Pēdējo gadu laikā arvien populārāka kļuvusi vēlme nodarboties ar sportiskām aktivitātēm, pievērst uzmanību savai fiziskajai un mentālajai veselībai, kā arī apmeklēt sporta zāles. Taču vai tiešām novada sporta zāles ir pietiekami noslogotas? Vēl nesen iedzīvotāji diskutēja par multifunkcionālās halles nepieciešamību Talsu pilsētā, bet vai tādā gadījumā esošie sporta centri būtu pietiekami noslogoti?
«Talsu sporta hallēs noslodze ir pietiekami laba,» dalās Talsu pilsētas pārvaldes sporta darbu organizators Aivars Pekmans. «Talsu Valsts ģimnāzijas sporta halle ir aizņemta līdz pat 22.00 vakarā, tāpat arī Talsu sporta halle pie 2. vidusskolas un sporta nams ir noslogots no rīta līdz pat vēlam vakaram. Ja pirms 15 gadiem Talsu novada iedzīvotāji vairāk nodarbojās ar dažādiem sporta veidiem, tad tagad uzmanība vairāk pievērsta vingrošanai. Talsos ir volejbola pulciņi, basketbols u.c., bet vispopulārākā iedzīvotāju vidū tomēr ir vingrošana.»
Talsu pilsētā sporta infrastruktūra ir gana sakārtota un plaša.
«Te ir iespēja apgūt dažādus sporta veidus: futbolu, florbolu, basketbolu, volejbolu, badmintonu, vieglatlētiku utt.,» teic A. Pekmans.
«Pastendē ir arī lielais tenisa korts, kur var uzspēlēt. Manā skatījumā mums ir tiešām nokomplektēti visi sporta centri un sporta zāles ar ļoti labu inventāru. Es uzskatu, ka mēs saviem iedzīvotājiem visu esam nodrošinājuši, lai var nākt sportot un nav jāņem līdzi savs inventārs.»
Vasarā priekšroka stadioniem, āra laukumiem
Talsu sporta hallēs rosība vislielākā ir no 15.00 līdz 18.00. «Tad tiešām halles ir pārslogotas, bet vakaros jau tās paliek tukšākas,» pauž A. Pekmans. «Šobrīd ir uzsnidzis sniegs, tāpēc futbolistiem arī ir jāatrod vieta un laiks treniņiem telpās, jo viņi nevar iziet ārā patrenēties. Bet tad, kad nokusīs sniegs, atkal atbrīvosies vairāk vietas zālēs un vietas pietiks visiem. Vasarā vairums izvēlas sportot ārā, tad zāles nav noslogotas. Mums ir ļoti labi āra laukumi, stadioni, futbola laukumi.»
Lai izvērtētu, vai Talsu novadā nepieciešams vēl kāds sporta centrs, jāveic padziļināta analīze, izvērtējot, cik daudz iedzīvotāju bija pirms, piemēram, pieciem gadiem, cik no tiem devās sportot hallēs: «Protams, pirms gadiem pieciem, desmit sporta skolā bija mazāk audzēkņu. Tad vairāk pieaugušie sportoja. Šobrīd sporta skolā ir tiešām ļoti daudz bērnu, pāri tūkstotim, bet pieaugušie kļuvuši kūtrāki. Nav vairs tik daudz sportotāju, cik kādreiz. Ja kādreiz mums novada čempionātā telpu futbolā bija 22 komandas, tad šajā brīdī ir vien septiņas.»
Stendē izaicinoši organizēt sacensības
Savukārt Stendē sporta halle darbojas vien darbdienās, jo tur noslodzi apgrūtina zāles izkārtojums.
«Pie mums nāk sportot bērni no skolas, taču vakaros šeit notiek dažādi treniņi: basketbols, volejbols, futbols, vingrošana,» stāsta Stendes sporta un brīvā laika pavadīšanas centra vadītājs Roberts Grīnvalds.
«Ir padomāts gan par senioriem, gan par pirmsskolu, gan par skolēniem. Gribētos vēl vairāk nodarbību skolēniem, bet darām, ko varam. Sporta skolas pie mums nav, bet vecāki ir apmierināti, nāk arī tādi, kas netiek uz Talsiem sportot vai uz jebkuru citu sporta centru. Bet sacensības gan šeit nevaram īsti uzrīkot, jo mums nav skatītāju tribīnes, zāle maziņa, sienas tuvu laukumam, laikam šī zāle nav paredzēta tādām sacensībām. Bet treniņi notiek, grupas nāk un darbojas.»
Arī Stendē populāra ir vingrošana. «Pirmdienās uz veselības vingrošanu nāk dažāda vecuma cilvēki — no 20 līdz pat 70 gadu vecumam,» tā R. Grīnvalds. «Vingrošanu vada sertificēta fizioterapeite, kura arī vecākiem cilvēkiem piemeklē vingrinājumus, ja ir par grūtu. Taču inventārs gan vienmēr ir bijusi problēma, jo visu nevar nopirkt. Kāds mums te ir, ar tādu arī strādājam. Visam atrodam pielietojumu. Bet tādai mazai pilsētiņai piedāvājums ir gana plašs — ir dažādas bumbas, var atrast jebko.»
