Nesen biju iepirkusies oficiālajā myprotein.lv vietnē, kad Facebook algoritms, «nolasījis» manu vēsturi, pasvieda kārdinošu aicinājumu atgriezties lapā. It kā neko nevajag… tomēr vai pazīstat kādu sievieti, kura atteiktos no jauna sporta krūštura, kas pieskaņots nagu lakai un sporta zāles sienām, no vēl vieniem superelastīgiem legingiem vai smukām sporta zeķēm, kuras iespējams iegādāties ar fantastisku atlaidi? Pusstunda, un virtuālais grozs nokomplektēts. Tikai pēdējā brīdī pamanīju, ka saite ir nevis ierastā, bet gan myproteineufitness.com. Vēl viens solis, un es, visticamāk, būtu veikusi savu dārgāko un skumjāko maksājumu mūžā. Lai noskaidrotu, cik viegli ir radīt šādu perfektu viltus pasauli, uz sarunu aicināju Cert.lv kiberdrošības ekspertu Gintu Mālkalnieti.
Dublikāts dažu stundu laikā
Daudziem šķiet, ka mājaslapas viltošana ir sarežģīts, mēnešiem ilgs programmēšanas darbs. Gints Mālkalnietis šo mītu kliedē nekavējoties: «Lai vietni izmantotu krāpniecībā, uzbrucējam nevajag dublēt visu lapu. Viņiem vienalga, vai strādā visas iekšējās sadaļas. Vienīgais, ko vajag — nokopēt vizuālo izskatu.»
Mūsdienās tas ir tehniski vienkārši. Ja vietne veidota uz populāras platformas, krāpnieki vienkārši paņem to pašu sagatavi jeb tēmu un ielādē kopētos produktu attēlus. «Ir automātiski rīki, piemēram, HTTrack, kas spēj veidot vietņu kopijas, ieskaitot iekšējo saturu,» skaidro eksperts. «Speciālistam ar automātisko rīku palīdzību tas neaizņem ilgu laiku.»
Analizējot konkrēto viltus lapu, kas mūsu sarunas laikā jau vairs nebija aktīva, Gints atklāj vairākas detaļas. Speciālists iesaka izmantot rīku www.whois.com. Tajā, pārbaudot konkrēto lapu, viņš pārliecinājās, ka tā darbojusies vien dažas dienas — no 14. līdz 17. janvārim. «Šeit redzams statuss «client hold», kas nozīmē, ka reģistratūra jau ir apturējusi lapas darbību,» viņš norāda.
Sarkanā līnija: Ķīna, līgumi un šķūnīši
Viena no pirmajām trauksmes zīmēm ir reģistrācijas dati. Ja veikals uzdodas par vietējo vai Eiropas uzņēmumu, bet tā informācija tiek uzturēta caur Ķīnas reģistratūru, tas ir iemesls aizdomāties (šos datus var pārbaudīt www.whois.com). Tomēr krāpnieki visbiežāk «iekrīt» detaļās, kuras pircēji slinkuma dēļ nepārbauda.
«Ir vērts aiziet uz sadaļu «Piegādes līgums» vai «Lietošanas noteikumi». Krāpnieciskajās vietnēs regulāri redzam putru — vietne saucas vienā vārdā, kontaktinformācijā norādīta cita firma, bet līgumā figurē vēl trešā juridiskā persona. Tas tāpēc, ka viņi vienkārši kopē saturu no citiem avotiem un pat nepārlasa to,» stāsta G. Mālkalnietis.
Eksperts iesaka vēl kādu vienkāršu triku: «Ja norādīta veikala adrese, ielieciet to Google Maps un apskatieties Street View. Vai tā nav kāda pilsētas nomale vai šķūnis ostā? Esmu redzējis gadījumu, kur it kā starptautiska, nopietna investīciju uzņēmuma adrese ir saimniecības preču veikaliņš Jaunzēlandē» Tāpat eksperts kā papildu rīku iesaka VirusTotal, kurā var pārliecināties, vai interneta adreses nav kaitīgas.
Ko darīt, ja nav «eksperta instrumentu»?
Būsim atklāti — ne visi pārlasa pat drukātus līgumus, pirms tos paraksta, un, visticamāk, lielākā daļa nepiefiksēs arī eksperta ieteiktos rīkus. Ginta atbilde gan ir skarba, bet patiesa: «Tad, visticamāk, jums tās mantas nemaz tik ļoti nevajag, lai riskētu ar savu naudu. Ir vērts ieguldīt dažas minūtes sava laika, lai nepazaudētu simtus.»
Ieteikumi:
- Pārbaudīt domēna vārdu: Vai tajā nav lieku burtu vai dīvainu paplašinājumu?
- Juridiskā persona: Vai tā vispār eksistē un ir saistīta ar konkrēto veikalu?
- Cena: Vai tā nav aizdomīgi zema?
- Meklēt atsauksmes: Ja par lapu nav nekādu ziņu — ne labu, ne sliktu — tas nozīmē, ka tā ir jauna un risks ir lielāks.
- Pārbaudīt PTAC sarakstus: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs regulāri publicē aizdomīgo vietņu sarakstus.
- Izmantot mākslīgo intelektu: MI var palīdzēt izanalizēt mājaslapu un vērst uzmanību uz detaļām, kas pircējam var paslīdēt garām.
Ne tikai jakas, bet miljoni
Cert.lv speciālists uzsver, ka krāpniecības apmēri ir milzīgi. «Ja, pērkot labu ziemas jaku, pazaudētu, teiksim, 300 eiro, tad, kad runa ir par investīcijām, cilvēki vieglprātīgi pārskaita pat 30 000 un vairāk. Policija norāda, ka pagājušajā gadā ir izkrāpti miljoniem eiro. Cilvēki nepamatoti uzticas tam, ko redz internetā, ja viņiem apsola milzu peļņu,» aicina aizdomāties speciālists.
Nobeigumā eksperts iesaka lietot drošus maksāšanas veidus. Izmantojiet bankas kartes ar pirkumu apdrošināšanu vai starpniekus, piemēram, PayPal, kur naudu ir vieglāk atgūt.
Bet pats galvenais — ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiesība, tas gandrīz noteikti ir viltots. Kad nākamreiz redzēsiet 80 % atlaidi savam iecienītajam zīmolam, pirms klikšķa «Maksāt» veltiet brīdi izpētei. Jūsu maciņš jums pateiks paldies.
/Foto ilustratīva nozīme, canva.com/
#SIF_MAF2025
