Talsu novada pašvaldības un vietējo uzņēmēju attiecības pēdējā laikā raksturojamas kā meklējumu posms, kurā abas puses cenšas definēt jaunu sadarbības modeli. 27. maijā Talsu Komersantu Kluba (TKK) tikšanās reizē ar novada pašvaldības vadību un deputātiem tika apspriests plašs jautājumu loks — no gadu desmitiem nerealizētām iecerēm par bērnu laukumu līdz stratēģiskiem investīciju plāniem, ostu attīstību un nepieciešamību pēc «zaļā koridora» uzņēmējdarbības veicināšanai.
Viena no asākajām diskusiju tēmām, kas caurvija visu sanāksmi, bija jautājums par standarta bērnu rotaļu laukuma izveidi Talsos. Uzņēmēji pauda neizpratni, kāpēc pilsētā, kas pretendē uz tūrisma centra statusu un vēlas piesaistīt jaunās ģimenes, joprojām trūkst mūsdienīga, funkcionāla rotaļu laukuma, kamēr pašvaldība plāno vērienīgus, bet dizainā balstītus projektus.
Šis citāts spilgti raksturo vietējo uzņēmēju sajūtu — gadiem ilgi solījumi netiek pildīti, un esošie risinājumi, piemēram, Vilkmuižas ezera apkārtnē, tiek uztverti kā nepietiekami vai pat nepiemēroti bērnu pamatvajadzībām. «Savukārt standarta bērnu laukums pie Vilkmuižas ezera, ko izveidojām mēs, Komersantu Klubs, nav pietiekams tam bērnu daudzumam, kas to apmeklē. Šo drīz jau vajadzēs atjaunot!» pauda K. Eihe.
Uzņēmēji kritizēja ieceri ieguldīt ievērojamus līdzekļus Vilkmuižas ezera bērnu laukuma otrās un trešās kārtas attīstībā, veidojot koka laivas un bronzas skulptūras, ja tajā pašā laikā nav nodrošināti standarta rotaļu elementi. Pašvaldības vadība skaidroja, ka bērnu laukuma jautājums tiks iekļauts kā prioritāte 2027. gada budžetā.
Investīciju plāns un stratēģiskais virsmērķis
Otrs galvenais jautājums, par ko uzņēmēji vēlējās runāt, bija nesen Talsu novada domē apstiprinātais Investīciju plāns. Proti, kāpēc uzņēmēji netika piesaistīti un netika vaicātas viņu domas un vajadzības, šo plānu izstrādājot un apstiprinot. Arī iedzīvotāju padomju sniegtie priekšlikumi Investīciju plānā netika iekļauti. Domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA) skaidroja, ka šāda situācija radusies laika trūkuma dēļ. Pašreizējais Investīciju plāns, visticamāk, tikšot pārskatīts pēc dažiem mēnešiem, un tad savus priekšlikumus iesniegt būšot aicinātas gan iedzīvotāju padomes, gan uzņēmēji.
Diskusijas gaitā izkristalizējās būtiska problēma: pašvaldības plānošanas dokumenti — Rīcības plāns un Investīciju plāns — bieži vien nav savstarpēji saskaņoti, radot apjukumu gan iedzīvotājos, gan uzņēmējos.
Talsu novada pašvaldības izpilddirektore Marika Grohjacka atzina, ka šis jautājums tiešām ir palicis «otrajā plānā» un dokumenti nav savlaicīgi saskaņoti. Šāda situācija izveidojusies, jo pašlaik pašvaldībā kā pirmā prioritāte izvirzīta teritorijas plānojuma izstrāde. Šis process prasījis milzīgu darba apjomu, kas aizņēmis vairāk laika, nekā sākotnēji plānots. Mērķis esot līdz gada beigām sakārtot dokumentāciju. Viņa uzsvēra, ka, lai gan Investīciju plāns bieži mainās politisko lēmumu ietekmē, pašvaldības mērķis ir atgriezties pie sistēmas, kur dokumenti ir savstarpēji integrēti un loģiski saistīti.
Tāpat uzņēmēji vairākkārt aicināja pašvaldību definēt vienu skaidru virsmērķi, kuram tiktu pakārtoti visi lēmumi.
«Mūsu galvenajam mērķim vajadzētu būt — saglabāt novadā iedzīvotāju skaitu, piesaistīt jaunus cilvēkus. Un tam vajadzētu pakārtot visus pārējos jautājumus,» uzsvēra uzņēmējs, AS «Ingrid D» īpašnieks Jānis Grahoļskis.
Šajā kontekstā tika vērtēta gan multifunkcionālās halles lietderība, gan nepieciešamība pēc sporta infrastruktūras sakārtošanas, norādot, ka katrai investīcijai jābūt pamatotai ar reālu pienesumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.
«Zaļais koridors», ostas un apvedceļš
Būtisks diskusijas bloks bija veltīts pašvaldības un uzņēmēju komunikācijas efektivitātei. TKK biedri rosināja ieviest «zaļo koridoru» vai prioritāro rindu tiem uzņēmumiem, kas novadā rada darba vietas, maksā nodokļus un plāno attīstību. Idejas pamatā nav tikai nodokļu atlaides, bet gan procesu paātrināšana — piemēram, ātrāka būvatļauju izsniegšana, saskaņojumu saņemšana un mazāks birokrātiskais slogs.