Roberts Grīnvalds cer, ka šovasar sporta centra noslodze būs mazliet lielāka nekā iepriekš: «Vasarā mums ļoti maz kas notiek, jo treneri pie mums vasarā nestrādā. Es ceru, ka šogad kāda basketbola skola piedāvās dienas nometni, kur varēs darboties bērni. Bet pārsvarā vasarā šeit nāk cilvēki, kuri vēlas pasportot savam priekam, tad viņi piezvana, sarunā. Ir arī brīvie laiki, kur katru dienu, piemēram, no 12.00 līdz 16.00 bērni un jaunieši var nākt uz zāli un sportot.»
Laucienē populārs volejbols
Viens no aktīvajiem sporta ciemiem ir Lauciene, kur arī aktīva dzīvesveida piekritēju netrūkst. «Tāpēc jau sporta zāles ir uzceltas, lai skolēni efektīvi varētu darboties stundās, kā arī vakaros vietējie iedzīvotāji un apkārtējie, kas dzīvo tālāk, var ierasties aktīvi pavadīt laiku,» teic sporta centra «Lauciene» vadītājs Normunds Krūze. «Vakaros un brīvdienās notiek dažādas sacensības un pasākumi. Brīvdienās nāk ģimenes, svin bērniem dzimšanas dienas, visa zāle ir noslogota.» Viņš ir pārliecināts, ka lielu lomu spēlē arī sporta centru vadītāji, kuriem regulāri jādomā, kā piesaistīt apmeklētājus: «Katrā vietā jau ir savas tendences, piemēram, Sabilē populārāks ir futbols, mums — volejbols. Agrāk bija arī florbols, bet viss mainās. Ceturtdienās ir «3+1» volejbola mači, kas piesaista spēlētājus jau vairākus gadus. Cilvēkiem nav vajadzīga komanda, viņi atbrauc, piereģistrējas, es izlozēju komandas, un katrs dalībnieks vāc sev punktus. Kam nav komandas un kas grib spēlēt volejbolu, ideāla vieta, kur var savas prasmes pilnveidot, spēlēt un uzlabot meistarību. Agrāk mums te bija arī zumba un pilates, bet atsaucība bija vāja. Ja tagad būs gribētāji, savāksies aktīvistu grupa, nav problēmu, atradīsim laiku un izbrīvēsim vietu. Varam kaut organizēt garākas darbalaika stundas vakaros līdz pat 21.30, lai visiem ir labi.»
Svarīgi sakārtot jau esošos sporta centrus
Arī Normunds Krūze teic, ka, lai domātu par jaunu sporta centru, sākumā jāsakārto jau esošie: «Ja vietējie iedzīvotāji ir aktīvi un viņiem tiešām nav vietas, kur kustēties, tad noteikti ir nepieciešams vēl kāds sporta centrs. Tikko vāca parakstus par Laidzes sporta zāli. Ēka ir, infrastruktūra drusku jāsakārto, galvenais, lai ir vietējie gribētāji. Bija savākts ļoti daudz parakstu, tā ka es ceru, ka to zāli renovēs, lai tur var darboties. Vai katrā vietā kas tāds ir nepieciešams — labs jautājums. Man jau šķiet, ka šodien 10—15 kilometru attālums vairs nav šķērslis. Visiem ir auto, un tie, kas vēlas, saorganizējas un atbrauc. Piemēram, man ir sporta zāle pilna, bet, ja kādam ir interese, novirzām uz Dursupi. Ja tur ir brīvs, aiziet, dodam virsū! Galvenais ir uzturēt jau esošās halles, lai tās ir kvalitatīvas. Katrā zālē ik pa laikam nepieciešama grīdas lakošana, kaut kādi remonti, mēs arī tūlīt mainīsim lampas, jo esošās ir neefektīvas, elektrības rēķini ir lieli. Nomainīsim, un tad uzreiz būs ekonomija.»
Arī Laucienē sporta zāle klusāka kļūst vasaras sezonā. «Nekas jau neapstājas,» tā N. Krūze. «Sporta centrs apsaimnieko arī Pļavu sporta bāzi pie ezera, tad vasarā mēs pārceļamies uz turieni, organizējam dažādas sacensības. Protams, arī bāze ir jāuztur, jāpļauj zāle, jādara viss kas. Sporta hallē vasarā pārsvarā nāk nometnes iekšā. Mums ir arī gultas un matrači. Sporta zāles nav pelnošās vietas, tāpat kā kultūras nami. Mums ir maksa par zālīti, kaut kas no sacensībām iekasējas, bet tā, ka paši uzturētu visu halli, — to nevar izdarīt.»
#SIF_MAF2025
