Glābēji spēlē milzīgu lomu mūsu ikdienas dzīvē. Viņi rada drošības sajūtu, ka brīdī, kad to visvairāk vajadzēs, kāds steigsies palīgā. Taču ko darīt, ja glābēji ir vairāku kilometru attālumā? Lai nepieļautu, ka novada iedzīvotājiem pēc palīdzības jāgaida ilgu laiku, Sabiles Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrība (BUB) nākusi klajā ar piedāvājumu veidot posteņus Mērsragā, Kolkā un Virbos.
«Pēc tam, kad Talsu novadā likvidēja pašvaldības ugunsdzēsēju posteņus, sapratām, ka kaut kas ir jādara,» skaidro Sabiles BUB valdes priekšsēdētājs Jānis Bogdanovs. «Jebkurā nelaimē katra sekunde var būt izšķiroša. Lai saglabātu posteņus Kolkā, Mērsragā un Virbos, izdomājām, ka varam piedāvāt viņiem nākt zem mūsu vārda. Tas no mums prasīs vēl vairāk ieguldīt darbu un noturēt tikpat stipru komandu, kā mums jau ir, tikai ar vairāk cilvēkiem. Bet iedzīvotāju drošība mums ir svarīgāka par visu.»
Mērsraga komanda — meitenes
Virbos pašvaldības veidoto posteni likvidēja 2024. gadā, tāpēc tur biedri priecājas par iespēju atkal atjaunot savu darbību.
«Mums biedrība ir bijusi, kopš es sevi atceros,» stāsta Virbu posteņa vadītājs Lauris Ozols.
«Mans tēvs jau kolhozā brauca ar ugunsdzēsēju mašīnu, un tā tas gadu no gada ir aizgājis. Kad Sabile nāca pie mums ar šo piedāvājumu, uzreiz piekritām, jo mums ir garāža, vieta, viss jau ir. Tas nepieciešams vietējo iedzīvotāju drošībai, jo pērn Virbos dega kūts, kur glābēji ilgi cīnījās, un šogad, 1. janvārī, 40 metrus no mūsu garāžas dega divas citas garāžas. Brīdī, kad notika šie negadījumi, iedzīvotāji jau paši sāka runāt, ka kaut kas jādomā, tāpēc šis piedāvājums ir īstajā laikā. Turpinām virzīt sarunas un gaidām ikvienu, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu, savā bariņā. Šobrīd izskatās, ka mēs būsim kādi seši septiņi aktīvi glābēji. Četri no mums ir mehāniķi, kas nozīmē, ka mašīnai jābūt labā darba kārtībā.»
Arī Mērsragā glābšanas darbi nav sveši. «Dzirdējām runas, ka likvidēs ugunsdzēsēju posteni,» dalās Mērsraga posteņa pārstāve Natālija Anstrauta. «Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) postenis no mums ir tālu. Mērsragā ir daudz koka māju un šķūnīšu. Ja nu kādam, nedod Dievs, būs kāda ugunsnelaime, kamēr atbrauks VUGD, tur jau viss būs nodedzis. Sapratām, ka pašiem jārīkojas.
Lielākā daļa biedru mūsu postenī ir tādi, kuri ir gatavi atbalstīt finansiāli, nevis piedalīties glābšanas darbos. Aktīvie ugunsdzēsēji, kas tiešām metīsies glābšanas darbos, ir 11. Arī meiteņu mūsu komandā ir daudz, bet viņas pildīs citus darbiņus, kas būs nepieciešami. Tad, kad sapratīsim, kāda būs sadarbība ar pašvaldību un kas notiks ar ugunsdzēsēju auto — vai to patiešām dabūsim, vai nē, tad arī rīkosim mācības un sāksim aktīvu darbu. Pagaidām esam savākuši biedru naudu par 2025. gadu un pacietīgi gaidām, kas notiks tālāk.»
Kolkā — pēc 20 gadu pārtraukuma
Taču Kolkā brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība pēdējo reizi bijusi pirms aptuveni 20 gadiem.
«Kolkai tuvākie glābšanas dienesti ir gandrīz 40 kilometru attālumā,» stāsta Kolkas posteņa vadītājs Toms Kehers.
«VUGD nevar nodrošināt to, lai viņi pie mums ierastos 20 minūšu laikā. Pēc tam, kad mūs uzrunāja Sabiles brīvprātīgie, tad arī sākām veidot savu posteni. Pašvaldība nāca mums pretī, piešķīra telpu. Tā nu mēs sametām naudiņu, lai sāktu to labiekārtot mūsu vajadzībām. Šo sestdien iesim ievilkt elektrību. Visu darām paši. Šobrīd esam jau 22 biedri, no kuriem 12 ir tādi, kas piedalīsies glābšanas darbos. Ir cilvēki, kas gatavi stāties biedrībā, lai palīdzētu citās jomās.»
