejam daudz lietu. Pirmkārt, lāde — tā ir vienīgā lielā, taustāmā lieta, kas saglabājusies no maniem senčiem. Es Talsos bērnībā biju epizodiski pie mammas radiem. Tā lāde stāvēja Talsu mājā, Valdemāra ielā, priekšnamā, kur mammas mamma bija glabājusi zirņus, miltus un citus produktus. Mamma pārveda šo lādi no Talsiem, un tā vienmēr ir stāvējusi vecāku mājās. Lāde nebija pārāk labā stāvoklī, jau laika zoba skarta, tāpēc mēs nodevām vienam mūsu ģimenes draugam, Jaunlaicenes galdniekam Pēterim Muratovam, kurš to restaurēja.
Interviju lasiet 23. decembra «Talsu Vēstīs» vai abonējot e-avīzi šeit: https://retalsi.lv/abonementi