Uzņēmēji uzsvēra, ka pašlaik komunikācija ar pašvaldības iestādēm ir smagnēja un nepārskatāma. Tika izteikts priekšlikums par «vienas pieturas aģentūras» izveidi, kas nodrošinātu skaidru atgriezenisko saiti par iesniegumu virzību.
Domes vadība atzina, ka kapacitātes trūkums atsevišķos departamentos ir realitāte, taču pauda gatavību izvērtēt risinājumus, kas ļautu uzņēmējiem attālināti sekot savu jautājumu izskatīšanai.
Talsu novadam ir unikāla priekšrocība — Rojas un Mērsraga ostas. Tomēr uzņēmēji norādīja, ka to potenciāls netiek izmantots pilnībā infrastruktūras problēmu dēļ. Diskusijā tika apspriests jautājums par pašvaldības lomu ostu pārvaldībā un spēju piesaistīt valsts vai Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu specifiskiem projektiem. Uzņēmēji aicināja politiķus būt aktīvākiem lobēšanā ministriju līmenī.
Tika pieminēts arī jautājums par apvedceļa nepieciešamību pirms Talsiem, lai smagajai tehnikai nebūtu jābrauc cauri pilsētai. Pašvaldības vadība atzina, ka ceļu būvniecība ar Eiropas fondu atbalstu kļūst arvien sarežģītāka, jo ES prioritātes mainās, taču uzsvēra, ka tiek meklēti risinājumi caur cita veida atbalsta programmām. Pašvaldībai par saviem līdzekļiem tik liela mēroga projektu realizēt būtu diezgan nereāli.
Mājokļu jautājums: kā piesaistīt speciālistus?
Viena no kritiskām situācijām Talsu novadā ir kvalitatīva dzīvojamā fonda trūkums. Uzņēmēji, kuri vēlas paplašināt ražošanu vai piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no citiem reģioniem, saskaras ar to, ka jaunajiem darbiniekiem nav, kur dzīvot. Nekustamie īpašumi, kas ir pieejami, ir vai nu grausti, vai nu sliktā tehniskā stāvoklī, bet jaunā paaudze vēlas energoefektīvus un mūsdienīgus mājokļus.
Sanāksmē tika spriests par īres namu būvniecības modeļiem, minot citu pilsētu piemērus. Uzņēmēji aicināja pašvaldību veikt «mājasdarbu» — apzināt iespējamās būvniecības vietas, nodrošināt komunikācijas un veikt iedzīvotāju aptauju par pieprasījumu pēc moderniem īres dzīvokļiem. Lai investoru intereses gadījumā būtu jau gatavs «darba lauks» un dati, uz ko balstīties.
Pašvaldības vadība norādīja, ka pašai pašvaldībai nebūtu jānodarbojas ar būvniecību, taču tā varētu kalpot kā garants vai atbalsta punkts privātajiem investoriem.
Budžeta veidošana un politiskā griba
Sanāksmes noslēgumā uzņēmēji pauda vēlmi būt iesaistītiem pašvaldības budžeta plānošanas procesā jau agrīnā stadijā, nevis tikt informētiem par gatavu faktu. Viņi rosināja izveidot mehānismu, kur uzņēmēji varētu sniegt savu vērtējumu par plānotajām investīcijām no saimnieciskā izdevīguma un samērīguma viedokļa.
Domes vadība skaidroja, ka budžeta process ir dinamisks un sarežģīts, taču aicināja uzņēmējus piedāvāt konkrētu formātu diskusijām. Vienlaikus tika akcentēts, ka pašvaldībai ir jāsabalansē visu sabiedrības grupu intereses — no skolēniem līdz pensionāriem.
Tikšanās beigās uzņēmēji neslēpa sarūgtinājumu par to, ka uz diskusiju bija ieradušies tikai trīs no 19 deputātiem: A. Bērziņš, Lauris Pīlēģis (MTN) un Gaidis Bērziņš (NA). «Kur ir visi pārējie? Ja politiķi nevar atnākt reizi pusgadā tikties ar saviem maizes devējiem, kas nodrošina viņu algas, darba vietas un visu pārējo, tad tas parāda attieksmi. Ļoti skumji,» pauda J. Grahoļskis.
TKK un pašvaldības vadības tikšanās skaidri parādīja, ka abas puses atrodas uz viena ceļa, taču to pārvietošanās ātrumi un prioritātes joprojām atšķiras. Uzņēmēji pieprasa konkrētas rīcības, termiņus un saimniecisku pieeju, kamēr pašvaldība operē ar plānošanas periodiem, budžeta rāmjiem un birokrātiskām procedūrām.
Tomēr panāktā vienošanās par to, ka 2027. gadā bērnu laukumam ir jābūt prioritātei, un gatavība diskutēt par «zaļā koridora» ieviešanu uzņēmējiem dod cerību, ka dialogs ir sācies. Talsu novada nākotne būs atkarīga no tā, vai šīs sarunas rezultēsies konkrētos darbos vai arī pēc pusgada uzņēmējiem atkal nāksies konstatēt, ka rezultāts ir «apaļa nulle».
Šī tikšanās bija signāls, ka uzņēmēji nav tikai nodokļu maksātāji, bet gan aktīvi procesa dalībnieki, kuriem rūp novada demogrāfija un attīstība. Pašvaldības spēja ieklausīties šajos priekšlikumos un ieviest tos reālā rīcībā būs izšķiroša.
#SIF_MAF2026