Šobrīd ir jau izveidoti Sabiles BUB posteņi Mērsragā, Virbos un Kolkā. Sabilē viss paliks nemainīgi. «Vēl posteņi savu darbu nesāk, jo mēs gaidām no VUGD automašīnas, kuras nodot tālāk posteņiem, lai viņi var pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas,» tā J. Bogdanovs. «Šobrīd posteņos nav viss ekipējums, apģērbs, bet to mēs centīsimies sameklēt, lai viņiem viss ir un var droši darboties. Katram postenim ir arī savs bankas konts, ar kuru rīkoties savām vajadzībām. Ja pašvaldība piešķirs finansējumu Sabiles Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrībai, tad mēs šo naudu sadalīsim pa visiem posteņiem.»
Mācības vēl nav notikušas
Šobrīd posteņi vēl nevar aizvadīt mācības, taču, līdzko būs saņemtas automašīnas un ekipējums, visi tiks apmācīti. «Mēs jau devāmies ciemos pie jaunajiem biedriem iepazīties,» bilst J. Bogdanovs. «Visi bija ieinteresēti, uzdeva dažādus jautājumus par biedrības darbību. Mēs paskaidrojām, kā viss notiek — finansējumu meklējam paši, darām visu pēc labākās sirdsapziņas, neviens mums par to nemaksā. Ceram, ka 2026. gadā pašvaldība mūs atbalstīs. Tāpat ļoti ceram, ka jaunizveidotie posteņi darbosies ar lielu sparu. Šobrīd viss izskatās labi, biedri ir atbildīgi, entuziastiski. Domāju, ka nekādiem sarežģījumiem nevajadzētu būt. Bet, tā kā viņi ir zem mūsu vārda, tad noteikti turēsim roku uz pulsa — viņiem nezinot, veidosim mācību trauksmes, tieši tāpat, kā to darām Sabilē. Paši brauksim pie viņiem ciemos, dosim padomu, apmācīsim. Pastāstīsim arī par tehniskajām lietām, pārbaudīsim, vai viss kārtībā. Mums vienmēr varēs lūgt palīdzību, padomu.»
Posteņi centīsies būt klātesoši ikvienā negadījumā
Arī posteņu pārstāvji ir optimisma pilni turēt sabilnieku latiņu un izbraukt uz visiem izsaukumiem. «Atskatoties vēsturē, mēs reti kad neesam izbraukuši uz kādu izsaukumu,» dalās L. Ozols. «Ja tiešām nevaram tikt, tad jā, bet šoreiz mēģināsim organizēties tā, lai pie auto stūres var sēsties vismaz puse no glābējiem, lai izbraukt var pēc iespējas vairāk. Iepriekš mēs darbojāmies tikai Talsu novadā, bet tagad dosimies arī tālāk, arī uz Kandavas pusi, līdz pat Jūrmalas šosejai. Iepriekš fiziski bijām gatavi steigt palīgā arī uz blakus novadu, bet nebija skaidrības, kas to atmaksās, jo bijām zem pašvaldības, kas nozīmē, ka mūsu izbraukumus sponsorēja viņi, bet tagad dzīvosim no tā, ko iedzīvotāji saziedos. Un par to, ka vairs nesaņemsim atalgojumu, izbraucot uz glābšanas darbiem, it nemaz nebēdājam, jo mēs to darām aiz tīras sirds, lai vietējiem iedzīvotājiem šeit būtu drošāk.»
«Mēs noteikti centīsimies turēt latiņu un izbraukt uz visiem izsaukumiem,» teic N. Anstrauta. «Visi ir gatavi un entuziasma pilni.»
«Mēs darīsim, ko varēsim,» pauž T. Kehers. «Man pašam šī ir sapņu profesija, vēlējos doties uz profesionālo dienestu, bet kaut kā nesanāca. Tad uzradās šī iespēja, kurai piekritu. Vēl ir daudz darba, daudz jāmācās, bet centīsimies turēt līdzi sabilniekiem. Mums ir plānā arī veikt apmācības uz ūdens, jo redzam, ka Engures brīvprātīgie ugunsdzēsēji to dara, un mums lielu platību aizņem jūra. Mūsu biedrībā ir daudz zvejnieku, kuri visu savu dzīvi pavadījuši uz ūdens, arī Nacionālo Bruņoto spēku pārstāvji, kuri ir zinoši šajā jomā, tā ka mācīsimies un pilnveidosimies.»
Jānis Bogdanovs jaunajiem posteņiem novēl nepazaudēt entuziasmu un nepadoties pie grūtībām, jo tādas noteikti būs. Tāpat atgādina, ka katrā postenī var pieteikties ikviens iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Nav nepieciešams savs formastērps vai ekipējums, to visu centīsies nodrošināt postenis.
#SIF_MAF2025
